Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. aprīlis, 2014
Drukāt

Vides projekti – kavē vai rosina?

Foto - LETAFoto - LETA

Mālpils Biotehnoloģiskais centrs veic bioatkritumu pārstrādi, izmantojot sliekas. Uzņēmums piedalījās ES "RECO BALTIC 21 TECH" vides projektā, kas noslēdzās aizvadītā gada beigās. Pārstrādē iegūtais biohumuss ir vērtīgs augsnes uzlabošanas līdzeklis.

Eiropas Komisija (EK) komentāros pēdējam (jau septītajam!) partnerības līguma projektam 2014. – 2020. gadam Latvijai norāda uz nepieciešamību lielāku atbalstu piešķirt vides nozarei un mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Iznāk, ka par vienu no pasaulē zaļākajām valstīm uzskatītajai Latvijai nākamajos sešos gados vides nozarē būtu jātērē vēl vairāk naudas, ko varētu ieguldīt ražošanas izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā.

Vidē gribēja 
ieguldīt mazāk


Finanšu ministrijā (FM) un Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) teic, ka šāds vēstījums īsti neatbilst īstenībai. Latvija, iestājoties ES, ir apņēmusies ievērot dažādu, tostarp vides prasību, sasniegšanu līdz noteiktam laika posmam, atgādina FM ES Fondu stratēģijas plānošanas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins. EK, ņemot vērā līdzšinējo progresu, apšauba solījumu izpildi un nepiekrīt ieguldījumu samazināšanai vides nozarē. Bet Latvijas puse norāda uz lielo naudas ieguldījumu vides nozarē iepriekšējos plānošanas periodos.

“Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka no 2007. līdz 2013. gadam vides nozarē ieguldīti 1,5 miljardi eiro. Šajā plānošanas periodā vides mērķiem bija iecerēts tērēt būtiski mazāk. Visticamāk, pārliecināt EK par šādu ieceri būs grūti tāpēc, ka savienības nākotnes politika paredz virzību uz zaļo ekonomiku un klimata pārmaiņu ietekmes mazinājumu.

Šajā gadā vides nozarei iecerēts tērēt 245,1 milj. eiro – par 34 milj. eiro jeb par 12,4% mazāk nekā pērn. 2015. gadā atbalstu iecerēts samazināt līdz 111,2 milj. eiro, bet 2016. gadā – līdz 45,9 milj. eiro. Bet no ES projektu un citu valstu līdzfinansējuma šajā gadā iecerēts saņemt aptuveni 170 milj. eiro, 2015. gadā 61,4, bet 2016. gadā – vien 5,3 milj. eiro. EK šādu naudas dalījumu uzskata par nepietiekamu. Kā stāsta sarunu vedēji Briselē, Latvijai pārmet nespēju nodrošināt kvalitatīvu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, vides monitoringa kontroli un citus neizdarītus darbus, tostarp arī sadzīves atkritumu pārstrādi. “Ekspertiem Briselē, iespējams, nepieciešama papildu informācija par situāciju Latvijā, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija patlaban gatavo plānošanas dokumentos iekļaujamo skaidrojumu. Iespējams arī, ka vides nozarei vajadzēs piešķirt nedaudz lielāku atbalstu,” teic B. Kņigins.

Būšot ap 6000 
jaunu darba vietu


Šajā plānošanas periodā atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda jaunu darba vietu radīšanu vairs neizvirzīs par obligātu nosacījumu ES atbalsta saņemšanai, izņemot divus gadījumos. Proti, ja projekts attieksies uz industriālajiem parkiem un gadījumos, kad būs iecerēts palielināt privāto investīciju apjomu nacionālas un reģionālas nozīmes centros.

Naudas ieguldījums arī citos atbalsta mērķos tieši ietekmēs darba vietu izveidi, vērš uzmanību B. Kņigins. Piemēram, atbalsta programmā “Izaugsme un nodarbinātība”. FM paredz 207 – 707 jaunu darba vietu izveidi līdz 2020. gadam no programmas “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” īstenošanas. No privāto investīciju palielināšanas nacionālās un reģionālās nozīmes centros iecerēta 2000 jaunu darba vietu izveide. 4900 jaunas darba vietas radīšot teritoriju revitalizācija, bet 750 jaunu darba vietu izveide iecerēta no pilsētu revitalizācijas. Tātad kopējais no jauna radīto darba vietu skaits nākamajā plānošanas periodā ir 5600 – 6300 jaunas darba vietas.

Salīdzinājumam 2007. – 2013. gada plānošanas periodā programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas” bija iecerēts izveidot 5000 darba vietas, tostarp 2500 sievietēm un tikpat – vīriešiem. Kas ir izdarīts? Biznesa inkubatoru programma ļāvusi izveidot (saglabāt) 1514 darba vietas, Kompetenču centru programma palīdzējusi 336 darba vietu izveidē, aizdevumu programma izveidošot pavisam 510 darba vietas (tā nav pabeigta). Programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” iecerēts izveidot 866 darba vietas, rezultātus analizēšot projektu īstenošanas noslēgumā. Kopā ņemot no iecerētajām 5000 darba vietām, patlaban izskatās, ka varētu izveidot aptuveni 2900 darba vietas. Septiņu gadu ilgam laika posmam jaunradīto darba vietu skaits neizskatās pārāk iepriecinošs.

“Investīcijas vides nozarē nereti nedod tūlītēju atdevi vai ātri redzamu iznākumu, tās sniedz ilgtermiņa ieguldījumu cilvēku nākotnē un veselībā,” teic B. Kņigins. Piemēram, naudas ieguldījumi ūdenssaimniecības nozarē un atkritumu saimniecības nozarē rosina būvniecības nozares izaugsmi, tostarp arī privātie uzņēmēji, biedrības un nodibinājumi. VARAM atzīst, ka no jauna radīto darba vietu izveidi ministrija neuzskaita.

vide_tab

 

 

 

 

 

 

 

Uzziņa


Komentāros par Latvijai piešķirtās ES fondu naudas izlietojumu vides nozarē 2014. – 2020. gadā EK neapmierināta ar:

* ļoti zemu mājsaimniecības pieslēgumu līmeni centralizētajiem kanalizācijas tīkliem,

* notekūdeņu apsaimniekošanu,

* sadzīves atkritumu pārstrādi.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+