Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. marts, 2015
Drukāt

Neielauzās, pats ielaidi! Neuzmanīga interneta lietošana paver ceļu nelietībām

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Pieredze

Pieredze

Dzintris Kolāts, žurnālists, bijušais Latvijas Radio direktors: "Pirms neilga laika mani no rīta pamodināja paziņas, kas vaicāja, kas ar mani noticis un vai man tiešām vajag naudu. Izrādās, viņi bija saņēmuši no manis e-pastu, ka esmu ārzemēs palicis bez naudas un man vajag līdzekļus, lai tiktu mājās. Patiesībā biju Latvijā un tādas vēstules nevienam nebiju sūtījis. Izrādījās, ka kāds bija piekļuvis manam e-pastam gmail vietnē. Iepriekš biju apstiprinājis kādus programmas atjauninājumus. Lai to izdarītu, bija jāielogojas. Acīmredzot tad tika nozagti mani dati. Pēc tam no manas pastkastes tika izsūtītas vēstules cilvēkiem, kas bija manā kontaktu sarakstā, prasot naudu. Jāsaka, ka parasti nespiežu ne uz kādām saitēm, bet arī man tomēr sanāca kļūdīties. Par laimi, neviens no maniem paziņām neuzķērās un naudu uz vēstulē norādīto kontu neaizsūtīja. Vismaz es tā domāju, jo nekādas pretenzijas neesmu saņēmis."

“Es zinu, kur tu dzīvo.” – “Tev šodien mugurā melna kleita.” – “Es tevi vēroju.” Šādas īsziņas skolēns sūta jaunai skolotājai no interneta vietnes, kopā ar draugiem ticis pie tēva darba datora, kamēr pats tēvs sanāksmē. Skolēniem tas šķiet joks, bet skolotāja to uztver kā draudus, dodas uz policiju, tiek ierosināts kriminālprocess, iesaistīti policijas spēki “noziedznieka” notveršanā. Puisis uzsāk skype saraksti ar kādu, viņaprāt, dāmu. Saruna ievirzās intīmākā gaisotnē, un dāma vēlas saņemt puiša kailfoto. Puisis to nosūta. Taču pēc tam saņem prasību samaksāt, pretējā gadījumā viņa kailfoto tikšot publicēts sociālajos tīklos. Tie ir tikai divi stāsti no “Net-Safe Latvija” (drošāka interneta centra) prakses. Taču tie ir reāli, un līdzīgu ir daudz. Šie piemēri liecina, ka Latvijā daudzi cilvēki joprojām nenovērtē to, kādas lamatas var slēpt virtuālā vide.

Šķiet, tīmeklī ir kaut kas reibinošs, kas daudziem tajā liek uzvesties vaļīgāk, neapdomīgāk, arī ļaunāk nekā reālajā dzīvē. Tomēr interneta drošības eksperti atgādina: virtuālā vide daudz neatšķiras no reālās dzīves. Ja uz ielas katram neatklāj savus noslēpumus vai publiski neapsmej kādu, kurš nepatīk, tad kāpēc gan to darīt internetā?

Var atrast katru

Valsts policijas pārstāvis Mārtiņš Brižs, kurš ikdienā cīnās pret kibernoziegumiem, atklāj – iespējams, internetā cilvēki uzvedas citādi nekā parasti tāpēc, ka uzskata tīmekli par anonīmu vidi. Taču arī internetā katra darbība atstāj pēdas, un var atrast to, kurš veicis kādas pretlikumīgas darbības. “Es varu atrast katru,” apgalvo M. Brižs. “Jautājums ir tikai par to, cik ilgi meklēšu. Interneta vide ir tāda pati kā reālā dzīve un arī tīmeklī jāizturas pret citiem ar cieņu un godaprātu.”

Jāpiebilst, ka saskaņā ar likumu sodāmas ir pat tādas darbības, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet tikai neētiskas, nevis kriminālas. Piemēram, par svešu e-pastu pretlikumīgu lasīšanu var piespriest cietumsodu līdz pieciem gadiem. Tāpēc savas darbības internetā nopietni jāapsver. Diemžēl ir neapdomīgi cilvēki, kuri pat datorvīrusus izveido un palaiž sistēmā bez acīmredzami ļauna nodoma. Gribot tikai redzēt, kas notiks, vai tiešām izdosies nograut kādas bankas datorsistēmu…

Visbiežāk dažādās nepatikšanās vai neveiklās situācijās gan iekuļas skolēni. Lai bērni un jaunieši skaidrāk apzinātos riskus, no kuriem jāizvairās, darbojoties internetā, “Lattelecom” jau ir rīkojis apmācības “Internets – lieto drošāk un atbildīgāk” skolēniem un šopavasar grasās tās organizēt atkal. Tāpat izstrādāta rokasgrāmata skolotājiem, lai viņi zinātu, kā pareizāk ar skolēniem runāt par interneta drošības jautājumiem.

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+