Mobilā versija
Brīdinājums -1.2°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Sestdiena, 20. janvāris, 2018
1. decembris, 2017
Drukāt

Viedās pilsētas izmēģina jau tagad (1)

VIZUALIZĀCIJA © DAIMLER AG, FUTURE INNOVATION, REALIZĀCIJA: XOIO.VIZUALIZĀCIJA © DAIMLER AG, FUTURE INNOVATION, REALIZĀCIJA: XOIO.

Tā "Daimler" koncerna vīzijā 2036. gadā izskatīsies Štutgartes centrs.

Fraunhofera Industriālo inženierzinātņu institūtā Štutgartē (Vācijā) pētnieki sarēķinājuši, ka vienam braucamlīdzeklim, kas pārvietojas ar ātrumu 50 km/h, vajag 150 m2 vietu. Katrs braucējs Štutgartē gadā sastrēgumos nosēž 64 stundas, turklāt 30% no visas transporta plūsmas pilsētā rada stāvvietas meklēšana. Kādus risinājumus piedāvā mersedesa mājvietā?

 

Pašbraucošiem auto luksoforus nevajadzēs

Tā kā 2050. gadā satiksme pilsētās trīskāršosies, jau šodien jārisina rītdien gaidāmās problēmas. Ja vēl ņem vērā, ka Vācijā gadā satiksmes negadījumos mirst 3300 cilvēku, bet 10 tūkstoši – no transporta radītajām izplūdes gāzēm, tad nākotnes ainā institūta speciālisti redz tikai pašgājējus elektromobiļus. Tiem izplūdes gāzu nav, bet bezvadītāju auto nav vajadzīgi luksofori krustojumos, tie spēs samīties neapstājoties, koordināti vienā 5G vadītā transporta sistēmā.

Turklāt nākotnes mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam neatkarīgi no vecuma, ienākumiem un sociālā stāvokļa, uzskata institūtā. Vienlaikus tiek rēķināts, cik izmaksātu taksometra pakalpojumi, piemēram, Ņujorkā. Pašlaik par minūti brauciena jāmaksā 2,60 dolāri. Ja auto būtu bez vadītāja, brauciens kļūtu par 40 centiem lētāks. Ja taksometrā tiktu izvietota reklāma – vēl par 36 centiem, un, ja šādu elektromobili subsidētu valsts ar 70 centiem, tad brauciens ar bezvadītāju auto (RoboCab), kurā izvietota reklāma, izmaksāta divreiz lētāk – 1,14 ASV dolāru. Tik un tā divreiz dārgāk nekā sabiedriskais transports, kura izmaksas lēšamas 54 centi minūtē.

 

Lukass Bloks demonstrē, kā "Renault Twizy" "iemācīts" reaģēt uz priekšāstāvošā cilvēka žestiem. Foto - JAN ROTTLER/ADELPHILukass Bloks demonstrē, kā "Renault Twizy" "iemācīts" reaģēt uz priekšāstāvošā cilvēka žestiem. Foto - JAN ROTTLER/ADELPHI

Kā pašgājējs auto sazināsies ar gājējiem?

Taču bezvadītāja auto parādīšanās uz ielas radītu rindu psiholoģisku problēmu. Pašgājēju auto ieprogrammētu tā, ka tas nekādā gadījumā neuzbrauktu cilvēkam un drošā attālumā vienmēr nobremzētu. Kā atzina laboratorijā, nav iedomājams, ka pusmūža vāciete uz gājēju pārejas droši soļotu pāri, viņa mātu pieklājīgi ar roku: brauc, brauc, man nekur nav jāsteidzas! Un tā viņi abi stīvētos pie šīs pārejas: robots, kurš nedrīkst šķērsot pāreju, ja pie tās gājējs, un gājējs, kurš nav drošs, ka robots viņu redz un nesabrauks. No jauna veida sastrēgumiem neizbēgt.

Tāpēc institūta vispārējās mobilitātes laboratorijā risina nākotnes satiksmes drošības psiholoģiskās problēmas: saskarsmi starp pasažieri un auto, starp gājējiem un auto. Braukšanas simulācijās pārbauda, cik lielā mērā palīgierīces spētu sadarboties ar auto vadītāju. Jo autonomāks ir braucamrīks, jo vairāk laika vadītājam ir citām nodarbēm. Pētnieki pārbauda, cik ilgi auto vadītājs drīkst atrauties no stūres un kādos brīžos viņa iesaiste ir nepieciešama un kā pēc iespējas ātrāk pievērst viņa uzmanību ceļa situācijai.

