Vides sargiem visvairāk darba sarūpē maluzvejnieki 0
No Valsts vides dienesta (VVD) pārraudzībā esošajām jomām visvairāk ar pārkāpumiem nākas saskarties saistībā ar makšķerēšanas un zvejniecības normatīvo aktu neievērošanu, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.
Šā gada astoņos mēnešos 880 lēmumi no 1153 par administratīvā soda piemērošanu bijuši tieši šajā jomā. Šogad maluzvejniekiem uzlikts sods 62 835 latu apmērā no kopējās 146 300 latu soda naudas.
Tai pat laikā VVD ģenerāldirektore neslēpj to, ka vides inspektoriem, kuriem nākas ķert maluzvejniekus, aprīkojums ir sliktā stāvoklī.
“Mēs nekad neesam bijuši bagāti, un vienmēr mums ir nācies diezgan rūpīgi skaitīt katru latu. Patlaban ir sajūta, ka visapkārt krīze ir beigusies, vienīgi mūsu dienestā tā turpinās, jo arī attiecībā uz šā gada pēdējo ceturksni mums trūkst naudas ikdienas rēķinu apmaksai. Mēs faktiski to vien darām, kā mēģinām saprast, kuru rēķinu varētu nemaksāt, lai nedraudētu soda naudas,” atzina Koļegova.
No viņas teiktā saprotams, ka dienestam trūkst nauda viselementārākajām lietām. Likumā ir noteikts, ka inspektoriem ir jāvalkā formastērps, bet VVD nav, ko iedot. “Nākamā gada budžetā, kuru var nodēvēt par sapņu budžetu, esam prasījuši to, cik vajadzētu. Kad saskaitījām, cik vajadzētu mūsu apzinātajām vajadzībām, tad cipars izvērtās ar sešām nullēm, un sākumā nav vieninieks, bet nav jau arī 10 miljoni. Es nežēlojos par naudu, bet mums nākas ar šo realitāti ļoti rēķināties,” pauda dienesta vadītāja.
Dienesta vadītāja atzinīgi novērtē kolektīva ieguldījumu, no kura ir sajutusi milzīgu atbalstu un entuziasmu.
“Es lieliski apzinos, ka esam tuvu pie kritiskās robežas, kad mums drīz nebūs, ko vilkt mugurā, tādēļ mums jādomā, ko darīt, lai apstākļi uzlabotos. Pats galvenais ir ārkārtīgi rūpīgi plānot katru latu, lai tas tiktu ieguldīts pareizajā vietā. Es ļoti lieliski zinu un saprotu vides inspektorus, kuri iet un strādā. Esmu braukusi pati kopā ar zivju inspektoriem un piedalījusies šajā darbā, lai zinātu un saprastu, kas tur notiek. Es zinu, cik tas darbs ir fiziski grūts, cik tas ir grūts tādēļ, ka pakļauts visādiem laika apstākļiem, cik tas ir grūts psiholoģiski un cik tas ir bīstams. Šiem inspektoriem ir jāmāk gan labi braukt ar mašīnu, gan laivu, gan jāpārzina vietas, kur ir jāmeklē maluzvejnieki,” sacīja Koļegova, piebilstot, ka viņas uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai inspektoriem darba apstākļi uzlabotos.
VVD soda naudās iekasētā nauda nonāk valsts budžetā. Pēc Koļegovas domām nebūtu īsti pareizi, ja no iekasētās soda naudas kaut kas paliktu arī dienestam, jo tad varētu teikt, ka inspektors ir vilks, kuram vajag noķert pārkāpēju, lai nopelnītu naudu savam dienestam un sevis uzturēšanai.
Dienesta vadītāja uzskata, ka VVD vajadzētu būt normālam finansējumam no valsts budžeta, lai tas varētu veikt savas funkcijas, plānveidīgi un prātīgi izlietojot līdzekļus, spējot par iztērētājiem līdzekļiem arī atskaitīties. “Man neliekas pareizi, ja kāda procentu daļa no soda naudām nonāktu dienestā, jo tas uzliktu arī psiholoģisku slogu inspektoriem un dienesta darbiniekiem,” VVD vadītāja.
VVD veic ārkārtīgi daudz funkciju, un tās ir nākušas klāt, pārreorganizējot citas iestādes. Dienests izdod dažādas atļaujas, piemēram, piesārņojošās darbības un atkritumu apsaimniekošanas, kā arī izdod dažādas licences un veic dažādas kontroles.
