Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. augusts, 2014
Drukāt

Viduslaiku noskaņa Rīgas Centrāltirgū

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Viduslaiku tirgus bez labas mūzikas nebūtu tirgus, tāpēc arī Nēģu laukumā par labu apmeklētāju noskaņu rūpējās muzikanti.

Baltijas valstu lielākais tirgus sarīko vienu no visatzinīgāk vērtētajiem Rīgas svētku pasākumiem
.

Viduslaiku tirgus Rīgas Centrāltirgū ar apmeklētāju aizrautīgo līdzdarbošanos aizvadīto Rīgas svētku laikā piesaistīja daudzus apmeklētājus un izpelnījās viņu atzinību.

“Dzirdējām radio ziņu par šodien Centrāltirgū notiekošo Viduslaiku tirgu un tūlīt posāmies ceļā. Kristiāns mācās Baldones Mūzikas skolas otrajā klasē, ir vienīgais puisis, kas skolas pastāvēšanas laikā spēlē kokli un aizrautīgi piedalās sabiedriskajos pasākumos,” laikā, kad mazdēls Viduslaiku tirgū grieza pogu no kaula, pastāstīja viņa vecmāmiņa Teiksma no Baldones.

Kristiāns, tāpat kā daudzi apmeklētāji, arī uzlaikoja vēstures izpētes un rekonstrukcijas kopas “Rodenpoys” piedāvāto viduslaiku bruņinieku apģērbu, degustēja pārtikas ražotāju labumus un baudīja turpat laukumā vārīto zivju zupu. Kristiāns atzina – viņam patīkot visas piedāvātās izklaides.

Nēģu laukumā izvietotajā Viduslaiku tirgū daudzi apmeklētāji izmantoja iespēju parunāt ar ārstu, brāli Emanuelu no Vendenes, kas piedāvāja bebru dziedzera uzlējumu. Kāpēc bebra uzlējumu? Tāpēc, ka bebrs vismazāk slimo ar dabiskajām slimībām. Ikviens apmeklētājs varēja izkalt vērdiņu, sapīt bizi, uzlikt grimu, izmantot viduslaiku skaistuma kopšanas līdzekļus, tostarp matu skalojamo līdzekli no vīna, rozmarīna, kanēļa un krustnagliņām. Tirgū ar īpašu divu veidu – biešu un ķiploku un burkānu un mārrutku – maizi cienāja maizes cepēja Santa Liepa, SIA “Baltic Wild” piedāvāja medījuma gaļas konservus, zemnieku saimniecība “Birznieki” – kazas sierus. Ļoti daudzu apmeklētāju uzmanību piesaistīja Vecumnieku saimnieces Stellas Rubaņikas truši, jaunākie apmeklētāji labprāt izmantoja rotaļlietu darbnīcas piedāvājumu, bet kungi cienījamos gados izmēģināja viduslaiku azartspēli ar metamajiem kauliņiem. Bija jūtams, ka Nēģu laukums kļūst par īstu socializācijas vietu, kur ļaudis apmainās ar jaunākajām ziņām un baumām, par vietu, kur tiekas ne tikai pircējs un pārdevējs, bet savus pacientus atrod, piemēram, arī ārsti.

“Zināms, ka Rīga ir pilsēta ar senām tirdzniecības un amatniecības tradīcijām un Rīgas Centrāltirgus ir šo tradīciju turpinātājs – to apliecina fakts, ka mūsu tirgus joprojām ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā, turklāt laikā, kad iepirkšanās daudzviet notiek lielākoties lielveikalos, Rīgas Centrāltirgus tomēr ieņem būtisku lomu rīdzinieku ģimeņu ikdienas pārtikas iegādē. Tāpēc Rīgas svētkos aicinājām uz Centrāltirgu izdzīvot seno laiku elpu Viduslaiku tirgu atmosfērā,” uzsvēra RPAS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Aptaujātie apmeklētāji īpaši atzīmēja, ka šādi tirdziņi piesaista ar iespēju līdzdarboties. Un labo noskaņojumu, par kuru rūpējās viduslaiku muzikanti.

