Mobilā versija
+14.6°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
3. augusts, 2017
Drukāt

Vidējā pensija aug, bet makā nekrīt. Ko pensionārs varēja nopirkt 1996. un ko – 2016. gadā? (29)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Ja visu mēneša pensiju (ņemot vērā vecuma pensijas vidējo apmēru valstī) izlietotu vienas preces iegādei, tad 1996. gadā par to varētu nopirkt, piemēram, 210 kg kartupeļu, bet 2016. gadā trīsreiz vairāk – 665,7 kg kartupeļu.

Vidējās vecuma pensijas lielums Latvijā kāpj – tā pēdējo 20 gadu laikā augusi pat vairāk nekā piecas reizes, apsteidzot dzīves dārdzības pieaugumu – 1996. gadā vidējā pensija mēnesī bija 53,81 eiro, bet 2016. gadā – 279,59 eiro. Vidējais cenu līmenis šajā laikā dubultojies: pārtikas cenas kopš 1996. gada augušas 2,2 reizes, ārstēšanās un zāles kļuvušas 2,6 reizes dārgākas, bet elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā cenas augušas 3,4 reizes.

Taču kā ķīlnieku lomā diemžēl atrodas daudzi no tiem, kas pensionējās “nepareizajā” laikā, proti, pirms 1996. gada un īsi pēc tam, kuriem ikgadējās indeksācijas rezultātā pensijas pieaug ļoti nelielā apmērā. Joprojām lielākā daļa jeb 65% veco ļaužu iztiek ar pensiju līdz 300 eiro.

“Pēdējā laikā tieši zemo pensiju saņēmēju pirktspēja strauji samazinās. Skaidrs, ka par šādu naudas summu izdzīvot ir ārkārtīgi grūti,” norāda Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš. Vidējās pensijas pieaugums, viņaprāt, galvenokārt noticis uz pārējo rēķina un par vispārēju pensiju pieaugumu runāt nevarot, jo nabadzības risks pensionāru vidū palielinās un pensionāru pirktspēja stipri atpaliek no strādājošo pirktspējas.

“Vislabāk vispār neiet uz veikalu, jo, ja grib nopirkt ko labāku, tad jārēķina, vai vispār varēsim sagaidīt nākamo pensiju,” par savu rocību stāsta Andris Survilo, kurš saņem 290 eiro pensiju. Kamēr vidējā vecuma pensija valstī uzrāda krietnu pieaugumu, ar pensiju līdz 300 eiro jāiztiek lielākajai daļai jeb 65% veco ļaužu. Visbiežāk jāknapinās tiem, kas pensionējušies “nepareizajā” laikā, proti, pagājušā gadsimta 90. gados.

Vidējā pensija kļūst arvien lielāka

Ja raugāmies uz vidējo izmaksāto vecuma pensiju, tā pēdējo 20 gadu laikā augusi pat vairāk nekā piecas reizes, apsteidzot dzīves dārdzības pieaugumu. Vidējais cenu līmenis šajā laikā dubultojies: pārtikas cenas kopš 1996. gada augušas 2,2 reizes, ārstēšanās un zāles kļuvušas 2,6 reizes dārgākas, bet elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā cenas augušas 3,4 reizes.

Pieckāršojusies ne tikai vidējā vecuma pensija, vairāk nekā piecas reizes augusi arī vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Vēl 1996. gadā tā bija 131 eiro, bet pērn jau 713 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. Labklājības ministrijā (LM) norāda, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc straujāk augusi arī vidējā vecuma pensija.

