Kultūra
Kultūrpolitika

VIDEO. Neatkarības laukumā – Bikšes pensionāre vai Feldberga ugunskurs? 1

Publicitātes vizualizācija, Collage made with FotoJet

Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes paustās ieceres nesen pārdēvētajā Neatkarības laukumā eksponēt skulptūru “Pamatelements” tēlnieks Ojārs Feldbergs šajā laukumā piedāvā izvietot savu skulptūru ar nosaukumu “Ugunskurs”, aģentūru LETA informēja pats tēlnieks.

Viņš skaidroja, ka skulptūras modeli izveidojis jau 2006. gadā kā veltījumu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai. Sešus gadus vēlāk viņš savu projektu prezentēja nodibinājumam “Rīga 2014”, bet 2013. gadā – Rīgas domes Pieminekļu padomei, kur tas neguva atbalstu.

Taujāts, vai šo ieceri atbalsta 4. maija Deklarācijas kluba biedri, tēlnieks atbildēja, ka nezina, kāds ir biedrības viedoklis par to.

Feldbergs, līdzīgi kā Bikše, vēlas sabiedrībai sniegt savu vīziju par laukuma iespējamo izskatu nākotnē.

Skulptūras koncepcija balstīta idejā par vienotību un kopību. Tās kompozīciju veido četras granīta pagales formas, kas katra ir trīsarpus metrus gara. Tās saslietas piramīdas veidā, līdzīgi kā ugunskurs. Katra pagale simbolizē vienu no Latvijas novadiem – Kurzemi, Zemgali, Latgali un Vidzemi. Granīta bloki, kas ir tēlnieka īpašumā, tika izmantoti Vecrīgas barikādēs 1991. gadā.

Kompozīcija projektēta uz apļveida granīta postamenta-laukuma, uz kura atbilstoši četrām debespusēm izveidoti pakāpieni, kas skatītāju ieved aplī un ugunskurā. Starp “Ugunskura” pagalēm var ieiet un iziet. Saskaņā ar tēlnieka ieceri, skulptūra un laukuma ap to naktīs jāizgaismo.

“Granīts, kas iecerēts pagaļu veidošanai, ir bloki, kas veidoja barikādi Vecrīgā 1991. gada janvārī Jēkaba ielā.

Šis akmens materiāls ir piesūcies ar barikāžu laika ugunskuru dūmiem un sevī nes atmiņas par to laiku.

Pret šiem akmeņiem atdūrās OMON kaujinieki 21. augustā, kad Augstākā padome pieņēma likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu,” skulptūrā izmantotos materiālus aprakstīja tēlnieks.

Kā ziņots, mākslinieks Bikše nesen pārdēvētajā Neatkarības laukumā vēlas eksponēt jaunu skulptūru ar nosaukumu “Pamatelements”, pret ko iebilst 4. maija Deklarācijas kluba biedri, aģentūrai LETA pauda pats mākslinieks.

Viņš skaidroja, ka skulptūra, kuras nosaukums būs “Pamatelemets” vai “Zelta pensionāre”, iecerēts kā veltījums Latvijas vecākās paaudzes pilsoņiem, atainojot viņus kā varoņus ar stāju un gandarījumu par savā mūžā paveikto. Bikše, projektējot skulptūru, balstījies uz sievišķīgiem arhetipiem, iedvesmojoties, piemēram, no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Lielbritānijas karalienes Elizabetes II.

“Manuprāt, ar šādu nestandarta pieminekli varētu parādīt, ka novērtējam šos cilvēkus. Gribam, lai viņi būtu lepni un laimīgi. [..] Klubam ir sava iecere, kas nesakrīt ar manu vīziju. Mana skulptūra žestikulē, bet viņa ir uzrunājoša. Negribēju, lai tā būtu diktatoriska,” sacīja Bikše, piebilstot, ka 4. maija Deklarācijas klubs Neatkarības laukumā vēlas izvietot konceptuāli citādu skulptūru – stabu ar trīs zvaigznēm.

Savukārt 4. maija Deklarācijas kluba pārstāve Velta Čebotarenoka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda pavisam pretēju viedokli, sakot, ka Bikšes skulptūra nevar simbolizēt Latvijas neatkarību.

Bikše vērsies domē ar lūgumu novietot viņa veidotu skulptūru – pensionāri no vara vai zelta krāsā ar izstieptu roku un lakatiņu galvā.

“Biedru vidū tas izraisījis tik lielu sašutumu – šāds tēls būtu labs jebkurā citā vietā Rīgā, tikai ne Neatkarības laukumā,” uzsvēra Čebotarenoka.

Pēc viņas domām, Kultūras ministrijai būtu jāizsludina skulptūras skiču konkurss, lai atrastu labāko iespējamo risinājumu Neatkarības laukuma piepildīšanai.

Rīgas domes Pieminekļu padomē jautājumu par Neatkarības laukuma labiekārtošanu plānots izskatīt 11. decembrī, bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā – 12. decembrī.

Jau vēstīts, ka 25. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz Jēkaba laukumu Rīgā pārdēvēt par Neatkarības laukumu.

Jēkaba laukums izvēlēts, jo tas savieno divas vēsturiski svarīgas ēkas – Latvijas Nacionālo teātri un Saeimas namu. Kā uzsvērts likuma anotācijā, abas celtnes sevī glabā atmiņas par vēsturiski ļoti nozīmīgiem notikumiem. 1918. gada 18. novembrī teātra namā proklamēta Latvijas Republika, savukārt Saeimas namā 1990. gada 4. maijā Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bet 1991. gada 21. augustā – konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

Atbalstu idejai pārdēvēt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu pauda arī 4. maija Deklarācijas kluba biedri – Augstākās padomes deputāti, kuri 1990. gadā nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

LA.lv