Viedokļi
Lasītāju viedokļi

Viedoklis: Sabiedriskā medija rīcība ar apšaubāmu pamatojumu 16


Andris Ķēniņš
Andris Ķēniņš
Foto – LETA

Autors – Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš

Kā viens no viltus ziņu veidiem ir apzināta manipulācija ar faktiem un puspatiesībām. Šādas rīcības mērķi var būt dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar kādas neatļautas, nepieļaujamas, diskutablas vai neērtas rīcības (situācijas) pamatošanu, lai sabiedrībā radītu iespaidu, ka notiekošais ir “laba lieta”, ka rīcības motīvi ir cēli un atbalstāmi. Nereti viltus ziņas izveidojas nekompetences vai nezināšanas dēļ, bet tās kļūst bīstamas, ja tiek radītas apzināti un klasificējamas kā īpaši bīstamas tad, kad apzinātas viltus ziņas gatavo un izplata sabiedrības uzticību iemantojuši mediji ar augstiem ētikas standartiem.

Aprīļa beigās Latvijas Radio publiskoja ziņu, ka tas, pamatojoties uz valsts finansējuma samazinājumu, attīstīs finansējuma piesaisti LR5 programmai. Vēl vairāk, lai šis solis izskatītos cēls un nevainīgs, Latvijas Radio norādīja, ka LR5 ir jauniešu programma, kas darbojas bez reklāmām, tāpēc sponsoru finansējuma piesaiste būtu pieļaujama. Nepārzinot situāciju, šī izskatās kā pamatota un atbalstāma rīcība. Tomēr, nedaudz iedziļinoties faktiskajos apstākļos, tik nevainīgi viss gan neizskatās.

2017. un 2018. gadā Latvijas Radio tika piešķirta papildu dotācija Latvijas simtgades raidījumu veidošanai EUR 950 000 apmērā. Ir pilnīgi loģiski un likumsakarīgi, ka 2019. gadā nebūs šīs papildu tematikas raidījumu un attiecīgi arī finansējuma tiem, bet par to Latvijas Radio vadībai nav ērti runāt un attiecīgi to arī nepiemin. Latvijas Radio ir svarīgi tikai pateikt, ka finansējums tiek samazināts. Valsts budžeta dotāciju veido ikgadējās bāzes budžets, kas nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, un speciālo projektu budžeti, kuriem raksturīgs speciāls saturs/mērķis un termiņi, kuros tie tiek realizēti. Līdz ar to, lai korekti runātu par Latvijas Radio budžetu, ir jārunā par budžeta bāzi, nevis speciālajiem projektiem. Kā jau minēju, tad šī patiesība ir neērta un konkrētajā situācijā nerunā par labu Latvijas Radio, un vēl neizdevīgāks un Latvijas Radio noklusēts ir fakts, ka pēdējos gados bāzes budžets ir tikai audzis, palielinot to gan darbinieku atlīdzībai 2018.gadā un turpmākajos gados par aptuveni EUR 439 000, gan Latgales multimediju studijas darbības nodrošināšanai 2017.gadā un turpmākajos gados par aptuveni EUR 198 000 un vēl vairāk kā par EUR 200 000 citu pastāvīgu funkciju veikšanai. No minētā izriet, ka LR5 ienākšanai reklāmas tirgū nav nekāda sakara ar Latvijas Radio budžeta samazinājumu, Latvijas Radio paustais pamatojums ir apšaubāms un iespējams balansē uz viltus ziņu robežas.

Pārkāpjot Eiropas savienības likumdošanu un pretēji NEPLP nospraustajam darbības virzienam

LR5 sākotnēji bija iecerēts kā programma, kas uzrunās daudz jaunāku auditoriju nekā tā uzrunā šobrīd. Faktiski, neievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās procedūras (Eiropas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei), tika izveidota radio programma, kura nesasniedz tās sākotnējos (finansējuma piešķiršanas pamatojuma) mērķus un pēc būtības neatšķiras un konkurē ar jau esošajām komerciālajām radio programmām. Šobrīd neanalizējot iemeslus, kāpēc nevarēja sasniegt sākotnēji nospraustos mērķus, lai mazinātu mediju telpai radītos riskus, tika panākta mediju nozares, regulatora (NEPLP) un Latvijas Radio vadības “džentlmeņu vienošanās”, ka, tā kā valsts budžeta finansējums šai programmai ir vairāk nekā pietiekošs un saturs tomēr ir vēršamas uz jauniešiem, LR5 programmā reklāma netiks izvietota. Atbilstoši Latvijas Radio izplatītajai ziņai, šī vienošanās it kā tiek respektēta un Latvijas Radio atzīst, ka reklāma LR5 netiek izvietota. Tomēr atkal šeit ir būtiska nianse – gan atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, gan Reklāmas likuma normām, gan arī pēc būtības, sponsorēšana ir viens no reklāmas vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma veidiem, līdz ar to Latvijas Radio finansējuma piesaiste kā sponsoru piesaiste LR5 programmai gan juridiski, gan pēc būtības ir reklāmas izvietošana. Iedziļinoties terminu būtībā, top skaidrs, ka Latvijas Radio paustais, ka LR5 reklāma netiek un netiks izvietota, ir klaji meli no tā puses.

Pēdējo gadu diskusijās gan mediju eksperti, gan sabiedrisko mediju vadība ir atzinušas nepieciešamību sabiedriskajiem medijiem iziet no reklāmas tirgus. Šādas nostājas pamatā ir oriģinālā satura ziņā mazā Latvijas informatīvā telpa, kuru sašaurina konkurence starp komerciālajiem medijiem un negodīgas konkurences apstākļos esošajiem sabiedriskajiem medijiem. Arī regulators (NEPLP), nu jau oficiāli, apstiprinot elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares stratēģiju, ir noteicis, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāorientējas uz iziešanu no reklāmas tirgus. Ko šajos apstākļos dara Latvijas Radio? Tai vietā, lai aktīvi iesaistītos jautājumu risināšanā par iziešanu no reklāmas tirgus un pietiekoša finansējuma nodrošināšanu gan sabiedriskajiem medijiem, gan komerciālajiem medijiem nacionālā satura veidošanai, tas darbojas pretēji vēsturiskām “džentlmeņu vienošanās” un kapitāldaļu turētāja uzstādījumiem. Respektīvi, tas neuzsāk savas darbības pārorganizēšanu uz iziešanu no reklāmas tirgus, bet tieši pretēji, tajā iet vēl dziļāk un, šauru merkantīlu interešu vārdā, iedragā tā jau šauro Latvijas mediju telpu, un šo rīcību pavada apšaubāms pamatojums ar izteiktām viltus ziņu (fake news) pazīmēm.

LA.lv