Kā ķīlnieku lomā diemžēl atrodas daudzi no tiem, kas pensionējās pirms 1996. gada un īsi pēc tam, kuriem ikgadējās indeksācijas rezultātā pensijas pieaug ļoti nelielā apmērā. “Visiem, kam pensija tika piešķirta līdz 1996. gadam, to rēķināja pēc tautsaimniecības vidējās algas. Tā kā tobrīd tā bija samērā zema, arī aprēķinātās pensijas bija mazas. Arī tiem, kas pensionējās īsi pēc pensiju sistēmas ieviešanas, īsajā laika posmā nesanāca veikt lielas iemaksas, tāpēc lielāko daļu pensijas veidoja sākuma kapitāls, ko rēķināja par periodu līdz 1996. gadam. Vēlākos gados jaunpiešķirtās pensijas kļūst arvien lielākas, jo cilvēki paspējuši uzkrāt lielāku kapitālu, kurš turklāt arī katru gadu tiek aktualizēts, ņemot vērā iemaksu algu pieaugumu,” skaidro LM pārstāve Daina Grabe. Viņa piebilst, ka vidējās pensijas apmērs pieaug gan ikgadējās pensiju indeksācijas, gan arī pensiju kapitāla aktualizēšanas ietekmē.

Runga ar diviem galiem

Ekonomikas zinātņu doktors, eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis atgādina, ka tiek indeksētas ne vien pašas vecuma pensijas, bet arī pensiju kapitāls: “Kas attiecas uz jau piešķirtajām pensijām, to indeksācijā par pamatu tiek ņemtas patēriņa cenu izmaiņas, bet, aktualizējot 1. līmeņa pensiju kapitālu, tiek skatīts vidējais sociālo iemaksu apmērs.” Viņaprāt, ar to arī skaidrojams spējais vidējās izmaksātās vecuma pensijas pieaugums laikā no 2004. līdz 2009. gadam.

“Pirmskrīzes laikā cilvēkiem ļoti strauji pieauga atalgojums, kas būtiski palielināja pensiju kapitālu, tāpēc tiem, kas devās pensijā šajā posmā, piešķīra salīdzinoši lielas pensijas. Tas ievērojami pavilka uz augšu arī vidējās izmaksātās pensijas apmēru,” skaidro E. Voļskis. Viņaprāt, nevar droši teikt, ka Latvijas pensionāriem ir vai nav pamata sūdzēties par pensijām: “Tā ir runga ar diviem galiem. Ir daļa cilvēku, kas ir apmierināti un kuriem jābūt pateicīgiem, ka pie visām demogrāfiskajām problēmām pensija tomēr tiek maksāta. Deviņdesmitajos gados reti kuram bija pieklājīgas oficiālās algas, bet, aprēķinot pensijas, tas tika pieņemts kā atskaites punkts. Tāpēc šodien daudziem, kam liels darba stāžs padomju laikā, jādzīvo ar zemām pensijām. Tomēr daļai cilvēku, kas pensionējās laika posmā, kad strauji tika indeksēts pensiju kapitāls un kam jau bija izveidojies pieklājīgs uzkrājums, pensijas ir pietiekami lielas.”

Statistika rāda, ka pērn vidējā vecuma pensija bija 279,59 eiro, kamēr 2016. gadā no jauna piešķirto pensiju vidējais apmērs bija 313 eiro. Pēc VSAA sniegtās informācijas, šā gada pirmajos piecos mēnešos piešķirtas divas vecuma pensijas aptuveni 3,5 tūkstošu eiro apmērā, divas – 2,7 tūkstošu eiro apmērā, kā arī viena aptuveni 2,6 tūkstošu eiro apmērā. Tās ir lielākās šogad piešķirtās pensijas, 2016. gadā lielākā piešķirtā pensija bija 6000 eiro. Bet kopumā piešķirtās rekordpensijas ir 19,2 tūkstoši eiro, 6,6 un 6,5 tūkstoši eiro. 1,7 tūkstoši pensionāru (0,4%) saņem pensiju, kas ir lielāka par 1500 eiro.

