Mobilā versija
+7.0°C
Leonīds, Leonīda
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
27. februāris, 2017
Drukāt

Projekts “Sporto visa klase” ļauj izbaudīt tehnoloģiju iespējas

Foto - Raivis ŠveicarsFoto - Raivis Šveicars

Jelgavas 4. vidusskola 2016. gadā saņēma Eiropas Komisijas sporta izcilības balvu kā viena no sportiskākajām skolām Eiropā. Attēlā: septiņi no desmit "Sporto visa klase" 3. un 5. klašu skolēniem, kuri izmēģināja "Garmin" viedaproces. Aizmugurē – sporta skolotāja Nataļja Gorškova.

Mēra soļu un noieto stāvu skaitu, pulsu, miega dziļumu un nodedzināto kaloriju skaitu. Tā ir tikai daļa no visām gudrajām iespējām, ko piedāvā sporta vied­aproce “Garmin Vivosmart HR”. Sadarbībā ar “Latvijas Mobilo telefonu” (LMT) desmit viedaproces divus mēnešus nokļuva Jelgavas 4. vidusskolas rīcībā, lai noskaidrotu, cik aktīvi bērni ir ikdienā un vai modernās tehnoloģijas var pamudināt viņus kustīgākam dzīvesveidam. Kā izrādās – var!

Kā man pastāstīja viena no vidusskolas sporta skolotājām Nataļja Gorškova, kura ir arī 2015. gada Latvijas labākā sporta skolotāja, aproce uz rokas vienam bērnam bijusi divas nedēļas, pēcāk mainoties. “Piecas aproces nodevām “Sporto visa klase” (SVK) 3. klases rīcībā, atlikušās piecas tiem bērniem, kuri projektā nepiedalās. Pēc divām nedēļām to pašu izdarījām arī ar 5. klašu skolēniem. Savukārt pēcāk aproces tika nodotas 9. un 12. klašu rīcībā – piecas aproces bērniem, piecas – viņu vecākiem. Savukārt pašās beigās aproces nonāca arī mūsu, skolotāju, rīcībā,” ar aproču ceļošanas procesu iepazīstināja sporta skolotāja. Protams, viss notika tikai ar izlozes palīdzību, jo gribējuši jau visi. Īpaši sāpīgi bijis tieši 3. un 5. klasēm, kurās bērniem īpaši interesē viss jaunais. “Aproces uz rokām bērniem bija teju visu laiku – noņēma, tikai ejot dušā un peldot baseinā, kas arī bija vienīgais mīnuss, jo būtu interesanti pavērot, kā mainītos bērnu pulss peldot,” sacīja N. Gorškova. Cits sporta skolotājs Uģis Ozols piebilda, ka teorētiski jau aproce ir derīga lietošanai arī ūdenī, taču dziļums, ko tā var izturēt, nav tik liels, lai risks atmaksātos.

 

Neļauj nekustēties

Kaut arī pagaidām plašus secinājumus par eksperimentu LMT nav paspējuši izdarīt, skolotāji novērojuši, ka tie bērni, kuru rokas rotājušas aproces, bijuši krietni aktīvāki nekā ikdienā. “Bērni rīkoja dažādas sacensības, lai tikai būtu vairāk noiets, noskriets, pieveikti vairāk stāvi. Vienu meiteni pat ar mašīnu uz skolu vairs neveda, viņa gāja ar kājām. Bērni tiešām kļuva krietni aktīvāki, sacensība tomēr ir liela motivācija,” atceras sporta skolotāja. Viņa gan piebilda, ka, iespējams, rezultāti būtu citi, ja aproce vienam bērnam būtu bijusi ilgāku laiku. Iespējams, motivācija un interese būtu noplakusi.

