Aivars Eipurs: Kāda ir mana attieksme pret vieglo valodu? Sen bija laiks! 4
Kad šis raksts būs publicēts, “Latvijas Radio 1” jau būs pārraidījis pirmās vakara ziņas vieglajā valodā. Kāda ir šī vieglā valoda, vai tas ir kas jauns un nepazīstams un vai “no tās var nākt kas slikts”? Atceros lasīto par Šekspīra laika zemniekiem, vienīgi nelielo, viņu arsenālā esošo vārdu skaitu esmu piemirsis, bija 4000 vai 400. Ilfa un Petrova romānā Elločkai pietika ar 30 vārdiem. Daudzviet pasaulē, īpaši Skandināvijā, vieglo valodu plašsaziņas līdzekļu izpratnē pazīstot jau gadu desmitiem. Esmu arī dzirdējis, ka mūsdienās esot zemes, kur avīzes esot tik sarežģītas, ka tikai neliels skaits šo zemju iedzīvotāju spējot tās lasīt. Savā starpā ļaudis runājot nesalīdzināmi vienkāršākā valodā.
Valoda šajās ziņās būšot arī lēnāka. Pareizi ir, cilvēks vienpadsmitos vakarā ir noguris un pats nereti tik tikko veļ pār lūpām vārdus. Nereti šajā stundā sakām mājiniekiem: “Griez nost to troksni!” Tiešām, kāda jēga ātram tempam, kad jādodas pie miera, īpaši, ja kāds nogalināts vai nobraukts. Drīzāk, lai ir kā vakara sprediķis. Starp citu, vai esat ievērojuši, ka sprediķi svētdienas rītos notiek ievērojami lēnākā valodā, lai arī dažu intelektuālo mācītāju valoda, kas orientēta uz “intelektuālu ticīgo”, jau sen nav diez cik viegla.
Varbūt augšminētais šķita ironisks, tāpēc nu – vērsim pie ragiem. Kāda ir mana attieksme? Sen bija laiks! Pie tam, kas ļoti svarīgi, panāksim pretī cilvēkiem ar uztveres traucējumiem. Taču arī cilvēki bez uztveres traucējumiem nereti tiek ievesti svešā purvā, no kurienes grūti tikt ārā. Piemēram, budžeta konsolidācija – kas tas par zvēru? Tā likās sākumā. Tagad it kā saprotam. Bet vai saprotam tajā pausto informāciju, ka naudas būs mazāk? Reizēm var apmaldīties. Sākts kriminālprocess? Vai tā ir krimināllieta vai tikai signāls, anonīms ziņojums, lai “čakarētu” kādu amatpersonu? Nevalstiskās organizācijas? Izklausās kā pretvalstiskās. Kāpēc ne “nevaldības” organizācijas?
Citēju no anotācijas portālā “lsm.lv”: “Esam jau runājuši par vieglās valodas lietošanu medijos un valsts pārvaldē. Es ar rokām un kājām par! – A. E.), par tās ieviešanu Somijā, bet vai zināt, ka daudzviet pasaulē vieglajā valodā tulko arī daiļliteratūru? Iespējams, tieši šī vieglās valodas niša ir visstrīdīgāk vērtējama, jo pamatots ir jautājums – vai vienkāršos, īsos teikumos pārveidotu “Hamletu” vai “Zaļo zemi” vairs vispār var piedēvēt Viljamam Šekspīram vai Andrejam Upītim?”
Šeit ir vietā parunāt par to, ka visiem ritenis nav jāizgudro. Piemēram, mūsu “Lata romāna” konkursu nolikumos jau sen izlasāms un saprotams, ka valodai jābūt raitai un darbam jābūt paredzētam drukāšanai turpinājumos “Latvijas Avīzē”. Žūrija būs ne visai priecīga par bezgalīgiem postmoderniem kruzuļiem un burtu piepildītām lapām bez atkāpēm, bez tiešās runas un dialogiem, īpaši šo ikdienas publicējumu sakarā. Kāds sarežģītāks darbs varbūt arī iznāks grāmatas formātā, taču tas drīzāk būs izņēmums – ja darbs būs tik labs, ka to būs žēl atdot citai izdevniecībai. Taču mēs (arī es kā žūrijas loceklis) vēlētos šajā šķietamajā vienkāršībā spilgtumu (te nav pretrunas) un precizitāti, kas raksturīga pašmāju un pasaules klasiķiem. Un tikai no patlaban rakstošo talanta spēka ir atkarīgs, vai radio atskaņos viņu darbus vai drīzāk pārstrādās, t. i., pielāgos vieglajai valodai klasiķus. Uz jautājumu, vai pārstrādātu vairs var piedēvēt attiecīgajam klasiķim, drīzāk gribētos atbildēt ar “nē”. Jo mākslas vārds ir “kā”, taču šajā gadījumā priekšplānā izvirzās “kas” – proti, cilvēks ir informēts par kādu mākslas darbu, taču viņš ir nevis dziļumā, bet seklumā. Droši vien studiju laikā esat saskārušies ar problēmu, ka līdz eksāmenam nevar paspēt izlasīt visus darbus un jāsamierinās ar izlasīto par tiem. Atzīme it kā dabūta, bet pliekana sajūta paliek. Īpaši, ja literatūra ir tuva.
Taču atgriežamies pie sākuma. Vieglās ziņas? O, jā. Ceru, ka cilvēki klausīsies ziņas arī citā laikā, taču reizēm arī plkst. 23 vakarā, lai saprastu, ka daudz ko var pateikt arī vienkāršāk. Kādam tā būs laba rotaļa, bet cilvēkiem ar uztveres traucējumiem – izdzīvošana.
