Mobilā versija
+0.9°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
10. maijs, 2017
Drukāt

VID izpēta, kas Latvijā saņem naudu aploksnē (7)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, situēts, ar sakariem VID un tiesībsargājošajās iestādēsidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, situēts un ar sakariem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kredītiestādēs un tiesībsargājošajās iestādēs, šodien ikgadējā konferencē “Ēnu ekonomika Latvijā” sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa norādīja, ka zem ēnu ekonomikas slēpjas reāli cilvēki, kas to plāno, īsteno un no tās iegūst. Izmantojot VID pieejamos datus, dienests centies izprast un identificēt, kas ir cilvēki, kuri iesaistās ēnu ekonomikā.

Pēc Cīrules teiktā, VID pievērsās divām kategorijām – finanšu noziedzniekiem un aplokšņu algu saņēmējiem. Vispārējais finanšu noziedznieka profils ir labi izglītots, situēts cilvēks, kurš pārzina tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vidi. Šim cilvēkam ir juridiskas zināšanās, plaši kontakti, sadarbība ar citu valstu finanšu noziedzniekiem, kā arī sakari VID, kredītiestādēs un tiesībsargājošajās institūcijās.

Runājot par aplokšņu algu saņēmējiem, viņa norādīja, ka visbiežāk tie ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Šajā vecumā grupā, pēc VID aplēsēm, 32% vīriešu un 22% sieviešu saņem aplokšņu algas. Tāpat pētīts šo personu ģimenes stāvoklis un atklāts, ka visbiežāk tās ir personas, kuras ir šķīrušās.

Cīrule klāstīja, ka tipiskie aplokšņu algu saņēmēji neizprot nodokļu maksāšanas jēgu vai būtību, ir ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, ar kredītsaistībām un apgādājamajiem. Iespējams, šīs personas nevēlas uzrādīt pilnus ienākumus, lai izvairītos no saistību pildīšanas.

Atbilstoši VID aplēsēm 71% aplokšņu algu saņēmēju ir zemas kvalifikācijas darbinieki, bet 29% – augstas kvalifikācijas speciālisti. Vienlaikus secināts, ka aptuveni 40% cilvēku, kuri strādā galvenā grāmatveža amatā, saņem algu aploksnē.

Cīrule uzsvēra, ka ēnu ekonomikas ir būtiska problēma. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisa ir 617,88 miljoni eiro, pievienotās vērtības nodokļa plaisa ir 419,31 miljons, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa plaisa – 352,7 miljoni eiro.

VID vadītāja norādīja, ka problēma ir ļoti būtiska, tāpēc dienests aktīvi domā, kā efektīvāk komunicēt ar sabiedrību un skaidrot, kas tiek zaudēts, ja nodokļi netiek maksāti.

Šodien Rīgā notiek ikgadējā konference “Ēnu ekonomika Latvijā”, kurā prezentēja pētījumu “Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016”. Atbilstoši tam ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā.

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir neuzrādītie ienākumi (42,1%), aplokšņu algas (40,2%) un neuzrādītie darbinieki (17,7%).

Atbilde uz Lauķis komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (7)

  1. Atliek tikai paskatīties kādas mēbeles ir šīs ministres kabinetā – un tūlīt pāriet pat vēlēšanās diskutēt par maksājamajiem nodokļiem. Vieni dzīvo jau komunismā, otri netiek pāri mežonīgajam kapitālismam. Par ko te runāt?

  2. Beidziet muļļāties! Visi zina kur ir SAKNE. VAI TO BEIDZOT NEVAR NOCIRST, nevis gadiem (26) ņemties valdības līmenī bez jebkādiem rezultātiem.
    JĀSĀK, DĀRGIE, PAŠIEM AR SEVI VISPIRMS!!!

  3. >13.43
    totāla muļķe, sociāls iemaksas nav nodoklis, kā tādi idioti beidz psrs skolas…sev pensiju vari nekrāt, bet pakalpojumus par manu naudu nedrīksti izmantot, LOPENE!!!!!!!!!!!!

  4. Uzzīmējiet aplokšņu maksātaju t.i.nozieguma organizātoru sociālo portretu nevis šo noziedznieku upuru portretus.

  5. Nepierādīsiet! 😉

  6. Cik var pētīt,sākam apkarot.

  7. Kāds brīnums, ka cilvēki negrib maksāt nodokļus, ja ik pa brīdim kāds no valdības saka, ka pensijas nākotnē, iespējams vispār nebūs.

Draugiem Facebook Twitter Google+