Foto – LETA/Evija Trifanova

Latviešu disidente Lidija Lasmane-Doroņina šogad ir pieteikta Nobela Miera prēmijai. Ziņa par nomināciju sagādājusi pārsteigumu, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” teica Lasmane-Doroņina.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Kandidāti Nobela prēmijai pieteikusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), bet pieteikumu Nobela Miera prēmijas komitejai sagatavoja rakstniece Nora Ikstena.

Pieteikumā prēmijas komitejai Ikstena viņu dēvējusi par latviešu disidenti un sirdsapziņas cietumnieci. Tajā pieminētas Lasmane-Doroņinas apcietināšanas un tas, ka viņa uzaugusi ar savu valsti, tās garu un nevarēja pieņemt okupāciju, kas bijusi pretēji visai viņas būtībai.

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Putins varētu mēģināt pārbaudīt NATO vienotību ar provokācijām vai pat tiešu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm. Iespējamie scenāriji

Video: intervija ar latviešu disidenti Lidiju Lasmani-Doroņinu

Jau vēstīts, ka latviešu disidente Lidija Lasmane-Doroņina šogad ir pieteikta Nobela Miera prēmijai. Sagaidāms, ka Nobela Miera prēmijas ieguvējs tiks paziņots 5.oktobrī.

Pieteikumā prēmijas komitejai par Lasmanes-Doroņinas izvirzīšanu kā kandidāti norādīts, ka Eiropa un pasaule kopumā vēlu sāka apzināt komunisma terora un genocīda apmērus, tūkstošiem dzīvju, ko šī vara salauza un iznīcināja. “Latviešu disidentes un sirdsapziņas cietumnieces Lidijas Lasmanes-Doroņinas dzīves stāsts ir spilgta un dzīva liecība šai vēstures patiesībai,” teikts Ikstenas sagatavotajā pieteikumā. Tajā pieminētas Lasmanes-Doroņinas apcietināšanas, tajā skaitā 1946.gadā un 1970.gadā, kas notika par gulaga biedru pierakstītajām liecībām un atmiņām.

Pieteikumā citēta arī pati Lasmane-Doroņina. “Biju uzaugusi ar savu valsti, tās garu. Es nevarēju pieņemt okupāciju, kas bija pretēji visai manai būtībai. Tai lielajai varai nebija nekādu tiesību mūs iekarot,” savā atmiņā norādīja pati disidente.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka no 1946.-1954.gada Lasmani-Doroņinu padomju režīms sodīja par nacionālo partizānu atbalstīšanu. No 1970.gada līdz 1972.gada viņa tika sodīta par padomju varas kritizējošas un reliģiskas literatūras izplatīšanu un no 1983.gada līdz 1987.gadam sodīta par pretpadomju aģitāciju un propagandu.

Lasmanei-Doroņinai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, taču viņa no tā attiekusies, jo ordeņa kavalieru vidū esot čekisti.