Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. aprīlis, 2016
Drukāt

Vidēji 47 000 jauniešu nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

2015.gada trijos ceturkšņos Latvijā vidēji 47 000 jauniešu vecumā 15-29 gadi nestrādāja, nemācījās un neapguva arodu, no tiem 20 000 bija vecumā 15-24 gadi, liecina Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu.

Šāds jauniešu skaits ir par 7000 jeb 13% mazāks nekā gadu iepriekš. Labklājības ministrija secina, ka kopumā jauniešu situācija darba tirgū pēdējos gados uzlabojas – pieaug jauniešu nodarbinātības līmenis un mazinās bezdarbs.

2015.gada decembra beigās Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē bija gandrīz 17 000 jauniešu vecumā 15-29 gadi, no tiem 44% jeb 7500 ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Kopumā 2015.gadā reģistrēta bezdarbnieka statusu ieguva gandrīz 16 000 jauniešu vecumā 15-24 gadi un 16 000 jauniešu vecumā 25-29 gadi.

2015.gada beigās 13% no visiem reģistrētajiem jauniešiem – bezdarbniekiem bija ilgstošie bezdarbnieki.

Latvijā ir vidēji 344 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, no tiem 59% jeb 202 000 vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Pēdējo 20 gadu laikā jauniešu skaits vecumā 15-29 gadi samazinājās par 33%.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Nu protams, protams-visādas nelaimes, lai tik nebūtu jāstrādā! Aug jaunā pabalstu paaudze.

  2. Kas tur ko brīnīties, jauniešiem nav naudas lai samaksātu par mācībām, pat par kursiem, bet darbu vienkārši nevar dabūt, jo labās darba vietās prasa izglītību un pieredzi, bet firmās kur pieņem jauniešus, visbiežāk , vienkārši nemaksā. Tā jaunietis nostrādā mēnesi vai divus, bet naudas vietā tikai solījums, ka pēc pāris dienām būs (bet no kā lai dzīvo? par mācībām vispār nav ko domāt), tad jaunietis meklē nākošo darbu un tālāk tas pats. Tāda diemžēl ir reālā situācija un patiesībā mūsu valdībai ir pilnīgi vienalga un jaunietim nav kur meklēt palīdzību, jo gan VID gan darba inspekcija ir tikai butaforija, neko reāli viņi nedara lai sodītu negodīgos darba devējus, bet nodarbinātības aģentūra ar saviem tā saucamajiem palīdzības projektiem jauniešiem, tikai apgroza eiropas naudu savu kadru nodarbināšanai.

  3. Nu tā kā tiek spriests par obligāto dienestu armijā, tad re kur arī “materiāls” no kā izvēlēties!

  4. Kad beidzu videni plani bija iestaties sporta akademija. Atzīmes atļāva normatīvi arī. Tikai viena problēma… mani vecaki ar minimālo algu nevarēja atļauties mani izskolot. Budžeta vietas tikai sapņos rādijas. Cenas izglītībai ir pārāk augstas.

  5. Cik Latvijā maksā augstākā izglītība? Cikiem vecāki var nosegt? Un tiem,kas beidz, kur radīsies tā pieredze?

  6. Mani interesētu tas, cik liels skaits no tiem ir latvieši. Pārējais – niecība, kas uzrakstīts. Mums jāzin par savu tautu, te ir arī ļoti liels skaits citu tautību jauniešu.

    • Gribētos zināt, cik daudz no šiem jauniešiem ir jaunās māmiņas, cik invalīdu, cik krimināli sodīto utt. Citādi sanāk tikai tāda vidējā temperatūra slimnīcā. Galīgi stulbi dati, ja grib nopietnu sarunu un problēmas risinājumu. Ir vēl viena liela neatrisināta lieta Latvijā- esam diezgan slinki-sen bija laiks latviešiem zināt krievu un anglu valodu un krievvalodīgajoem latviešu un angļu, kaut vai tādēļ, ka ir ļoti daudz labas profesionālās literatūras par dažādiem amatiem, jāsāk ar mācībām un budžeta vieta nu nebūt nav galvenais darba karjeras sākums.

  7. pasakiet kur vispār Latvijā var dabūt darbu?Valsts institūcijas jau tā pārslogotas( domāju darbinieku vairāk nekā vajag ),citas sfēras par darbu maksa tikai lai izdzīvotu

  8. Arodskolas izglītība negarantē profesijas apgūšanu un nemākuļi nav vajadzīgi ne LV, ne ārzemēs. Lai varētu strādāt ir jāmāk arods un izglītības papīrs nav vajadzīgs, ja nu vienīgi valsts iestādē.

Draugiem Facebook Twitter Google+