KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Foto – Timurs Subhankulovs

Viedokļi par Radošo personu statusa likumu atšķiras 0

Radošo savienību vidū dažādi viedokļi par Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Radošo savienību pārstāvji jaunā likuma ideju, kurā iekļauti arī finansiāli atbalsta pasākumi, vērtē kā labu, lai gan galvenās diskusijas Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) publiskajā likuma apspriešanā izvērtās par to, cik daudz jomu vajadzētu iekļaut likumā, kā arī par to, cik biedru vajadzētu būt organizācijā, lai to varētu traktēt kā profesionālo radošo organizāciju.

Pašlaik izstrādē esošais likumprojekts nosaka, ka profesionālā radošā organizācijā jābūt 100 biedriem, lai tā varētu pretendēt uz Kultūras ministrijas (KM) radošo personu atbalstam paredzētā finansējuma sadali. Kā diskusijā norādīja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, plānots, ka finansējumu radošo personu atbalstam katrā nozarē sadalītu tikai viena organizācija, kura būtu izturējusi konkursu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat radošie cilvēki, kuri saņems finansiālo atbalstu, brīvprātīgi varēs izvēlēties savu brīvo laiku veltīt sabiedriskajam darbam. To varētu organizēt profesionālā radošā organizācija sadarbībā ar izglītības iestādēm vai kultūras institūcijām. Voldiņš atzīmēja, ka radošo profesionāļu pienesums varētu būt vērtīgs, bet tas būtu tikai papildus izglītības saturam. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka cilvēkiem, kuri izvēlētos veikt sabiedrisko darbu, pabalsts varētu būt lielāks nekā tiem, kuri to nevēlētos darīt.

Laikmetīgās dejas nozares pārstāvji iebilda, ka šajā nozarē nav iespējams izveidot profesionālu organizāciju, kurā būtu 100 cilvēku. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka šī, iespējams, nav vienīgā šāda nozare, kurā ir maz speciālistu. Diskusijā izskanēja arī pretējs viedoklis, ka organizācijai minimālo skaitu samazināt nevajadzētu, jo tas grautu nozari un veicinātu sašķeltību. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis ierosināja, ka likumā varētu iekļaut iespēju veidot izņēmuma gadījumus, ja ir tādas nozares, kur nav iespējams izveidot organizāciju ar 100 biedriem. KM valsts sekretārs gan norādīja, ka izņēmumus likumā nevajadzētu ieviest, jo tos pēc tam iespējams interpretēt. Lielākā daļa diskusijas dalībnieku piekrita, ka minimālo organizācijas biedru skaitu varētu samazināt līdz 50.

Diskusijas norisinājās arī par to, cik dažādas jomas vajadzētu iekļaut likumā. Kā piebilda Dambis, viņš saņēmis jautājumu no Restauratoru biedrības, vai šie profesionāļi tiks iekļauti likumā, jo arī viņiem problēmas sagādā neregulārs atalgojums.

“Pētniekiem, vēsturniekiem un restauratoriem arī ir tādas pašas problēmas,” norādīja Dambis. Arī KM valsts sekretārs atzina, ka ministrija pašlaik saņēmusi divus ierosinājumus likumprojektam un abi ir saistīti ar jomu paplašināšanu likumā. Tajā jau iekļauti arī ar radošajām jomām saistītie zinātnieki.

Voldiņš gan atgādināja, ka, jo vairāk jomu būs iekļauts likumā, jo vairāk cilvēkiem būs jāsadala līdzekļi, kuru ministrijai pašlaik nav. Viņš norādīja, ka kopā ar LRSP vēlas apzināt to summu, kāda būtu nepieciešama palīdzības īstenošanai. Sākotnēji, balstoties dokumentā “Radošā Latvija 2014-2020” un paredzot, ka palīdzību varētu sniegt aptuveni 200 cilvēkiem gadā, ministrija radošo personu atbalstam bija paredzējusi 304 000 eiro. Kopš tā brīža gan esot mainījusies minimālā alga, kas nozīmē, ka šo ciparu vajadzētu pārrēķināt, parādot pamatotu finansējuma apjomu.

Reklāma
Reklāma

KM valsts sekretārs uzsvēra, ka finansiālais atbalsts uzskatāms kā īslaicīga palīdzība un to nevajadzētu nodrošināt vairāk kā sešus mēnešus. Pat šis laika periods viņam šķiet par ilgu.

Likumprojektā noteikts, ka atbalsta maksājuma radošās personas bezdarba periodā lielums ir valstī noteiktais minimālās mēnešalgas apmērs, kuram pievienotas likumā noteiktās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Likumprojekta “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” izstrādes procesā iespējams iesaistīties līdz 24. jūlijam.

KM izstrādā un ieviesīs normatīvo regulējumu un atbalsta sistēmu radošo profesionāļu tiesiskās un sociālās aizsardzības pilnveidošanai. Kad likumprojekts par radošo profesiju un radošo profesionālo organizāciju statusu tiks pabeigts un apstiprināts Ministru kabinetā, atbilstoši Valdības rīcības plānā noteiktajam tas tiks iesniegts Saeimā.

Kā ziņots, radošo personu statusa regulējuma nepieciešamība tiek aktualizēta ik pa laikam. Piemēram, pagājušā gada janvārī Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe norādīja, ka ir nepieciešams atsevišķs likums, kas šo statusu regulētu. Tomēr “Kultūras alianse”, kurā apvienojušās kultūras darbinieku organizācijas, par regulējuma nepieciešamību iestājusies daudz ilgāk, norādot, ka likuma veidošana nevirzās uz priekšu.