Pieaugums uz pārējo rēķina

“Pēdējā laikā tieši zemo pensiju saņēmēju pirktspēja strauji samazinās. Un šobrīd lielākā daļa jeb 65% pensionāru pensijas ir zemākas par 300 eiro. Skaidrs, ka par šādu naudas summu izdzīvot ir ārkārtīgi grūti,” norāda Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš. Vidējās pensijas pieaugums, viņaprāt, galvenokārt noticis uz pārējo rēķina un par vispārēju pensiju pieaugumu runāt nevarot, jo nabadzības risks pensionāru vidū palielinās un pensionāru pirktspēja stipri atpaliek no strādājošo pirktspējas. “Kaut kas jau ir panākts, lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, tomēr jārēķinās, ka Latvija nepieder bagāto valstu grupai,” piebilst Siliņš.

LM skaidro, ka pensionāru atbalstam no 2014. gada indeksācijas kārtība ir nedaudz mainījusies. Iepriekš ņēma vērā tikai patēriņa cenu indeksu, bet tagad – arī apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu. Tātad, aprēķinos tiek ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss valstī, kā arī puse (2014. gadā – 25%) no apdrošināšanas iemaksu summas reālā pieauguma procentiem. No nākamā gada – jo lielāks būs cilvēka darba stāžs, jo lielāku daļu no iemaksu algas pieauguma procenta ņems vērā, indeksējot viņa pensiju. Uz visiem, kam stāžs ir līdz 30 gadiem, attieksies 50% no valstī vidējās iemaksu algas pieauguma procentiem, uz tiem, kam stāžs 30 – 40 gadu vai kas pensionējušies sakarā ar darbu kaitīgos apstākļos – 60%, bet ar stāžu virs 40 gadiem – 70% no vidējās algas pieauguma procentiem. Pērn vidējā iemaksu alga bija 713,54 eiro, kas nozīmē, ka šogad oktobrī tiks indeksētas visas tās pensijas un pensiju daļas, kas nav lielākas par 356 eiro.

“Labāk neiet uz veikalu”

Andris Survilo pensionējās 1999. gadā. Lai pensija būtu lielāka, viņš turpināja strādāt vēl septiņus gadus pēc tam. Par kopumā 48 darba gadiem Andris pensijā saņem 290 eiro, kas, viņa vārdiem runājot, ir nabagu pensija. Izdzīvot varot, jo dzīvo kopā ar sievu, uztur nelielu lauku saimniecību, un palīdzot arī bērni. Lieli izdevumi aizejot automašīnai, pārtikai un zālēm: “Atkal palielinās akcīzi degvielai, aizvien dārgāka kļūst auto apdrošināšana. Pārtika, zāles – viss paliek dārgāks, bet tās mūsu pensijas jau netiek tam visam līdzi. Indeksācijas pienesums ir izsmiekls. Tur runāšana ir lielāka nekā darīšana. Ja man nebūtu meitas, kas nomaksā visus rēķinus par manu Rīgas dzīvokli un ja es dzīvotu viens, tad man ar šādu pensiju būtu beigas – varētu nedēļu pirms pensijas dzīvot bez ēšanas. Agrāk kompensējamos medikamentus man deva pilnīgi par velti, pēc tam parādījās līdzmaksājums, kas tagad katru gadu paliek arvien lielāks un lielāks. Reizēm, kad nepieciešams izdarīt kādu lielāku pirkumu vai jāiet pie ārstiem, nekas no mūsu abu pensijām pāri nepaliek. Diemžēl mana pārliecība ir, ka nedzīvojam tiesiskā valstī.”

5_lpp

paika_5

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. brīnumu lauks

  2. Kada pensija man bija 1996. gadā,tāda ir arī 2017. gadā un nekāda vidējā pensija manā makā papildus eironav ieripinājusi.Tikai par to , ko es pirku 1996.gadā ,tagad ir jaizlieto 3 reizes un pat vairak naudas,.Tātad, dzīves līmenis man ir dramatiski samazinājies, neskatoties ne uz kādiem vidējiem līmeņiem, kuri rodas pateicoties tiem, kuri saņem pensiju tūkstosos.

    • Pilnīgi piekrītu . Man pa 8 gadiem pensiju ,,palielināja,, pirmoreiz par 3 eiro otreiz par 1,50 eiro , nesaprotu kur tas baigais pieaugums , laikam jau tiem kuriem pensija mērama tūkstošos .

