Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
2. februāris, 2016
Drukāt

VIDEO, FOTO: “KVV Liepājas metalurga” darbinieki lūdz valdībai nepieļaut uzņēmuma slēgšanu (5)

Foto - LETAFoto - LETA

AS "KVV Liepājas metalurgs" darbinieki piketē pie Ministru kabineta ēkas, lai pievērstu valdības uzmanību situācijai nozarē un uzņēmumā.

Šodien piketā pie Ministru kabineta piedalās aptuveni 50 AS “KVV Liepājas metalurgs” darbinieki, kuru galvenā prasība valdībai ir sniegt atbalstu un nepieļaut uzņēmuma slēgšanu.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija iznākusi aprunāties ar piketētājiem un norādīja, ka ļoti labi saprot strādājošo problēmas, taču patlaban valdībai esot jāsaprot uzņēmuma saimnieku nākotnes plāni par turpmāko attīstību.

Tāpat Reizniece-Ozola darbiniekiem sacīja, ka uzņēmuma vadības prasības par lētāku elektroenerģiju ir nesamērīgas, jo cena, kādu vēlas rūpnīcas īpašnieki – 45 eiro par megavatstundu -, ir tāda, ka tad valdībai nāktos maksāt par elektroenerģiju pašai. “Šādu atlaidi elektrības cenai mēs nevaram solīt,” sacīja ministre.

“KVV Liepājas metalurga” velmētavas operators Aivars Ķesteris aģentūrai LETA pastāstīja, ka patlaban visi darbinieki uzņēmumā nestrādā, daļa ir atvaļinājumā, tostarp arī viņš pats. Tomēr tas neesot bezalgas atvaļinājums, un arī tiem darbiniekiem, kuri patlaban neierodas darbā, tiek maksāta stundas tarifa likme. Ķesteris arī pastāstīja, ka sākotnēji rūpnīcas vadība sacījusi, ka darbs apturēts līdz 5.februārim, taču tagad runā, ka darbību varētu atsākt 15.februārī.

Jautāts, kas, viņaprāt, ir galvenais rūpnīcas problēmu cēlonis, Ķesteris sacīja, ka, viņaprāt, ir divi galvenie iemesli – smagā situācija pasaules metalurģijas tirgū, kā arī absolūti neveiksmīga uzņēmuma pārdošana.

LETA jau ziņoja, ka “KVV Liepājas metalurgs” ceturtdien, 28.janvārī, uz laiku apturējis ražošanu, aģentūrai LETA sacīja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs.

Kā skaidro Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai. “Tuvākā laika prognozes liecina par tirgus pieprasījuma samazināšanos aptuveni par 10%, tādēļ pieņēmām lēmumu izejvielu iegādi īslaicīgi pārtraukt,” skaidroja Talanovs.

Šāds solis, pēc uzņēmuma aprēķiniem, ļauj samazināt “KVV Liepājas metalurga” iespējamos zaudējumus februārī par 600 000 eiro.

Uz jautājumu, vai un kad rūpnīca varētu atsākt darbību, Talanovs pagaidām atbildi nesniedza.

Valsts kases pārstāve Eva Dzelme aģentūrai LETA sacīja, ka Valsts kase ir informēta par situāciju “KVV Liepājas metalurgā” un iestāde neredz satraukumam pamata. “Šī nav pirmā reize, kad savu apsvērumu dēļ uzņēmums tā rīkojas,” teica Dzelme.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam AS “KVV Liepājas metalurgs” būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus, aģentūru LETA informēja Talanovs.

Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot “KVV Liepājas metalurga” saistības pret valsti. “KVV Liepājas metalurgs” uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

LETA jau ziņoja, ka, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no AS “KVV Liepājas metalurgs”, valsts sākusi piedzīt naudu, realizējot ķīlas.

“KVV Liepājas metalurgs” nav spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu – Krievijas “Alfa bank” garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai “UniCredit”. Valsts tikko piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo “KVV Liepājas metalurgs” esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Tomēr Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Uz Tobago…

  2. Vispirms metalurgu izzaga, un šīs darbības zināmā mērā atbalstīja valsts, pat galvojumu deva veciem īpašniekiem, tad noveda līdz bankrotam, bet kas par to atbildēs? Tad pārdeva ukraiņiem, kurus ar šo pirkuma līgumu uzmeta, bet administrators tagad pelna miljonus. Tagad ar tiesu procesiem un naudas līdzekļu izņemšanas no apgrozības, pat to, kas bija domāti algām, cenšas uzņēmumu iznīcināt pavisam. Liepājas Cukurfabriku iznīcināja, zemnieki bija spiesti pārdot cukurbiešu tehniku, nav vairs eļļas ekstrakcijas rūpnīca, nav gaļas un piena kombināts utt. -Liepājā ražošana tiek noslaucīta no zemes virsas, ko gatavojas šeit uzstādīt? Vai tā ir laba Latvijas saimnieka rīcība no valsts puses? Uz kurieni tagad braukt pārējiem cilvēkiem, varbūt vajag atjaunot vergu plantācijas, tikai nevis Āfrikā, bet Latvijā, lai ar rokām plūc aizaugušos laukus, lauž krūmus un ar lāpstu rok zemi, kur kaut ko iesēj, lai nenomirtu badā, jo lauksaimniekiem arī nav atbalsta? Cilvēku izdzīšana, novešana līdz nabadzībai un nāvei, jo nav par ko arī uzturēt veselību, ir genocīds pret tautu. Tagad valdība lems par dzimstības palielināšanu, vai pietrūkuši vergi, kuri par darbu saņem verga kapeikas uzspiestās minimālās algas politikas dēļ, kas ir zem iztikas minimuma?

  3. valdība ir nodokļu maksātaju naudas pārvaldītājs,bet uzņēmumam jāprot ražot to ko var pārdot nevis jumta skaidu naglas ja jumtu klāšanai šindeļus nelieto.

  4. protests nav pēc adresāta Atbildēt

    jāprasa ukraiņu saimniekiem. balsts nevar uz citu stradajošo rēķina balstit vienu uzņemumu kas pats nezin kā strādāt

  5. vispirms metalurgu izzaga, un par šīm darbībām galvoja valsts, tad noveda līdz bankrotam. Tad pārdeva ukraiņiem, kurus uzmeta, bet administrators tagad pelna miljonus. Tagad ar tiesu procesiem un naudas līdzekļu izņemšanas no apgrozības, pat to, kas bija domāti algām, cenšas iznīcināt pavisam, kur strādā pašu cilvēki. Kas tā par politiku? Liepājas Cukurfabriku iznīcināja, zemnieki bija spiesti pārdot cukurbiešu tehniku, nav vairs eļļas ekstrakcijas rūpnīca, nav gaļas un piena kombināts utt. -Liepājā ražošana tiek noslaucīta no zemes virsas, ko gatavojas šeit uzstādīt? Vai tā ir laba Latvijas saimnieka rīcība no valsts puses?

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+