Ekonomika
Bizness

VIDEO. “Piejūrai” draud maksātnespēja: pašvaldības uzņēmums iedzīvojies pusmiljona eiro zaudējumos0

Ekrānuzņēmums no TV3 raidījuma “Nekā Personīga” video.

Pirms diviem gadiem TV3 raidījums “Nekā Personīga” stāstīja par Tukuma, Talsu un citu piejūras pašvaldību lēmumu pašiem apsaimniekot atkritumus. Toreiz pašvaldības apgalvoja, ka strādās efektīvāk par privātajiem. Lēmumu kritizēja gan Reģionālās attīstības ministrija, gan Konkurences padome, jo pašvaldībām biznesā līdz šim nav veicies. Ir pagājis pirmais gads, kad pašvaldības pašas rūpējas par atkritumu savākšanu un ir jau pirmie rezultāti. Pašvaldību plāns ir izgāzies – aprēķini ir bijuši nepareizi, un iecerētā efektivitāte nav sanākusi, tā vēstīja “Nekā Personīga”.

Pašvaldību uzņēmums “Piejūra”  šajā laikā ir iedzīvojies pusmiljona zaudējumos, tam draud maksātnespēja.

Turklāt tagad izrādās, ka tā vadība naudu tērējusi lepniem auto un dārgiem telefoniem, nolīguši radiniekiem piederošas firmas. Pašvaldības, kam uzņēmums pieder, to nav kontrolējušas. Trauksmi par uzņēmuma krahu sāka celt banka.

Neveiksmīgi beidzies Tukuma, Talsu un septiņu citu piejūras pašvaldību mēģinājums ar savu uzņēmumu turēt zemu atkritumu izvešanas cenu. Izrādās, lētais pakalpojums nodrošināts nemaksājot nodokļus un nu pašvaldību uzņēmums ir tuvu bankrotam, ziņo raidījums.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Piejūra” dibināts 2001.gadā. Tā īpašniekos ir deviņas pašvaldības. Lielākā teikšana ar 35% ir Jūrmalas domei. Talsiem un Tukumam ir ap 20%, pārējām pašvaldībām – no 2 līdz 5 % kapitāla.

Uzņēmums apsaimnieko izgāztuves un atkritumu šķirošanas punktus, kas būvēti par Eiropas fondu naudām.

No 2005.gada tajos ieguldīti ap 30 miljoniem eiro.

2017.gadā uzņēmuma īpašnieki izlēma, ka paši var arī savākt atkritumus no iedzīvotājiem. Līdz tam iedzīvotāju miskastes iztukšoja konkursā izvēlēta privāta firma. Pašvaldības apgalvoja, ka izdarīs to efektīvāk un lētāk. To apšaubīja Vides un reģionālās attīstības ministrija un Konkurences padome. Padome uzskatīja, ka patiesais mērķis ir pašvaldību vēlme mazināt finanšu caurskatāmību.

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidīte Ābrama iepriekš raidījumam 2017.gada 11.jūnijā sacīja:“Situācija mūs vairs nepārsteidz. Turpinās uzvaras gājiens, ka pašvaldības iesaistās atkritumu apsaimniekošanas biznesā, to noslēdzot konkurencei.”

Atkritumu izvešanu “Piejūra” sāka pirms gada. Firma nopirka jaunus atkritumu konteinerus un mašīnas, nolīga darbiniekus. No malas viss izskatījās labi – iedzīvotājiem par mēslu aizvākšanu rēķini bija mazi, mašīnas braukāja un atkritumi bija savākti.

Trauksmi, ka pašvaldību saimniekošana ved bankrota virzienā, gada sākumā sāka celt banka.

“Piejūra”, kuras parādi kredītos un līzingos ir ap 3 miljoniem, kavēja maksājumus un pārskati liecina, ka tai ir lielas finanšu problēmas.

A/s “Swedbank” preses sekretārs Jānis Krops raidījumam “Nekā Personīga” atzīst: “Banka vērsās pie uzņēmuma “Piejūra” kapitāla daļu turētājiem, tātad pašvaldībām, tāpēc ka banka vienkārši sāka vairāk pamanīt to, ka ir problēmas ar finanšu pārvaldību. Ņemot vērā, ka bankai ir darījums ar šo uzņēmumu. Pašvaldības, kapitālu daļu turētāji ir galvojuši šo kredītu.”

Vai tas nozīmē, ka pašvaldībām sanāk pašām samaksāt to parādu šī uzņēmuma vietā? “Jebkurā gadījumā tas galvenais moments ir, ka pašvaldībā, ir jāvienojas, kā viņi tālāk turpinās šī uzņēmuma darbību. Tas uz ko mēs ceram, ka pašvaldības spēs vienoties,” atbildēja Krops.

Tikai pēc bankas intereses sarosījās arī pašvaldības. Pārbaudē atklāts, ka ar zaudējumiem strādājošā uzņēmuma administrācija sev pirkusi telefonus par vairāk nekā tūkstoš eiro, par deviņsimt eiro mēnesī nomājusi apvidus automašīnu.

