Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. oktobris, 2015
Drukāt

“Vien te manas mājas”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rēzeknes literātiem ir tradīcija pulcēties kopā un apmainīties domām. Pavisam almanahā šogad publicēti 75 autoru darbi.

Septembrī jau astoņpa­dsmito reizi klajā nācis literāri mākslinieciskais almanahs “Rēzekne”.

Dzejas krājuma atvēršanas svētki kļuvuši par skaistu Rēzeknes tradīciju, iezīmējot rudenī svinamās Dzejas dienas. Grāmatas prezentācijas svētkos allaž pulcējas kupls skaits dzejas rakstītāju – gan tie, kuri savus darbus publicēšanai almanahā iesniedz regulāri, gan arī tie, kuru publikācijas šajā grāmatā dienas gaismu ierauga pirmo reizi. Dažiem dzejdariem publicēšanās šajā almanahā mēdz būt pirmā nopietnā savu darbu parādīšana plašākai publikai. Almanahā publicēto autoru skaits ar katru gadu pieaug, un šogad krājumā publicēti 75 autoru darbi, kas izlasāmi latviešu, latgaliešu un krievu valodā. Lasītājs var iepazīties gan ar mazpazīstamu autoru daiļradi, gan arī ar labi zināmu dzejnieku radītiem darbiem, piemēram, Leontīne Apšeniece, Līvija Liepdruviete, Valentīns Lukaševičs, Olga Orsa, Pjotrs Antropovs, Aleksandrs Jakimovs u. c. Krājumā pārstāvēto autoru dzīvesvietas areāls galvenokārt ir Rēzekne un Rēzeknes novads, tomēr ir arī dzejas rakstītāji no citām Latvijas vietām, piemēram, no Viļakas, Daugavpils, Krāslavas, Jelgavas, Rīgas.

Ideja par dzejas almanahu ir Rēzeknes Goda pilsones, dzejnieces Olgas Orsas (īstajā vārdā Olga Afanasjeva) izlolota un īstenota. Viņa ir arī atbildīga par krājuma sakārtojumu krievu valodā, savukārt Līvija Smirnova (dzejniece Līvija Liepdruviete) ir krājuma sakārtotāja latviešu valodā. Almanahs nes Rēzeknes vārdu ārpus Latvijas robežām, un tajā publicējas arī viesautori no citām valstīm.

Almanaha “Rēzekne 2015” prezentācijas svētkos kā jubilāri ar savām dzejas rindām priecēja Līvija Liep­druviete un Pjotrs Antropovs, savukārt kā jaunu grāmatu autori tika sumināti Leontīne Apšeniece (“Puika un Niķis”), Ieva Trimalniece (“Zemei piedošanu lūdzot”) un Imants Gailis (“Uz gaismu”). “Almanahs ir kļuvis par dzīvu organismu, kas apvieno dažādu tautību un pārliecības, dažādu poētisko vēlmju un mākslinieciskā līmeņa cilvēkus. Lasot almanahu, sajūtama Latgales daudzkrāsainība, autoru sirdssiltums un patiesa mīlestība – pret cilvēkiem, dabu, savu dzimteni.

Daži no krājumā “Rēzekne 2015” publicētajiem dzejoļiem

***

Saules nogurums

Februāra beigās

Pielīp garāmgājējiem

Kā iesnas

Kā influence

Pelēka sniega riņķi

Ap skumji duļķainām peļķu acīm

Pārakmeņojas bruģa vēnās un kapilāros

Un klusē

Diena kļūst garlaicīgi garāka

Nakts – garlaicīgi īsāka

Saule nogurusi

Cīruļu nav

Lāstekas sarāvušās atpakaļ jumta ierakumos

Tup maziņas un vientuļas

Miglā asaro ne tikai logs

Bet arī tavi smiekli

Pirms rītausmas

Pirms bāli nogurušās saules uzlēkšanas debesīs

Tikai lāči mostas no miega

Un stāda mums sniegpulksteņus

(Betija Berga)

***

Ko vēlos pateikt tev, Latvija mana?

Tu viena man esi tāda,

Tu sirdī man izauklēta.

Es tavā plaukstā pasargāta.

Skrej tālumos domas,

Un piepildās sapņi.

No dzidrākā avota veldzēju slāpi.

Vien te manas mājas.

Aug ozoli pakalnos kupli,

San liepās bišu spieti.

Plaukst rīti kā ziedi tik koši.

Sauc diena: “Nāc, darbojies droši!”

Es pavediens viens,

Dzimtenes audeklā siets.

(Līvija Liepdruviete)

***

Pusnaktī pilskalnā uzzied roze,

Teiksmu senu tā stāsta

Par kāviem, kas vaidus nesa,

Un zobenu asu,

Par ozoliem cirstiem un svētbirzēm zaļām,

Par madaru vainagu dubļos mīto.

Tā stāsta par gadsimtiem daudziem,

Par dienām baltām un ne tik vieglām,

Par ļaudīm, kas nākuši šeit.

Vien paklausies rozes stāstā –

Pagātne atklāsies tev.

(Aija Zuja)

***

šūnakt taida nakts

nikaida

ni zvaigžņu ni puosoku

vin dabasu malnums

nostaļginizej

uz golda miniaturys

spieļu mašineitis

izslāgta Fire signalizaceja

luočam sabučuotam da leitovom

kažukā

viersā par breinumim

sapynoj mozs ciļvieceņš

(Ingrīda Tārauda)

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+