Mobilitātes inovāciju laboratorijā cenšas ieviest pašvadošo auto saziņu ar cilvēkiem uz ceļa – ar gājējiem un velosipēdistiem. Acu kontakta ar šoferi taču nebūs. Un neviens ar roku nepamās. Kā cilvēks zinās, ka pašgājējs auto rēķinās ar viņu? Auto jāspēj atpazīt pretimstāvošo cilvēku žesti, auto jāspēj atbildēt, jo cilvēki paraduši skatīties, kas sēž aiz priekšējā vējstikla, norāda Lukass Bloks.

Stendā ir “Renault” mazauto, kam priekšā kustīgs LED lampiņu korpuss. Nostājos pie gājēju pārejas un ar izstieptu roku parādu žestu: “Stāvi!”, auto pagriež savas lampiņas uz manu pusi, un es saprotu, ka tas mani pamanījis. Uz priekšējā vējstikla projicējas emociju sejiņa ar smaidiņu. Parādās gājēju pārejas zīme, ko nomaina apaļš hronometrs ar laika atskaiti 15 sekundes – es saprotu, ka man tiek dots laiks ceļa šķērsošanai. Šādu auto saskarsmi ar gājēju ieprogrammējuši un izmēģina mobilitātes inovāciju laboratorijas puiši.

 

Nākotnes elektromobilis – pēc izsaukuma

Dr. Franks Ruffs, sabiedrības un tehnoloģiju nodaļas vadītājs, “Daimler AG” Transportlīdzekļu koncepciju un nākotnes tendenču centrā nākotni veido jau 27 gadus. Inovāciju studijā top 60 līdz 80 jauninājumi gadā, kurus pakāpeniski ievieš ražošanā. Piemēram, informācijas projicēšana vējstiklā jau ieviesta. Tiek ievesta arī vieda ceļa apgaismošanas sistēma, kas uzspīdina gaismu tajā virzienā, kur vadītājs tikai gatavojas nogriezties – tā ir savienota vai nu ar pagrieziena rādītājiem, vai arī ar navigācijas sistēmu. Visi tehnoloģiskie jauninājumi vispirms tiek izmēģināti testa automobilī, piemēram, pašlaik tiek izmēģināti tie, ko plānots ieviest S-klases sērijas mersedesiem pēc 2020. gada.

Transportlīdzekļu koncepciju un nākotnes tendenču centrā projektē jaunās paaudzes infrastruktūru automašīnām daudz tālākā nākotnē. Inženieri scenārijus zīmē ne tikai pasažieriem, bet arī kravu pārvadājumiem, un tos jau var saukt par agrīniem inženieru projektiem. Uz liela TV ekrāna Franks Ruffs demonstrē “Daimler” inženieru un dizaineru radītās vizualizācijas no nākotnes, kur pilsētu satiksmē piedalās lielākoties automātiski vadīti transportlīdzekļi.

Viena no Eiropas pilsētas iezīmēm nākotnē ir tā, ka vairs nebūs sastrēgumu, jo lielākā daļa satiksmes pārvirzīta seklos pazemes tuneļos, virspusē atstājot pilsētnieku nelielos pārvietošanās līdzekļus un piegādes transportu. Viedās pilsētas koncepcijā Štutgartes centrā 2036. gadā namu augšējo logu līmenī šķērsos tuneļautobuss (TuBUS). Virspusē “Car2go” pieturā stāvēs auto, kurus ikviens varēs paņemt braukšanai uz savu izvēlēto galamērķi. Vai arī iekāpt autobusā, ja vairāki cilvēki šajā laikā gribēs nonākt turpat.

Kaut arī pilsētas centrā varēs iebraukt benzīna auto vai arī ar ūdeņradi darbināmie, tomēr lielākā daļa orientēta uz elektromobiļiem. Māte bērnu no skolas paņem elektromobilī – viņai vienmēr šajā laikā pasūtīts bezpilota auto ar minirobotu, kurš ielādē bagāžu. Personīgā mobilitāte saplūdīs ar preču mobilitāti, paredz Ruffs. Lietu internets būs savienots ar auto, kas nozīmē, ka daudzu pakalpojumu un preču piegāde notiks automātiski. Piegādes pakalpojumi, protams, būs atkarīgi no pasūtītāja uzvedības nākotnē, ko grūti modelēt, bet no pavisam mazas paciņas, piemēram, grāmatas līdz ledusskapim vai veļasmašīnai lielos iepakojumos dzīvokļos caur pagrabstāvu nogādās roboti. Automātiskās sistēmas un roboti tiks izmantoti dažādās dzīves jomās, pārliecināts Franks Ruffs.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ak tad pilsētas arī jau kļuvušas VIEDAS. Es laikam vemšu. No kuras kūtspakaļas valodnieki izvilkuši šito vārdu? Un žurnālisti kā papagaiļi , kad izdzird vienu vārdu , tad to vien tikai atkārto. Kur palicis vārds GUDRS?

Draugiem Facebook Twitter Google+