2013. – izaugsmes gads


Rīgas Centrāltirgus apkopojis aizvadītā gada rezultātus savai plašajai saimniecībai. A. Abramovs teic, ka uzņēmuma tīrais naudas apgrozījums pērn bija 4 920 309 lati – par 41 025 latiem jeb par 0,8% vairāk nekā gadu agrāk. Pērn nopelnīti 109 990 lati. “Kā jau tas pēdējos gados ierasts, akcionāru pilnsapulcei RPAS “Rīgas Centrāltirgus” valde arī šajā gadā nopelnītos līdzekļus rosina ieguldīt RPAS “Rīgas Centrāltirgus” infrastruktūras uzlabojumiem – kanālmalas rekon­strukcijas projektā,” skaidro A. Abramovs.

Pērn sistemātiski strādāts pie Centrāltirgus infrastruktūras uzlabojumiem, īstenojot vairākus būtiskus rekonstrukcijas projektus tiešajā apsaimniekošanā esošajos objektos, uzsver A. Abramovs.

Pērn paveiktais


Pērn Zivju paviljonā demontēti vecie un izbūvēti septiņi jauni zivju baseini ar modernām tirdzniecības vitrīnām tirdzniecībai ar dzīvām un svaigām zivīm. Projektu pilnībā īstenos 2014. gadā, kopējās būvniecības izmaksas šā projekta īstenošanai veidos 326 727 latu. Izbūvēts arī jauns mazgātavu bloks nomnieku vajadzībām zivju produkcijas uzglabāšanas speciālās taras mazgāšanai.

Gaļas paviljonā izbūvēta ratu mazgātava un rekonstruēts kanalizācijas sistēmas atzars. Šajā paviljonā izbūvēta vēl viena saldējamā kamera.

Atklātajā teritorijā uzstādītas jaunas 30 tirdzniecības nojumes un 60 tirdzniecības galdi. Tirdzniecības nomnieku ērtībām nopirkti un uzstādīti 130 vienota dizaina saulessargi.

Centrāltirgus pagrabos pērn sākta jauna ugunsdrošības signalizācijas izbūve. Demontēta avārijas stāvoklī esošā piebūve pie Piena paviljona un atjaunota paviljona un kafejnīcas ēkas fasāde.

Spīķeru ielā pilnībā tika nomainīts asfalta segums un atjaunota ietves daļa. Rezultātā paplašināts Zemnieku tirgus, izveidojot jaunas tirdzniecības vietas. Līdz ar to tirdzniecībai no automašīnām pavisam vietas ir 150 tirgotājiem.

Sākts darbs pie kanālmalas pārbūves projekta īstenošanas, projektēšanas darbus iecerēts pabeigt 2014. gada nogalē. Kopējie naudas ieguldījumi pērn bija daudzi simti tūkstoši latu.

A. Abramovs vērš uzmanību – jāņem arī vērā, ka RPAS “Rīgas Centrāltirgus” pērn aktīvi darbojās kā unikālas kultūrvēsturiskas un tirdzniecības vietas popularizēšanas vieta. Veiksmīgi aizsākās televīzijas kulinārijas raidījuma cikls “Garšīgi dzīvojam”, kur filmēšana notika Sakņu paviljonā specializētajā virtuvē. Aktīvi turpināta kultūras pasākumu un gadskārtējo tirdziņu organizēšana, ņemot vērā dažādu tautu tradīcijas un paražas, atzīmējamās dienas.

Pateicoties veiksmīgi īstenotajām mārketinga aktivitātēm, Centrāltirgum izdevies piesaistīt jaunus apmeklētājus. Noturīga un pieaugoša Centrāltirgus mērķauditorija ir ārvalstu diplomātiskā sektora amatpersonas un tūristi. Tieši ārvalstu tūristu pozitīvās atsauksmes novērtējis un apkopojis viens no lielākajiem tūrisma portāliem pasaulē “Tripadvisor”, 2013. gadā piešķirot Rīgas Centrāltirgum četrarpus zvaigžņu izcilības sertifikātu.