  3. Tabula ir stulbi demagoģiska. Saņēmis pensiju es maksāju par dzīvokli ,par elektrību ,par tv,telefonu un internetu ,par zālēm un tikai ar atlikušo varu iet uz veikalu un pirkt ēdamo. Tie ir 25% no pensijas.Jau sen es dienā atļaujos ēdienam izlietot no 1,25 līdz 1,80 eiro ,ne grasi vairāk ,jo nav … Bet kartupeļus es mēnesī pērku tikai 7 kg un tie ir 84 kg gadā un arī olas 360 gadā . Kur likt tos tūkstošus reālo murgu ,nezinu.

  4. Veel stulbaaku tabulu nevareeja ielikt. Buutu labaka tad jau likushi to, kaa pieaugushi kaut vai tie pasha visi komunaalie reelkjini… In kas ir videejaa pensija, ja tos ciparus tagad uzlabo specdienestu pensionaari ar izdienas pleknajaam pensijaam in jau tituleetie valsts darbonji, klerki,uznjeemeeji, plus veel visi tie – ar vienreizeejo iemkasu -, kas tagad kjeksees no kopeeja amka gadiem ilgi. utt., utj.
    Pat Godman` in citu zhiidu izsaimnieku soc. budzetu(Parex & co glaabshanai) nevar atlikt vietaa…
    🙁

  5. atkal kartejie meli pazistu daudz pensionarus un radus un reti kuram ir tie 300 eiro piemeram man 214 eiro par 32 darba gadiem lai izbeidz aprekinat videjo jo vienam otram valsts apzadzejam ta ir tukkstosos

  6. Kādi vidējie 279 EUR? Manu paziņu vidū daudzi nesaņem pat 200. Bet dzīvot ta grib! Man – 192 EUR, vīram – 176, darba stāžs -35 gadi.

  7. Lasi kuru portālu gribi, visur meli!!
    Rājamies par Krieviju, ka tur nepareizi atspoguļo ikdienas dzīvi un iztiku, bet kas notiek šeit??!!!
    Cik tajā laikā maksāja nekustamā īpaš. nod., cik īre, cik sviests, cik maize, cik zāles utt.??! Kaut paši nepieciešamākie maksājumi?
    Vienkārši – nav cerību- viss.

  8. Kad vienreiz pārstās maksāt tās sashēmotās pensijas vai tad beidzot nepietiek slaukt pensijas fondu Paredzams ka vēl būs sliktāk ja nepieņems mērus jo aizies pensijā visa Vienotības varza kuriem pensija godīgi sūri grūti nopelnīta būs jāmaksā no kopīgā katla Man darba stāžs 39g pensija pateicoties Viņķeles kundzei 226eiro krievu laikos maksāju lielus nodokļus kurus neņem vērā Vēl atlaides represētajiem zinu tādus kas strādāja par partijas sekretāriem ciema padomes priekšsēdētāja saņēma visas ekstras tajos laikos un tagad atkal uz zaļa zara Tāda tā mūsu dzīve jāsamierinās jo padarīt neko nevar

  9. Nez kāpēc te 90-tie pieminēti. tad jau vispār mūs uzskatīja par nepilnvērtīgiem – meta ārā no dzīvokļiem gan vecus ,gan jaunus ar visām ģimenēm.
    Tai laikā laukos bija vieglāk izdzīvot ,bet Rīgā bija bezmaz bads. Manuprāt, tikai iestājoties ES, sākās valsts attīstība. Tiesa gan -tikai ar labējām partijām pie varas. Te nu liels nopelns mūsu žurnālistiem ,tā saucamajai radošajai inteliģencei. Kas maksā tas pasūta mūziku. Un latvieši ,iztapīgi būdami , rātni balso par vieniem un tiem pašiem ….

  10. izsmiekls kaut kads. Mammite sanem daudz mazak nekaa paraditais minimums vien nieka 180EUR menesi kada indeksacija? Pus gadaa reizi piemet pa 3EUR. Realitate patiesiba ir pavisam savadaka un ir daudz ljaunaka.

