Latvijā
Kriminālziņas

VIDEO: Ģenerālprokurors skaidro, kas notiek ar Rimšēviča lietu0


Ilmārs Rimšēvičs.
Ilmārs Rimšēvičs.
Foto: LETA/Edijs Pālens

Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā pēc pāris mēnešiem varētu būt kāda tālāka virzība, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers stāstīja, ka pārrunājis minētās lietas virzību ar uzraugošo prokuroru, kurš viņam esot apliecinājis, ka viss norit kā plānots un bijis ļoti optimistisks, lai apgalvotu, ka pēc pāris mēnešiem lietai ir gaidāma tālāka procesuāla virzība.

Uz jautājumu tieši kāda, Kalnmeiers atbildēja, ka bez uzraugošā prokurora piekrišanas nevar neko sīkāk komentēt.

Viņš piebilda, ka Rimšēvičs ļoti akurāti pilda procesuālos pienākumus, piemēram, laicīgi ierodas uz pratināšanām.

Kā ziņots, Eiropas Savienības Tiesā (EST) februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija neesot sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Komentējot Latvijas izvēli neiesniegt EST prasītos pierādījumus, ģenerālprokurors Kalnmeiers norādīja, ka sākotnēji tiesa skaidrojusi, ka Latvijas iesniegtie materiāli tiks izsniegti arī prasītāju pusei, taču lēmumu par materiālu izsniegšanu var pieņemt tikai procesa virzītājs jeb prokuratūra, tādēļ izlemts par materiālu neiesniegšanu tiesai. Kalnmeiers gan piebilda, ka vēlākā lietas iztiesāšanas posmā atklājies, ka tomēr pastāvējusi iespēja lūgt tiesu ievērot konfidencialitāti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Saistītie raksti
Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

LA.lv