Daļa atkritumu izvešanas tehnikas bez konkursa nomāta no firmas, kas pieder direktora dēlam.

Par divu atkritumu savākšanas mašīnu un vienu piekabi “Kerluc” no “Piejūras” saņēma ap seštūkstoš eiro mēnesī. Uzņēmuma īpašnieks ir Reinis Ruža. Līdz 2014.gada martam uzņēmuma piederēja viņa tēvam Arnim Ružam, kas līdz šai nedēļai bija SIA “Piejūra” tehniskais direktors.

Ruža noliedz, ka iepriekšējā vadība būtu vainojama uzņēmuma līdzekļu izšķērdēšanā. Zaudējumi prognozēti jau gada sākumā un tie radušies, jo bijis nepieciešams ieguldīt līdzekļus atkritumu mašīnu un konteineru iegādē. Jau decembrī Tukuma pašvaldība informēta, ka 2018.gads beigsies ar pusmiljona zaudējumiem.

Bijušais “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra” direktors Arnis Ruža sacīja raidījumam: “Tās ir Tukuma pilsētas mēra politiskās spēles un viņš grib pārdot šo biznesu!” Un kam viņš grib pārdot – jautāja raidījums, uz ko Ruža atteica: “Nezinu, prasiet viņam.”

Tukums uzņēmies vadošo lomu atkritumu apsaimniekošanas projektā. Pašvaldības vadītājs noliedz savtīgas intereses un apgalvo, ka kapitāla daļu turētāji nevarēja zināt, ka uzņēmumam iet slikti, jo iepriekšējos gados tas strādājis ar peļņu. Pašvaldības nevarot vainot par sliktu uzraudzību.

Pie visa vainojama nu jau atlaistā valde.

Tukuma domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam) intervijā “Nekā Personīga” skaidro: “Neapzināta, vai varbūt pat apzināta bezdarbība. Iespējams, arī prettiesiska rīcība. Nesaimnieciskums. Un iespējamie normatīvo aktu pārkāpumi. Nu kaut vai elementāras lietas. Mobilie telefoni. Kuru vērtība vairāk par tūkstots eiro. Nu būtu jāizvērtē šī situācija pie šādiem finanšu rādītājiem. Vai arī otrais. Transporta nomas līgumi, kur kopējais maksājums sastāda vairāk nekā 26 tūkstoši eiro.”

Lukmans stāsta, ka pēdējo nedēļu laikā izdevies uzņēmumu stabilizēt. Aktuālu parādu neesot. Nekā personīga informācija liecina, ka patiesībā problēmas nav pazudušas. No 180 tūkstošu nodokļu parāda izdevies atbrīvoties, slēdzot vienošanos ar ieņēmumu dienestu par maksājuma atlikšanu.

Aprīļa sākumā uzņēmumam būs jāmaksā kārtējais Dabas resursa nodokļa maksājums, kas varētu pārsniegt 100 tūkstošus eiro. Tam naudas nav.

Uzņēmuma glābšanai kā pagaidu valdes priekšsēdētājs piesaistīts rūdīts atkritumu jomas biznesmenis Ēriks Zaporožecs. Viņu uz Tukumu atvedis Jūrmalas domes deputāts zaļzemnieks Jānis Lediņš (ZZS).

“Vienkārši es viņu pazinu no veciem laikiem, tādēļ es viņam piedāvāju, viņš piekrita apskatīties, viņam tas likās interesanti, viņš cik es zinu ir strādājis Hoetikā, gan vides servisā, vēl visur un viņš šo jomu pārzina. Šobrīd mēs gaidām, ko Zaporožeca kungs šī mēneša laikā ko viņš būs izanalizējis un ko viņš mums piedāvās. Šobrīd es nevaru pateikt, vai ar naudu būs jāpalīdz, īstenībā tas uzstādījums bija tāds, maksimāli izdarīt tā, lai novadu domei nevienam nav jāiejaucas ar saviem līdzekļiem.”

Lediņu un Ēriku Zaporožecu vieno politiskas intereses.
Saistītie raksti

2014.gada Saeimas vēlēšanās Zaporožecs startēja no “Zaļo zemnieku savienības” saraksta, taču parlamentā netika. 2017.gadā tikpat neveiksmīgi viņam beidzās mēģinājums iekļūt Jelgavas domē. Zaporožecs par Piejūras un savu nākotni ir optimistisks. Lai gan pašvaldību vadītāji saka, ka viņš ir pagaidu vadītājs un būs konkurss, Zaporožecs ir pārliecināts, ka uzņēmumu savedīs kārtībā un nostrādās tajā 5 gadus.

Šonedēļ atkal sapulcēsies visas deviņas pašvaldības, lai lemtu kā uzņēmumu izvilkt no nepatikšanām. Pagaidām ne kapitāla daļu turētāji, ne Zaporožecs neatklāj, vai pašvaldībām būs jāsedz zaudējumi un par cik iedzīvotājiem pieaugs maksa par atkritumu izvešanu.

Plašāk pievienotajā video.

LA.lv