Latvijā
Novados

Vidzemē reisu slēgšanu neuzskata par vienīgo risinājumu 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) pēc kopīgām sarunām ar pašvaldību pārstāvjiem un sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātājiem sagatavojis pirmos priekšlikumus sabiedriskā transporta maršrutu reisu optimizācijai,  tādējādi maršrutu tīklu gada griezumā samazinot pāri par 80 tūkstošiem kilometru. Optimizējamo reisu saraksta pamatā ir pašu pasažieru pārvadātāju sniegtie priekšlikumi, jo tieši pārvadātāji visobjektīvāk spēj izvērtēt, cik nozīmīgs konkrētais reiss ir pasažieru mobilitātei. Priekšlikumi ir saskaņoti arī ar pašvaldībām, kuru teritorijā reisi tiek izpildīti. Atsevišķi priekšlikumi saskan ar pērn  Autotransporta direkcijas (ATD) sniegtajiem ierosinājumiem, portālu La.lv informēja VPR pārstāve Anita Āboliņa.

Vispirms rūpīgāk izvērtē

Jau iepriekš informējām, ka 2017. gada nogalē plānošanas reģioni saņēma vēstuli no ATD, kurā bija minēti priekšlikumi par konkrētiem maršrutu  tīkla reisu samazinājumiem. Kopumā tika rosināts samazināt maršrutu tīklu Vidzemē teju par vienu miljonu kilometru gadā, minot arī konkrētus reisus, kurus ATD uzskata par nerentabliem un slēdzamiem.  VPR piedāvāto reisu sarakstu izskatīja, tomēr nesteidzās pieņemt lēmumu, uzskatot, ka nepieciešama rūpīgāka izpēte par katru no piedāvātajiem reisiem.

Arī šobrīd tiek saņemti papildus priekšlikumi no ATD par reisiem, kurus varētu slēgt, tomēr VPR joprojām rūpīgi izvērtē katru no priekšlikumiem. Turklāt šobrīd identificēta problēma ar detalizētu datu trūkumu, kas atspoguļotu pasažieru kustību konkrēta reisa atsevišķos posmos. Saprotot, kurā posmā ir vislielākais vai tieši pretēji – vismazākais pasažieru skaits, palielinās iespēja rast ekonomiski efektīvu risinājumu un vienlaikus saglabāt iedzīvotāju mobilitāti, nevērtējot vienīgi reisa rentabilitāti kopumā.

Iespējami vairāki risinājumi

Izpētot detalizēti katru no maršrutu reisiem, risinājumi var būt gan īsināt maršrutus posmos, kur tie ir nerentabli, gan arī slēgt vienu reisu pavisam, bet nedaudz pagarināt kādu citu. VPR pieļauj, ka vēl atsevišķos reisos varētu tikt veikta optimizācija, pirms tam veicot individuālu reisa vai maršruta izpēti. Joprojām katrs lēmums tiek pārdomāts, lai maksimāli saglabātu iedzīvotāju mobilitātes iespējas, un tāpat ir skaidrs, ka netiks slēgts neviens no reisiem, kas ir iesaistīts skolēnu pārvadājumos. Tāpat viena no prioritātēm ir cilvēku pārvietošanās uz darba vietām – arī šeit lēmumus nesteidzamies pieņemt.

VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa, komentējot situāciju, atzīst: “Saprotot, ka pagaidām nav citu ideju, kā risināt samilzušās problēmas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu mūsu valstī, VRP kopā ar pašvaldībām un pārvadātājiem cenšas meklēt optimālus risinājumus, kā ietaupīt. Taču vienlaikus mēs joprojām stingri pieturamies pie principa, ka ir jāsaglabā iedzīvotāju iespēja pārvietoties arī tad, ja dzīvesvieta atrodas laukos. Šobrīd ne katram laukos dzīvojošam iedzīvotājam ir sava automašīna, un jāatgādina, ka, lai kā kādam negribas to atzīt, sabiedriskais transports ir un būs nozare, kas nenes peļņu, jo tas ir pakalpojums ar sociālu funkciju. Arī labklājības valstīs šī nozare strādā ar zaudējumiem, un katrā valstī noteikti ir kaut kāds absolūtais minimums pakalpojuma nodrošinājuma apjomā, kuru mazināt nedrīkst. Taču problēmu saprotam un esam gatavi strādāt kopā ar ATD, meklējot mazsāpīgākos risinājumus.”

Jāsaglabā iespēja pārvietoties

Tāpta Ozoliņa saka, ka nevarēs garantēt, ka spēs izpildīt aicinājumu samazināt maršrutu tīklu par 889 tūkstošiem kilometru, kas ir teju viens miljons kilometru – tas Vidzemes reģionam, ņemot vērā tā kopējo platību un iedzīvotāju blīvumu, ir neiespējami. “Tomēr esam atraduši variantus, kā situāciju uzlabot tā, lai iesaistītās puses būtu apmierinātas. Tiesa, mēs ļoti gribētu, lai šīs izmaiņas tiktu pakāpeniski testētas, tādējādi saglabājot iespēju reaģēt uz problēmām, ja tādas rastos – var būt situācijas, kad jāsaprot, ka slēgtais reiss tomēr jāatjauno, bet var veikt izmaiņas citos reisos. Reālā dzīve parādīs, vai priekšlikumi strādā. Šobrīd optimizācijai tiek izmantoti dažādi risinājumi, tā nebalstās tikai un vienīgi uz reisu slēgšanu.”

Reisi tiekot īsināti, slēgto reisu vietā tiek atvērti jauni vai arī pagarināti citi reisi vai maršruti. Kā atzīst VPR pārstāve, ja arī kādu reisu slēdz, tad joprojām tiek nodrošināts, ka iedzīvotāju pārvietošanās tiek saglabāta –  tos apkalpo kāds cits maršruta autobuss, kuram savukārt veiktas nelielas izmaiņas maršrutā.

“Tāpat arī salāgojam, piemēram, reisus uz galvaspilsētu tā, lai viens autobuss nesekotu otram, bet kāds pārtop par vietējo reisu, izvedot pasažierus uz pieturu, kur tie pārkāpj nākamajā autobusā un turpina ceļu tālāk jau ar vienu autobusu. Tas nav vienkārši, taču šāda pieeja, manuprāt, būs daudz veiksmīgāka. Nevaram atļauties pateikt iedzīvotājiem reģionos, ka vairāk autobuss nekursēs, lai cīnās tālāk paši,” pauž viedokli Ozoliņa.

LA.lv