Turpinās cieša sadarbība ar Latvijas lauksaimniecības produktu audzētājiem un ražotājiem. Aizvien Latvijas saimniekiem tiek saglabāti zemāki nomas tarifi nekā citiem tirgotājiem.

Sakņu un Zivju paviljonu pārejā darbu uzsāka divas jaunas tirdzniecības vietas: restorāns “Siļķītes un dillītes” un uzbeku tradicionālās maizes ceptuve. Šīs tirdzniecības vietas iecienījuši ārvalstu tūristi, un pozitīvas atsauksmes medijos snieguši gan pircēji, gan pavāri un restorānu gidi.

Nākotnes ieceres


A. Abramovs uzsver – vissvarīgākais ir izaugsmes ieceres īstenot sistemātiski, atbildīgi nosakot prioritāros darbus. Centrāltirgū laika posmā līdz 2018. gadam iecerēts turpināt svarīgu infrastruktūras objektu pārbūvi un renovāciju, tostarp apsaimniekošanā esošo Spīķeru ēku tehniskās ekspertīzes un pilnu tehnisko ekspertīzi visos piecos paviljonos. Iecerēts pabeigt kanālmalas projektēšanas darbus un sākt atklātās teritorijas seguma nomaiņas projektēšanas darbus. Zivju paviljonā plānots renovēt biroja telpas. Gaļas paviljonā – pasūtīt elektroinstalācijas rekonstrukcijas projektu un sākt projekta īstenošanu. Tāpat plānots šim paviljonam pasūtīt ugunsdrošības signalizācijas uzstādīšanas projektu.

A. Abramovs teic, ka šajā gadā RPAS “Rīgas Centrāltirgus” no sava budžeta pavisam novirzīs apsaimniekošanā nodotā īpašuma rekonstrukcijai un renovācijai vismaz 650 000 eiro.

Šajā gadā Rūpniecības preču tirgū daļā teritorijas apmeklētāju ērtībai iecerēts izveidot autostāvvietas.

A. Abramovs sola turpināt darbu pie Vidzemes un Āgenskalna tirgus efektīvāka apsaimniekošanas modeļa izveides, paralēli sadarbībā ar Rīgas domes Īpašuma departamentu gatavojot vajadzīgos dokumentus šo teritoriju ieguldīšanai RPAS “Rīgas Centrāltirgus” pamatkapitālā. Šajā gadā arī iecerēts vienoties ar esošo nomnieku par piena un gastronomijas paviljonu pārņemšanu, jo ikviens apmeklētājs pamanīs, ka šo paviljonu infrastruktūra ir krietni nolietojusies, paviljonos tirdzniecības apstākļi krietni atšķiras no Centrāltirgus apsaimniekotajiem zivju, sakņu un gaļas paviljoniem, kas pierāda to, ka, neraugoties uz ilgtermiņa nomu, nomnieki neiegulda līdzekļus infrastruktūras sakārtošanas darbos.

Centrāltirgus arī aktīvi centīsies piesaistīt jaunus nomniekus, īpaši akcentējot nepieciešamību pēc gaumīgām sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības vietām tieši tūristu vajadzībām, jo viņi Centrāltirgu apmeklē ar mērķi iepazīt tirgošanās tradīcijas un nogaršot ēdienus no vietējiem produktiem tepat uz vietas, nevis pirkt pārtikas produktus.

A. Abramovs teic, ka sasniegtais un nākotnes ieceru īstenošana būs iespējama, vien aktīvi sadarbojoties tirgus darbiniekiem, nomniekiem, tirgotājiem un pircējiem. “Paldies par līdzšinējo sadarbību, īpaši pircējiem, kam Centrāltirgus ir pastāvīga iepirkšanās vieta!” tā 
A. Abramovs.

Materiāls tapis sadarbībā ar AS “RĪGAS CENTRĀLTIRGUS”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+