Latvijā
Izglītība

Vidusskolām izvirzīs bargas prasības 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Fotolia

Mazās vidusskolas, kas nespēs izpildīt valdības prasības par minimālo skolēnu skaitu, varēs saņemt valsts finansējumu skolotāju algām par darbu 10. līdz 12. klasē vien tad, ja izpildīs bargas kvalitātes prasības.

To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi, ko drīzumā plānots iesniegt izskatīšanai valdībā.

Kā zināms, valdība jau ilgstoši cenšas noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. 2016. gadā Ministru kabinets attiecīgus noteikumus arī bija pieņēmis, taču Sa­tversmes tiesa tos atcēla, jo tobrīd Saeima vēl nebija valdībai devusi uzdevumu noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē. Tagad attiecīgs deleģējums ierakstīts Izglītības likumā un IZM jau ilgāku laiku mēģina izstrādāt jaunus noteikumus, turklāt izvirzīt vidusskolām ne tikai prasības par skolēnu skaitu, bet arī izglītības kvalitāti.

Ja netiks sasniegts prasītais skolēnu skaits, skolai tomēr būs iespēja saņemt valsts finansējumu, ja tiks izpildīti kvalitātes kritēriji.

Plānots, ka skolu kvalitāte tiks mērīta, ņemot vērā skolas akreditācijas rezultātus un skolas absolventu sniegumu obligātajos centralizētajos eksāmenos. Jau tagad skolas tiek pār­akreditētas vismaz ik pa sešiem gadiem, taču līdz šim nebija tik būtiski, cik augstu skola novērtēta, galvenais, lai vērtējums nebūtu zemāks par “pietiekami”. Tagad iecerēts noteikt: lai maza vidussskola arī turpmāk varētu saņemt valsts finansējumu, tai akreditācijā jāsaņem vismaz 3. kvalitātes vērtējuma līmenis “labi” tādos vērtēšanas kritērijos kā mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskā bāze un fiziskā vide. Ieskatoties Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) publiskotajos ziņojumos par skolu akreditāciju, var redzēt, ka lielākajā daļā gadījumu skolas līdz šim pārsvarā saņēmušas vērtējumu “labi” vai pat “ļoti labi”.

Grūtāk varētu būt izpildīt otru kvalitātes kritēriju – obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indeksu. Paredzēts, ka līdz 2024. gada 31. decembrim šim indeksam jābūt vismaz 40 procentiem. No 2025. gada līdz 2029. gada 31. decembrim tam būs jābūt jau vismaz 50 procentiem, bet no 2030. gada šis indekss nedrīkstēs būt zemāks par 60 procentiem. Turklāt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, lūgts paskaidrot, kā tad šo indeksu rēķinās, pastāstīja, ka tiks ņemts vērā tas obligātais centralizētais eksāmens, kurā skolas absolventi būs uzrādījuši vissliktāko sniegumu. Tā kā vidusskolu absolventiem obligāti jākārto eksāmens latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā, bet parasti vissliktākie rezultāti ir matemātikā, var secināt, ka skolu dzīvotspēju patiesībā noteiks pēc matemātikas eksāmena rezultāta. Tas šogad vidēji valstī bija 34,6 procenti. Tātad, lai maza skola varētu turpināt saņemt valsts finansējumu, no 2023. gada tai būs jābūt krietni virs vidējā līmeņa. Tas nozīmē arī to, ka valsts finansējumu nevarēs saņemt tāda skola, kuras “absolventi latviešu valodu un angļu valodu kārto brīnišķīgi, bet matemātikas eksāmenu knapi noliek”, sacīja ministrs.

Attiecībā uz kvantitātes kritērijiem plānots, ka reģionu centros minimālais skolēnu skaits vidusskolas klasē varētu būt 22, turklāt būs jāveido vismaz divas paralēlklases, lai skolēniem vidusskolā būtu iespēja izvēlēties dažādas vidējās izglītības programmas.

Noteikumos iecerēts iekļaut arī dažus izņēmumus. Piemēram, skolās, kuru apkārtnē vismaz 20 kilometru rādiusā nav citu vispārējās vidējās izglītības ie­stāžu, minimālais skolēnu skaits klasē varētu būt 12, savukārt visās vidusskolas klasēs kopā vajadzētu būt vismaz 33 skolēniem.

Tāds pats minimālais skolēnu skaits 10. līdz 12. klasē varētu būt skolās, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.

Savukārt skolās, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas, minimālais skolēnu skaits vidusskolas klasē varētu būt astoņi skolēni, bet 10. līdz 12. klasē – 22.

Ja skola spēs izpildīt prasības par skolēnu skaitu, kvalitātes kritēriji uz to neattieksies. Prasības par skolēnu skaitu un kvalitātes kritērijiem stāsies spēkā kopš 2020. gada. Turklāt, ja vidusskola neizpildīs nevienu no kritērijiem, valsts 10. līdz 12. klasi tajā turpinās finansēt vēl divus gadus. IZM uzskata, ka tādējādi pašvaldībai būs gana laika sagatavoties pārmaiņām un izlemt, vai tā turpinās pati finansēt nepilnās vidusskolas klases vai jaunas vidusskolas klases vairs neatvērs.

Iepriekšējā mācību gadā Latvijā bija 99 pašvaldību dibinātās vidusskolas, taču četras tādas bija tikai nosaukuma pēc: Stalbes vidusskolā, Rīgas 19. vidusskolā, Rīgas 37. vidusskolā un Rīgas Kristīgajā vidusskolā 10. līdz 12. klasē nebija neviena skolēna. Vēl 26 vidusskolām nebija izdevies atvērt 10. klasi. Astoņās skolās visās vidusskolas klasēs kopā bija mazāk par 10 skolēniem.

LA.lv