“Es pats ar lielu interesi vēroju savu nodedzināto kaloriju daudzumu, noietos soļus, pulsa izmaiņas, miega dziļumu. Es nesen biju apslimis un miera stāvoklī man bija šausmīgs pulss – virs 100! Domāju, kas notiek? Ar laiku pazeminājās un nu jau ir normāls. Arī miegs slimības laikā bija slikts – dziļā miegā gulēju tikai vienu stundu. Tagad jau ir labāk – labs miegs ir četras piecas stundas,” ar savu pieredzi dalījās Uģis Ozols. Viņš atzinīgi novērtēja aproces spējas, kā arī iespēju visus rādītājus apskatīt telefonā. “Jā, daudz ko es varu nomērīt bez aproces, bet telefons nevar izmērīt pulsu, miega dziļumu, pieveiktos stāvus. Kā jauna pieredze aproce bija lieliska! Turklāt ierīce pati dzen uz priekšu – ja nekusties, tad novibrē un liek beigt slinkot,” ar smaidu atceras sporta skolotājs. Viņš šogad SVK iesaistījies pirmo reizi, kamēr Nataļjai šis jau ir trešais gads – viņa piedalās no pašiem pirmsākumiem. Viņa atzinīgi novērtēja arī iespēju ierīcē iestatīt dienas mērķi, piemēram, noietos soļus vai pieveikto distanci. “Man dienas mērķis bija 10 000 soļu. Ja redzēju, ka vakarā vēl to neesmu sasniegusi, bija motivācija izkustēties. Savukārt, ja dienas beigās bija pat 20 000 soļu, tad bija liels prieks par padarīto.”

 

Mācības ir modē

Kā atzina abi skolotāji, arī bez aproces redzams, ka SVK dalībnieki ir aktīvākie skolā. Viņiem gan sports ir katru dienu, gan arī starpbrīžos nākot izkustēties. Piemēram, 3. klase nepārtraukti spēlējot galda tenisu. Kopumā 4. vidusskola sevi pozicionē kā ļoti sportisku skolu – turpat aiz loga taču ir Zemgales Olimpiskais centrs (ZOC). Izrādās, sporta nodarbības notiek ne tikai skolā, bet arī ZOC – viena skolas sporta zāle nespēj “pavilkt” vairāk nekā 1000 bērnu. Siltākā laikā teju visa skola starpbrīžos dodoties ārā un sportojot. Arī futbola treniņi ir nopietni – skola noalgojusi atsevišķu futbola treneri, turklāt treniņi notiekot tikai ārā, vien lielajos mīnusos bērni pasaudzēti. Līdzīgi ir arī ar peldēšanu, kuru uzraugot profesionālis. Tātad ar sportu viss ir kārtībā, bet kā ar mācībām?

“Mācību ziņā mums tik labi kā citiem neveicas, kaut arī vidējā atzīme ir augsta – 8. Fiziski esam vieni no līderiem, bet mācības mūs pavelk uz leju. Jau pirmajā gadā šā iemesla dēļ palikām tikai 5. vietā. Bet priecē, ka bērni saprata zaudējuma iemeslu, un kopš tā laika sekmes uzlabojušās,” atzīst Nataļja. Tikmēr Uģis norāda, ka citās skolās mācības pār sportu ir dominējošākas. “Pozitīvi, ka Latvijas Olimpiskā komiteja nolēmusi, ka sacensībās var neļaut piedalīties tie “Sporto visa klase” dalībnieki, kuri ir nesekmīgi. Protams, mums tādu problēmu nav, bet mēs šo ideju esam paņēmuši arī vidusskolas iekšējās sacensībās un ir bijuši gadījumi, kad šā iemesla dēļ bērni nav varējuši piedalīties,” stāsta sporta skolotājs. Viņš vien piebilda, ka vidējās atzīmes SVK klasēm ir tik augstas, ka vien jānoplāta rokas. “Milzīga konkurence! Taču, ja nav konkurences, tad nav attīstības. Konkurence ir ļoti veselīga. Visiem saku, ka mācīties tagad ir stilīgi!”

