Vidzemnieki un dienvidigauņi īsteno “Pārtikas mākslas” projektu 0
Šā gada novembrī noslēgsies Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas divu gadu projekts FOODART jeb “Pārtikas māksla”. Jau pēc mēneša nāks klajā abu dalībvalstu nacionālo un tradicionālo ēdienu pavārgrāmata, bet vasaras nogalē notiks Latvijas un Igaunijas kulinārijas dienas.
Projekta mērķis ir stiprināt mazo pārtikas māj-amatniecības uzņēmumu pozīcijas un atpazīstamību Dienvidigaunijas un Ziemeļlatvijas tirgos. Daiga Siliņa, Valmieras lauku konsultāciju biroja vadītāja, viena no projekta koordinatorēm, uzsver, ka FOODART ir jaunas kustības aizsākums, lai izceltu tieši nacionālo produktu vērtību. “Ja atbalstīsim vietējo, mazo pārtikas ražotāju, pērkot un cildinot viņa saražoto, nodrošināsim arī to, ka šie veselīgie produkti būs pieejami arvien plašākai sabiedrībai,” viņa pārliecināta.
Popularizēt igauņu virtuvi latviešiem un latviešu – igauņiem, noteikti palīdzēs arī kulinārijas recepšu mājas lapa internetā, reklāmas abu valstu sabiedriskajā televīzijā. Daudzi jau ir izpratuši klasiskas vērtības: mūsu buberts ir tikpat labs, ja ne pat pārāks par tiramisu un Carnikavas nēģis noteikti izkonkurē Norvēģijā māk-slīgi audzēto lasi, piesaka projekta koordinatore.
“Šo projektu varēsim uzskatīt par pilnībā izdevušos tad, ja spēsim savest kopā restorānu pavārus un īpašās vietējās pārtikas tirgotājus ar ražotājiem – mājamatniekiem un ja savstarpējās komunikācijas rezultātā atvērsies durvis uz restorānu virtuvēm vai lielveikalu plauktiem.
Tādēļ projekta ietvaros esam plānojuši sākt un aktivizēt jaunu, nacionālu kustību, kuras uzdevums būs popularizēt nacionālos gardumus līdzīgi kvalitātes zīmolam “Zaļā karotīte”. FOODART logo varētu kļūt par pazīšanās zīmi Latvijas un Igaunijas mājražotāju gatavotajām delikatesēm,” ieceri atklāja D. Siliņa.
Projekta laikā pērn bija mācības piecu grupu mājamatniekiem: gaļas un zivju produktu ražotājiem, piena un piena produktu ražotājiem, konditorejas izstrādājumu gatavotājiem, dārzeņu un ogu audzētājiem un pārstrādātājiem, kā arī garšvielu un kaltēto ēdiena piedevu gatavotājiem. Šogad tika izveidoti pilnīgi jauni produkti.
Piena produktu grupas dalībnieces Ilvija Jakovina no z/s “Veckūkuri” un Maija Šmite Tartu universitātes piena laboratorijā apguva Mocarellas siera un puscietā, nogatavinātā siera gatavošanu. Z/s “Arumi” saimnieki Ineta un Laimonis Boles latviešiem tik pazīstamo un tradicionālo ēdienu putraimdesas uzlaboja, pievienojot cūkas cauraudzīti un desu nedaudz apdūmojot. Uzņēmuma “Kantīne B” vadītāja Iveta Boša ierādīja iemaņas Burtnieku ezera zandarta pagatavošanā.
Dārzeņu un ogu audzētāji un pārstrādātāji satikās Pelvā. Mūsu z/s “Lejasvagaļi” saimniece Inta Lielbārde no Jeriem, populārākā un pazīstamākā ķirbju audzētāja Latvijā, FOODART projektā vēlējās iegūt zināšanas, kā dažādot jau tradicionālos ķirbju produktus.
Ligita Landrāte no Rūjienas, igauņu šefpavāra pamudināta, pagatavoja dārzeņu vinegretu, kura realizācijas termiņu var pagarināt ar pasterizēšanu. Abas saimnieces kopā radīja jaunu, garšīgu ēdienu – sautētus skābētos kāpostus ar rīvētu ķirbi.
Pilnībā novatorisks produkts ir lielogu dzērvenes cukura apvalciņā ar ārstniecības drogu un saldumu garšvielu piedevu, ko ražo SIA “Sortus”.
Aprīlī šefpavāra Māra Astiča vadībā Mālpils profesionālās skolas mācību laboratorijā darbojās Igaunijas un Latvijas konditorejas izstrādājumu meistari.
Savukārt Igaunijas piena produktu mājamatnieki vēlējās izzināt, kā dažādot piena suliņu lietošanu, kas ir biezpiena ražošanas atlikuma produkts. To, izrādās, var izmantot gaļas marinēšanai, ogu želeju desertiem un atspirdzinošu dzērienu pagatavošanai.
Verumā apriņķī z/s “Palvemaja” ir Dienvid-igaunijas lielākā truškopības saimniecība. Tur ražo truša gaļu, inovatīvais produkts ir žāvējumi, savukārt trušu ādas tiek sūtītas uz izsolēm Dānijā. Pelvas apriņķī pie senā pasta ceļa esošā Kopli lauku virtuvē var nobaudīt truša konfē orsotto ar vokpannā apceptiem dārzeņiem, bet desertā svaigas meža un dārza ogas ar vīna putām. FOODART apmācību laikā kā pilnīgi jauns produkts radās z/s “Pehjalas” tēja – maisījums no Igaunijā sastopamajiem garšaugiem.
Fakti FOODART partneri ir Tartu, Pelvas, Verumā, Valgas apriņķi Igaunijā, Valmieras, Valkas, Cēsu, Siguldas, Ogres un Limbažu teritorijas Latvijā. Pusotra gada laikā projektā Latvijā iesaistīti 35 kulinārijas produktu mājražotāji, 35 restorāni, ēdināšanas uzņēmumi un kulinārijas pārdevēji. Informācijas apmaiņas tīkls aptver 48 mājražotājus Latvijā un 48 Igaunijā. Paredzēts izveidot arī restorānu, ēdināšanas uzņēmumu un veikalu datu bāzi. FOODART tika prezentēts starptautiskajā konferencē “Eiropas vietējie produkti” Polijā. Poļi arī vēlas īstenot tādu projektu nākamajā plānošanas periodā. FOODART pārstāvēts lauksaimniecības izstādē Magdeburgā Vācijā. Tās laikā radusies ideja apvienot ES valstu pārtikas mājamatniekus. Jau top pirmo piecu valstu – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas – pilotprojekts. |
