VIDEO. Jaunietei izmisums: jau otro gadu gaida plaušu donoru 8
Līdzīgi, kā tas ir Nīderlandē un citviet, arī Latvijā plāno mainīt likumu, kas daudz striktāk noteiks – ja cilvēks nav kategoriski aizliedzis savus orgānus izmantot pēc nāves, viņš to ir atļāvis. Tas ir svarīgi, jo nereti tieši aizgājēja tuvinieki aizliedz orgānu pārstādīšanu un nāvei nolemj arī tos, kuriem jauna sirds, nieres vai plaušas palīdzētu dzīvot. Likumā grib nodalīt atļauju izmantot orgānus tikai transplantēšanai no atļaujas ļaut ķermeni izmantot arī medicīniskiem pētījumiem, kā arī noteikt ārsta atbildību, vēstīja LTV raidījums “Panorāma”.
Alise Kukaine pašlaik ir vienīgā cistiskās fibrozes paciente Latvijā, kurai vajadzīga plaušu transplantācija. Mobilo tālruni jauniete neizlaiž no rokām – ja būs donors, tad viņai no Tartu Igaunijā var zvanīt arī nakts laikā, jo tur veic šādas operācijas. Alise elpo caur masku, jo nedrīkst noķert baciļus vai vīrusus. Ja pacients ir pārāk vārgs, tad transplantāciju var atteikt.
“Tas ir ļoti, ļoti mokoši – šis pasākums, šī gaidīšana. To tā īsti nevar izstāstīt cilvēkam, kas negaida donoru…Es un vecāki – mēs kļūstam tādi nīgrāki, tādi satrauktāki, nervu spriedzē visu laiku. Nu jau es otro gadu gaidu zvanu, bet nav. Ja būtu vairāk donoru, būtu vairāk iespēju tikt pie jaunām plaušām,” domā Alise.
Plaušu transplantāciju valsts neapmaksā, taču reto slimību likuma ietvaros saņemts solījums vismaz vienreiz gadā segt plaušu transplantāciju, taču, ko tas dod, ja nav pašu orgānu, vērš uzmanību raidījums.
Plašāk pievienotajā video.