 

Tehnoloģijas liek kustēties un disciplinē

Juris Binde, LMT prezidents: “Nav noslēpums, ka sports ir būtisks priekšnoteikums veselīgas un daudzpusīgi attīstītas sabiedrības veidošanā. Diemžēl arvien biežāk dzirdam, ka jaunākā paaudze labprātāk priekšroku dod pasīviem brīvā laika pavadīšanas veidiem, kas ilgtermiņā nelabvēlīgi ietekmē jauniešu veselību. LMT kā ilggadējs Latvijas sporta atbalstītājs vēlas parādīt, ka mūsdienu modernajā pasaulē tehnoloģijas var kalpot par iedarbīgu pamudinājumu kustēties un disciplinēt sevi.”

 

 

Pirmie provizoriskie viedaproču lietošanas rezultāti 3./5. klašu grupās 

Parametri Vidēji

Pieveiktie stāvi 9,5

Sirds sitieni minūtē (miera stāvoklis) 67

Gulēšanas ilgums (h) 9

Pieveiktie soļi 8700

Intensitātes minūtes 66,5

 

Sirdsdarbība. Vidēji 67 sitieni miera stāvoklī ir labs rezultāts (normāla frekvence ir 60 – 80 sitieni minūtē, paātrināta – virs 80 sitieniem minūtē).

Soļu daudzums. Nedaudz zem normas. Pasaules veselības organizācija noteikusi, ka, lai cilvēks būtu vesels un nostiprinātos imunitāte, dienā jānoiet 10 000 soļu vai septiņi kilometri. Izrādās, nedēļas nogalēs pieveikto soļu daudzums krasi samazinās – dažiem bērniem rādītāji nokrituši līdz pat 1000 soļiem dienas laikā.

Gulēšanas ilgums. 4. vidusskolas bērni darba dienās guļ aptuveni astoņas deviņas stundas, bet naktī no sestdienas uz svētdienu krietni ilgāk – līdz pat 14 stundām. Skolēna miega ilgumam jāatbilst viņa vecumam: 7 gadu vecumā 11 – 12 stundas, 8 gadu vecumā 10,5 – 11 stundas, 9 – 10 gadu vecumā 10,5 stundas, 11 – 12 gadu vecumā 10 stundas.

Intensitātes minūtes. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, bērniem būtu aktīvi jāsporto un jākustas vismaz reizi dienā 7 reizes nedēļā 60 minūtes katru reizi, sasniedzot anaerobas slodzes slieksni (pulss virs 150 sitieniem minūtē). Ņemot vērā, ka daļai SVK bērnu sporta stundas nav vienīgās sportiskās aktivitātes un tie cītīgi trenējas arī savā iecienītākajā sporta veidā, 4. vidusskolas bērni vidēji dienā sportojot pavada 66,5 minūtes.

 

Vērtē mazie sportisti 

Vanesa Akšanova, 5. klase, projektā jau trešo gadu, paralēli SVK nodarbojas ar volejbolu: “Viedaproce man ļoti patika, bija žēl atdot, gribējās vēl kādu nedēļu panēsāt. Viedaproces dēļ noteikti vairāk centos sportot. Gan biežāk un tālākās pastaigās vedu suni, gan retāk mani veda uz skolu ar mašīnu. Aproce parādīja, ka man bija slikts miegs – dziļš miegs bija tikai kādas divas stundas, pārējais bija sekls. Īsti gan nezinu, kāpēc, jo es laikus eju gulēt. Mājās ir pat noteikumi, ka deviņos vakarā jābūt gultā, bet 21.30 jau jāguļ. Ar mācībām ir traki, bet cenšamies rezultātus uzlabot.”

 

Henrijs Reinis Vāravs, 5. klase, projektā jau trešo gadu, paralēli SVK nodarbojas ar hokeju: “Aproce ļoti labi palīdzēja novērot miega kvalitāti, kā arī stimulēja laikus iet gulēt. Man bija slikts miegs un mamma interesējās, kāpēc tā varētu būt. Aproci izmantoju arī hokeja treniņos. Savukārt, kad iestāsies siltāks laiks, uz skolu plānoju skriet. Man gan atšķirībā no citiem ar mācībām iet labi, man vispār viss padodas diezgan labi, tostarp mācības.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+