Foto no Vidzemes slimnīcas arhīva un Dainis Bušmanis

Vidzemes slimnīca sākusi pacientu paliatīvo aprūpi 0

Kopš marta vidus arī Vidzemes iedzīvotājiem ir iespēja saņemt stacionāro paliatīvo aprūpi savā reģionā, jo Valmierā darbu sākusi jauna paliatīvās un īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļa. Līdz gada beigām valsts apmaksātu medicīnisko un psiholoģisko palīdzību šeit varēs saņemt 220 neglābjami slimi pacienti.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 13
Lasīt citas ziņas

Nacionālais veselības dienests (NVD) plāno palielināt finansējumu paliatīvai aprūpei reģionos, lai šādas nodaļas atvērtu arī citās lielajās slimnīcās.

 

Valsts naudas 
pietiek nedēļai

“Līdz šim tie mūsu pacienti, kuriem jau izmēģinātas visas iespējamās ārstēšanas metodes, veiktas operācijas, staru terapija un ķīmijterapija, bet radušās blaknes un komplikācijas, tika ievietoti gastroenteroloģijas, pulmonoloģijas un cita profila nodaļās,” stāsta Vidzemes slimnīcas jaunās paliatīvās un īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļas virsmāsa Inta Sīka. “Tas nebija pareizi, jo, pirmkārt, šie pacienti, kuriem intensīva ārstēšana vairs nevarēja palīdzēt un nebija nepieciešama, aizņēma vietu, kas bija vajadzīga akūtiem slimniekiem, otrkārt, paliatīva pacienta ārstēšana citās nodaļās valstij izmaksā dārgāk nekā paliatīvās aprūpes nodaļā. Turklāt, ja tuvinieki neatliekamās medicīnas brigādei neatklāja, ka slimniekam ir neārstējama saslimšana, slimnīcā nereti tika veikti lieki izmeklējumi un analīzes.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Par vienu paliatīvo pacientu Vidzemes slimnīcā valsts šobrīd maksā 233,60 latus (šajā summā ietilpst arī medikamenti, ko nodrošina slimnīca).

“Protams, mēs vēlētos, lai valsts finansējums paliatīvai aprūpei būtu lielāks, jo ir pacienti, kam palīdzība izmaksā diezgan daudz. Visvairāk šo pakalpojumu sadārdzina atsāpināšanai nepieciešamie medikamenti,” saka slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Valsts piešķirtās naudas šobrīd pietiek, lai pacients paliatīvās aprūpes nodaļā uzturētos septiņas, ilgākais, desmit dienas.

Pacienti, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe, ar ģimenes ārsta vai onkologa nosūtījumu Vidzemes slimnīcā var ārstēties ne ilgāk par nedēļu, par to maksājot tikai pacienta iemaksu. Onkoloģiskajiem pacientiem tā ir Ls 5, bet pārējiem – Ls 9,50 dienā. Pēc tam paliatīvās aprūpes nodaļā var uzturēties par maksu – Ls 25 dienā.

Pagaidām nodaļā ir tikai 10 paliatīvās aprūpes gultas, pārējās atvēlētas īslaicīgai sociālai aprūpei, ko savas pilsētas iedzīvotājiem apmaksā Valmieras pašvaldība. Pusotra mēneša laikā tajā aprūpēti jau 14 pacienti ne tikai no Valmieras novada, bet arī no Siguldas un citām Latvijas vietām.

 

Nezaudēt cerību 


“Šodien mājās izrakstām pacientu, kam ļaundabīgs audzējs ir ne tikai plaušās, bet arī žultsceļos, tādēļ viņš cieš no sāpēm vēdera dobumā. Kamēr viņš atradās mūsu nodaļā, veicām atsāpināšanu, bet tagad slimnieks nolēmis veikt smagu operāciju, kaut arī apzinās, ka var arī neizdzīvot,” stāsta nodaļas terapeits Džozefs Bazs. Brīnumi mēdz notikt, tādēļ Dž. Bazs arvien atgādina – cerību nekad nevajag zaudēt.

Reklāma
Reklāma

Vairākumam pacientu, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe, ir kāda no onkoloģiskām saslimšanām, daudziem jau radušās metastāzes, kad vēža šūnas izplatījušās tālāk organismā. Taču ir arī cilvēki, kas cieš no progresējošām, deģeneratīvām mugurkaula vai nervu sistēmas slimībām, piemēram, smadzeņu audzējiem, multiplās sklerozes.

Pacientus aprūpē četras medicīnas māsas, trīs māsu palīgi un sanitārs, bet paliatīvo aprūpi nodrošina gan sāpju terapeits, kam jāpiemeklē katram pacientam piemērotākie pretsāpju medikamenti, gan neirologs vai fizioterapeits, kurus pieaicina pēc vajadzības. Pacients piemērotākos atsāpināšanas medikamentus pēc tam var turpināt lietot ģimenes ārsta kontrolē. Nodaļas pacientiem atbalstu sniedz arī psihologs, sociālais darbinieks un kapelāns. Regulāri nodaļā ierodas arī brīvprātīgie, kas lasa pacientiem priekšā vai vienkārši aprunājas.

Inta Sīka: “Izglītojam arī pacientu tuviniekus par to, kādas var būt slimības izpausmes, no kā nevajag baidīties un kam jāpievērš lielāka uzmanība. Jo zinošāki būs pacients un viņa piederīgie, jo vieglāk būs sadzīvot ar slimību, saglabājot pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti pēc izrakstīšanas no slimnīcas.”

 

Fakti

* Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centra paliatīvās aprūpes nodaļā gadā sniedz palīdzību 600 līdz 700 pacientu.

* Latvijas reģionos šobrīd ir piecas paliatīvās aprūpes nodaļas. Kurzemē – Ziemeļkurzemes reģionālajā un Liepājas reģionālajā slimnīcā, Latgalē – Daugavpils reģionālajā un Rēzeknes slimnīcā, Vidzemē – Vidzemes slimnīcā.

* Pēc Nacionālā veselības centra datiem, 2013. gadā valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi Rīgā saņems 727, Kurzemē – 391, Latgalē – 302, Vidzemē – 220 pacienti.

 

VIEDOKLIS

Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centra paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs: “Jaunā paliatīvā nodaļa ir solis uz priekšu, jo Latvijas reģionālajās slimnīcās trūkst profesionālu paliatīvās aprūpes nodaļu vai arī esošās ir nelielas. Mazās lokālās slimnīcas šādu aprūpi nevar sniegt. Pozitīvi arī tas, ka Latvijā strauji attīstās un pacientiem kļūst arvien pieejamāka mājas aprūpe. Diemžēl pagaidām nav izveidots neviens paliatīvās aprūpes dienas centrs, kur pacientam varētu sākt sāpju terapiju, veikt dažādas manipulācijas. Uzskatu, ka onkoloģiskajiem pacientiem nevajadzētu maksāt pacientu līdzmaksājumu nedz par ārstēšanos slimnīcā, nedz par paliatīvo aprūpi. Izņēmums varētu būt piemaksa par augstāku komfortu.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.