  11. Kas un kā interesēs veic šādus pētījumus? Tauta arvien vairāk grimst nabadzībā, bet ir šādi “pētnieki”, kas pa varītēm mēģina ieskaidrot, ka dzīvojam arvien labāk – vienas olas vietā varam apēst trīs.

  12. Pensionāriem grūti. Cik jaunu cilvēku ar berniem strādā par minimalo?,,, Pati strādāju un sanemu 275 e..6gadigs bērniņš ir. Bet čīkst pensionari

  13. mans tēvs ar pensijā ,bet viņam 245.zinu ari citus ,bet nevienam nav 300 eiro

  14. Jā,arī manai mammītei 37 gadu darba stāžs uz dzelzceļa smagi strādājot dzelzceļnieka darbu,saka ka nepareizajā laikā aizgājusi pensijā,tas nekas ka mūs 4 bērnus daudzinājusi,saņem300 eiro,samaksā dzīvoklī,elektrību,TV kas arī nu jau pa maksu,zālēm,pie ārstiem,šausmas,pāri nekas,labi ka mēs bērni cik nu katrs varam palīdzam.Ņirgājaties par pensionāriem.

  15. Kā var maksāt dažiem n-tos tūkstošus un raudāt, ka mēs esam nabadzīga valsts, tādēļ pensijas ir tik niecīgas? Varbūt tomēr noteikt valsts pensijai griestus?

    • Nu ta beidzot… viens praatiigs ierosinaajums, tik rebotaajiem in sheemotaajiem tas nav pa prataam. labaak jua katru gadu 15 vai cik tur MIO teereet, par t.s. pensiju liimneju naudas pakalposhanu.
      🙂
      🙁
      Starp citu Anglijaa tas ta aarii ir; valsts pensija, ir taas griesti, plus visas extras uzkraaj darbdeveejs, ja ir taada sheema vai arii citos privaatajos pensiju fondos.
      (Bet tie jau ir ar lielaku risku, jo “nobrukt maksatanespeejaa” var tie arii var un aizlaities ar visu naudu ari, kaa, piem. Maksvela fonds to izdariija.)

  16. Joprojām lielākā daļa jeb 65% veco ļaužu iztiek ar pensiju līdz 300 eiro.??? Kur tadus datus šie ravuši?? 50% pensionaru saņem mazak par 150 eiro..

  17. Ziniet,Es no smieklie par so rakst ….ap………………….

  18. Agrāk varēja nopirkt ragus,nagus,astes,kājas,par normālu cenu.bet šodien pat tos pensionārs nevar atļauties,cenas nenormālas,Latvijas bāleliņi,alkatības dēļ,ja varētu ietīt sūdu glaunā iepakojumā,aci nepamirkšķinot tirgotu.

  19. Par kādu vidējo pensijas lielumu mēs runājam????? Vienam ir 19 tūkstoši mēnessī, otram nav 300, attopieties taču – ko izsaka vidējais skaitlis. Piesaucot vidējo pensijas lielumu jūs vienkārši muļķojat naivos ļautiņus.

    • MAn pensija par 37 darba gadiem ir tikai 150 eiro.Bet Jus raudiet,ka 300 tikai…Darba stazs bez partraukumiem,tikai brivajā Latvijā saimnieki nav maksajuši soc.nodokli ,bet vai toreiz kads to pārbaudījām….

  20. Nopērku maizi 175,8kg un dzīvoju cepuri kuldama, jo pensija būs atdota par maizi. Kas tie par STULBIEM APRĒĶINIEM?

  21. Tā nu gan irsēja, kur viņa pērk to lopa gaļu pa 4.81, varbūt tās ir astes, kauli un nagi, bet runa jau bija par gaļu!!

  22. nesaprotu no kurienes tads sviests izrauts

  23. salīdzinājuma cik maksāja dzīvokļa īre tad un tagad.

  24. vot ārzemēs tur ir pensija

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+