Foto: shutterstock.com

Vidējā bruto darba alga otrajā ceturksnī Latvijā pieaug par 6,4% 0

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgu laika posmu pirms gada pieaugusi par 6,4% – no 716 līdz 762 eiro.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Salīdzinājumam: šā gada pirmajā ceturksnī atalgojuma gada pieaugums bija 7,5% – no 689 līdz 740 eiro, atzīmē Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), kur arī norāda, ka vidējā darba samaksa otrajā ceturksnī augusi lēnāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī.

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 7,2% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 5,3%. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā šā gada otrajā ceturksnī bija 736 eiro, bet sabiedriskajā – 810 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,7% – no 698 līdz 738 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada 2. ceturksni pieauga par 0,9% jeb 6 600, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,4%.

Vidējā neto darba samaksa šā gada 2. ceturksnī bija 557 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu samaksas – par 8,4%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas pieaugumu no šā gada 1. janvāra.

2014. gada 2. ceturksnī reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,7%, bija 7,6%.

CSP atzīmē, ka joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē.

Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, un tirdzniecībā.

2014.gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi nekustamo īpašumu nozarē – par 11%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 9,8%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 9,7%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 9,5%, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,0%.

Nekustamo īpašumu nozarē straujāk pieaudzis darba samaksas fonds – par 11,2%, kamēr normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits pieauga tikai nedaudz – mazāk par vienu procentu.

Reklāma
Reklāma

Savukārt finanšu un apdrošināšanas nozarē jau kopš ekonomiskās krīzes vērojams pakāpenisks darbinieku skaita kritums, kamēr atalgojuma fonda pārmaiņas saglabājušas pozitīvu tendenci. Lielākais pilnas slodzes algoto darbinieku skaita kritums gada laikā bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā, izglītībā, kā arī citu pakalpojumu nozarē.