Viedtelefoni ir “vārgāki” par iepriekšējās paaudzes ierīcēm 0
Mazie, plānie un daudzfunkcionālie viedtelefoni, kurus arvien vairāk lieto Latvijas mobilo sakaru tīklos, savas formas un tehniskās sarežģītības dēļ bāzes stacijas signālu uztver sliktāk nekā iepriekšējo paaudžu ierīces, kurām bieži bija ārējās antenas, biznesa portāls “Nozare.lv” uzzināja no operatoru pārstāvjiem.
“Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un “Bite Latvija” pārstāvji arī teica, ka pielāgošanās viedtelefonu un jaunākās paaudzes mobilo telefonu tehniskajām īpatnībām ir viens no iemesliem, kādēļ operatori palielina sava tīkla pārklājuma blīvumu un tehnisko veiktspēju.
“Mūsdienu viedtelefoni tiešām sliktāk uztver radio signālu,” sarakstē ar “Nozare.lv” informēja LMT biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš. Viņš to skaidroja ar to, ka jaunākās paaudzes telefoni ir izgatavoti, lai darbotos vairākos režīmos – sniedzot parastos “otrās paaudzes” (2G) balss sakarus, trešās paaudzes (3G) mobilo internetu un balsi, kā arī dažos gadījumos arī ceturtās paaudzes (4G) ātrgaitas mobilo internetu.
“Jāņem vērā, ka kādreiz GSM telefoniem bija nepieciešama tikai viena antena, kas bieži vien bija izvirzīta ārā no paša telefona korpusa. Savukārt mūsdienu telefoniem jāspēj darboties vairākās frekvencēs un diapazonos gan 2G, gan 3G un pat 4G tīklā, bet antenai jābūt integrētai telefona korpusā, kas bieži vien vairs nav tik masīvs un apvieno daudz vairāk dažādu tehniski sarežģītu funkciju,” raksta Radziņš.
“Tā ir, ka viedtālruņu uztvērēji un raidītāji ir vājāki nekā vienkāršākiem telefoniem, tāpēc tīklam jābūt kvalitatīvam,” komentārā “Nozare.lv” raksta “Bite Latvija” sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Kļaviņa. Viņa uzskata, ka jaunāko telefonu programmatūras sarežģītība arī iespaido to, vai telefons noteiktās vietās “ķer zonu”.
Kļaviņa, atsaucoties uz “Bites” speciālistiem, norāda, ka ir svarīgi, “lai telefons pareizi “saprastu” tīklu un tīkls – telefonu”.
“Piemēram, tīkla uztveršana var nebūt pat tik atkarīga no tīkla vai paša telefona kā “dzelža”, bet telefona programmatūras darbības – tai jāļauj telefonam pareizi saprast tīkla signālus,” norāda Kļaviņa.
Turklāt maza plaukstas formāta telefona darbību arī varot ietekmēt tas, kā klients tur rokās telefonu, – vai neaizsedz antenu, kas iestrādāta korpusā.
Abu operatoru pārstāvji teica, ka tiek investēts tīklu attīstībā, lai viedtelefonu lietotāji un klienti varētu iespējami daudz vietās kvalitatīvi saņemt visus mobilo sakaru pakalpojumus.
“LMT pēdējo trīs gadu laikā investējis gandrīz 50 miljonus latu tieši tīkla attīstībai – datu pārraides tīkla paplašināšanai un kapacitātes palielināšanai,” informēja Radziņš.
Arī Kļaviņa raksta, ka “mobilo tālruņu funkciju daudzveidība un to lietotāju pulks arvien palielinās un, lai cilvēkiem būtu iespējas pilnvērtīgi izmantot mūsu pakalpojumus, mēs ieguldām tīkla pilnveidē un modernizācijā”.
Jau ziņots, ka arī “Tele2” pakāpeniski modernizē savu tīklu Latvijas novados un cer pabeigt sava tīkla modernizāciju Kurzemē līdz februāra beigām. Modernizācijas projekta pirmās, otrās un trešās daļas ietvaros ir nomainīta “Tele2” tīkla infrastruktūra attiecīgi Vidzemē, Latgalē un Zemgalē. Pēc tīkla uzlabošanas Kurzemē sekos modernizācijas darbi Rīgā, Jūrmalā, Saulkrastos un Tukuma novadā, informēja “Tele2”.
Par viedtelefonu uzskata sakaru ierīci, parasti ar skārienjūtīgu vadību, kas blakus balss sakariem spēj pieslēgties mobilā un bezvadu (WiFi) interneta tīkliem un izpildīt virkni programmu, padarot telefonu par sava veida kabatas datoru. Pazīstamākie viedtelefonu modeļi ir “Apple” ražotais “iPhone” un virkne “Samsung” un “HTC” modeļu, kas darbojas ar operetājsistēmu “Android”.
