Tehnika
Tehnoloģijas

Viedtālrunis maka vietā. Par ko var norēķināties ar viedtālruni jau šobrīd? 16

Foto – Shutterstock

Bankas prognozē skaidras naudas izzušanu

Viedtālrunis dara visu! Bet bez sadarbības ar bankas kartēm – nekur. Latvijas Komercbanku asociācija paziņojusi, ka agri vai vēlu, bet skaidra nauda no cilvēka dzīves pazudīs. “Fiziski nevienam neliksim atteikties no skaidras naudas – pašu cilvēku lietošanas paradumi skaidru naudu padarīs par vēsturi,” sacīja “Swedbank” valdes loceklis Ģirts Bērziņš. Banku pārstāvji zīlē nākotni, bet kādus norēķinus, izmantojot viedtālruni, varam veikt jau šobrīd?

Iespējas viena no otras ir jānodala. Teorētiski viedtālrunis jau šobrīd ir spējīgs izdarīt teju visu, ko paveic makā droši glabātā nauda vai bankas karte. Taču virkne finanšu darbību ar viedtālruni saskaras ar drošības problēmām.

Internetbankas lietotne – tālrunim drošākā

Nedrošākā darbība ir mēģināt ar viedtālruni apmeklēt savu internetbanku, neizmantojot speciālās lietotnes, bet gan interneta saiti. Kā 29. marta “Latvijas Avīzes” rakstā “Pieaug kiberuzbrukumi viedtālruņiem” izteicās “CERT.lv” IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis un “Kaspersky Lab” pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters, arī viedtālrunis ir dators, kam ir nepieciešama aizsardzība. Diemžēl daudzi par to aizmirst un ļaunatūras viedtālrunī nokļūst gana viegli. Tālāk jau atkarībā no vīrusa funkcijām – ar paša lietotāja palīdzību viegli iekļūst internetbankā, no kuras lēnām un nemanāmi uz neatdošanu aizņemas naudu vai cerēto pārskaitījumu sievai kārtējai veikalu tūrei novirza citos kontos.

Kā zināms, internetbankā var samaksāt gandrīz par visu – iespējams pasūtīt pārtiku no vairākām īpaši izveidotām mājaslapām, no pašiem veikaliem, apmaksāt rēķinus, veikt pārskaitījumus un daudzas citas lietas. Parasti internetbanku atver datorā, taču to bez problēmām var izdarīt arī tālrunī. Labā ziņa gan ir tā, ka vismaz lielākajām Latvijā pārstāvētajām bankām ir izveidotas īpašas lietotnes, kuras lejupielādējot var veikt maksājumus u. c. darbības bez došanās “swedbank.lv”, “ibanka.lv” vai līdzīgās saitēs.

Norēķiniem – īpašas lietotnes un funkcijas

Bez interneta bankas, kuru īsti nevar uzskatīt par vietu, kas sākotnēji domāta viedtālruņiem (neskaitot minētās lietotnes), ir virkne īpaši izveidotu lietotņu un pakalpojumu, kuri domāti tikai tālruņiem vai vismaz tam pielāgoti. Piemēram, veiksmīgā latviešu sīkmaksājumu lietotne “Monea” domāta tikai un vienīgi sīku pārskaitījumu veikšanai.

Citā latviešu finanšu tehnoloģiju veiksmes stāstā “Mobilly” var iegādāties autobusu biļetes, vilciena biļeti, apmaksāt autostāvvietu un veikt vēl dažus citus ar transportu saistītus maksājumus. Lietuviešiem ir veiksmīgs jaunuzņēmums “Wora Pay”, kas pirms gada “Lukoil” uzpildes stacijās sāka piedāvāt iespēju par degvielu norēķināties ar viedtālruni, noskenējot QR kodu, ar kuru citstarp iespējams norēķināties daudzviet. Protams, jau kādu laiku vien ar viedtālruni iespējams norēķināties par taksometra braucienu – ar šo pakalpojumu arvien uzstājīgāk pie mums ienāk igauņu “Taxify” un līdzīgi citās valstīs jau ilgi strādā “Uber”.

Ja runā par QR kodu, tad nedrīkst nepieminēt arī “Near Field Communication” (no angļu val. – tuvā lauka komunikācija) tehnoloģiju, kas ir kodēta datu pārraide starp divām ierīcēm nelielā attālumā un idejiski ir krietni tehnoloģiski attīstītāka par QR kodu, kaut abas funkcionē līdzīgi – NFC nodrošina ātrāku un drošāku darbību, kamēr QR kodu izmantošana ir masveidīgāka. QR kodus var nolasīt visos viedtālruņos, kamēr NFC pavecākos tālruņos nav atrodams, turklāt tā popularitāte joprojām nav pārāk augsta pat starp tiem, kuru viedtālruņi atbalsta NFC funkciju.

Tāpat var minēt arī īpaši izveidotas lietotnes, kuras dažādas preces piedāvā par zemāku cenu, nekā dodoties uz veikalu vai restorānu. Tāda lietotne ir, piemēram, mūsu pašu “Qfer”, kas gūst arvien lielāku atpazīstamību. Nav dzirdēts, ka restorānā var palūgt atlaidi tikai tāpēc, ka maksājat ar banknotēm. Varbūt kādreiz. Kad nauda būs reta parādība.

Maks ar tālruni sadzīvo

Saistītie raksti

Viedtālrunis jau tagad brīvi var un arī aizvieto naudas makus un banku kartes, taču bankas aizvietot ir grūti – drīzāk vērojama sadarbība, jo bez bankas kartes vai konta informācijas nekas nesanāks – nauda taču joprojām glabājas bankā. Kaut arī jau šobrīd diezgan droši varētu izdzīvot bez skaidras naudas, tā joprojām cirkulē.

VIEDOKLIS

Mārtiņš Kalniņš, finanšu tehnoloģiju uzņēmuma, kas nodrošina sīkmaksājumus, “Monea” līdzdibinātājs: “”Monea” īsti nekad nav iestājusies un sludinājusi to, ka tuvākajos gados skaidra nauda pilnībā izzudīs. Taču, mūsuprāt, agrāk, nevis vēlāk nozīmi zaudēs mazi skaidras naudas norēķini. Jautājums tikai – cik agri vai vēlu tas notiks? Protams, tas nav gada vai divu jautājums, ņemot vērā, ka joprojām ir cilvēki, kuriem nepatīk norēķini ar bankas karti vai 
izmantot jebkuru citu tehnoloģisku risinājumu. Ir cilvēki, kuri vispār neuzticas bankām un visus norēķinus veic 
tikai skaidrā naudā – tas jāņem vērā, runājot par tālāku 
finanšu tehnoloģiju uzņēmumu popularitāti. Nedomāju arī, 
ka šos cilvēkus kādā veidā izdosies un vispār vajadzētu mākslīgi piespiest pie dzīves bez skaidras naudas – tā ir cilvēka paša brīva izvēle, plānojot savus naudas darījumus. Taču procentuāli katru gadu internetā vai lietotnēs 
veiktie darījumi un pārskaitījumi kļūs arvien populārāki – tas ir gan vienkāršāk, gan ātrāk par tradicionālajiem 
banku piedāvātajiem risinājumiem.”

LA.lv