Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. decembris, 2015
Drukāt

Vidusceļš starp jauno un veco skolotāju algu modeli? (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Tajā pašā pirmdienā, kad krita Laimdotas Straujumas valdība, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nāca klajā ar jaunu piedāvājumu, kādam vajadzētu būt jaunajam skolotāju algošanas modelim.

Salīdzinot ar iepriekšējo versiju, tas būtiski mainīts. IZM apgalvo, ka ņemti vērā priekšlikumi, kas izteikti Ministru prezidentes vadītajās pašvaldību darba grupās, kurās apsprieda modeli, kā arī sociālo partneru, tātad arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), prasības. Taču arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga par piedāvājumu nebūt nav sajūsmā. Tā galvenais trūkums – neskaidrība, jo ministrijas piedāvājumā neesot skaidru aprēķinu. Piemēram, papildinātais modelis sola skolotāju algas balstīt uz “normētām skolēna izmaksām”. Ko šajās izmaksās iekļaus, nav skaidrs. “IZM mēnesi domāja, kā labot modeli, un galu galā to vien izdarīja, kā sagatavoja prezentāciju bez konkrētiem aprēķiniem,” kritizē I. Vanaga.

Jāsaka gan, ka nav arī skaidrs, kāpēc IZM pēkšņi nolēmusi atkāpties no tā, kas iepriekš deklarēts attiecībā uz jauno skolotāju algu sistēmu. Piemēram, tika apgalvots, ka jaunais modelis motivēs pašvaldības sakārtot skolu tīklu, jo dotācija katrai skolai tiks aprēķināta jau ministrijā un pašvaldībai vairs nebūs tiesību dotēt mazās skolas uz lielo skolu rēķina. Tagad IZM piedāvā turpināt aprēķināt finansējumu skolotāju algām uz katru pašvaldību un saglabāt tām brīvību dotācijas sadalē starp skolām. Naudu starp skolām vietējās varas gan varētu dalīt, tikai ņemot vērā Ministru kabineta noteikto par minimālo skolotāju algu, minimālo amata vietu un atbalsta personāla skaitu. Plānots arī noteikt, ka skolas administrācijas algošanai nevar tērēt vairāk kā 12 procentus no noteiktā. 15 procentus mērķdotācijas skolu direktori varētu tērēt gana brīvi, paši lemjot, kuri pedagogi pelnījuši lielākas algas. Iepriekš IZM ieskatā šāda pieeja nozīmēja to, ka skolotāju algas ir necaurspīdīgas. Turklāt jaunais piedāvājums paredz, ka nevienai pašvaldībai mērķdotācija skolotāju algām jaunā modeļa ietvaros netiktu samazināta, ja vien nesamazinātos skolēnu skaits.

Tagad IZM apgalvo, ka arī turpmāka naudas virzīšana caur vietējām varām motivēšot pašvaldības sakārtot skolu tīklu. Kā burkāns tiek solīta iespēja saglabāt to pašu mērķdotācijas apjomu arī tad, kad skolu skaits samazinās, bet esošais skolēnu skaits saglabājas.

Tiekoties ar LIZDA vadību, IZM pārstāvji esot atzinuši, ka jaunais modelis ir “kaut kas pa vidu” starp esošo modeli “nauda seko skolēnam” un sākotnēji iecerēto jauno skolu finansēšanas sistēmu. Par to liecina tas, ka jaunajā variantā ierosināts skolotāju algas aprēķināt, ņemot vērā ne tikai darba stundas un skolēnu skaitu klasē, bet arī pašvaldības ģeogrāfiskās un demogrāfiskās īpatnības. Retāk apdzīvotām teritorijām tiks piemēroti koeficienti, un tie attieksies ne tikai uz laukiem. Piemēram, Rīgā un Jelgavā finansējumu skolotāju algām rēķinās vienādi, bet Valmierai un Daugavpilij jau būs piešķirts koeficients 1,05, jo atzīts, ka tur skolotāju darba izmaksas ir par pieciem procentiem lielākas nekā Rīgā. Kopumā IZM piedāvā sadalīt pašvaldības 11 grupās, kurām piešķirtie koeficienti būtu no 1 līdz 1,40. Papildinātais modelis paredz arī saglabāt 10 procentu piemaksu pie algas tiem skolotājiem, kuri strādā valsts ģimnāzijās.

Kā zināms, iepriekš jaunais modelis paredzēja: mazāk atalgoto skolotāju algas augs, bet Rīgā un citās lielajās pilsētās tās varētu samazināties. Ja jaunajā variantā Rīgā pedagogu algas nesamazināsies, kā panāks algu pieaugumu citviet? Vai ministrija plāno skolotāju algām iegūt vairāk naudas, nekā bija plānots iepriekš – esošais finansējums plus deviņi miljoni eiro? IZM pārstāve Ilze Salna atbildēja, ka arī papildinātā modeļa īstenošanai vajadzētu pietikt ar jau plānoto finansējumu, tomēr precīzi aprēķini tiek solīti nākamnedēļ. IZM joprojām sola, ka jaunajā modelī skolotāja minimālā alga, ja klasē ir 13 līdz 19 skolēni, būs tikpat liela kā vidējā alga valstī – 830 eiro, bet, ja skolā, kur strādā skolotājs, klasēs ir vismaz 20 skolēni, atalgojums pat pārsniegs vidējo algu valstī. IZM uzsver, ka saglabātas visas sākotnējā modeļa priekšrocības – 36 stundu skolotāju darba nedēļa, kurā iekļauti visi pedagogam veicamie pienākumi, un vairāk atbalsta personāla, lai nodrošinātu labāku atbalstu skolēniem.

Arodbiedrību nokaitinājis arī tas, ka papildinātajā modelī IZM nepiedāvā nekādu risinājumu pirmsskolas pedagogu atalgojuma palielināšanai, kaut tieši bērnudārzu audzinātāju zemās algas bija viens no iemesliem, kas nesen notikušajam streikam solidarizēja daudzus skolotājus. Ministrija gan piedāvā šīs algas paaugstināt par 18 līdz pat 31 procentam, taču atzīst, ka tam vēl nepieciešama politiska vienošanās, līdz ar to par algu palielinājumu atkal nav skaidrības.

algumodelis

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tātad IZM atzīst, ka iepriekšējais modelis bija neveiksmīgs – kas par to atbildīgs?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+