Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. novembris, 2014
Drukāt

Viena diena ar Dakteri Klaunu: kā viņi palīdz bērniem un mediķiem

Foto - Marta Purmale
Gan Gvido, gan Kārlis un viņa mamma ir patīkami pārsteigti,
ieraugot palātā koši ģērbtos klaunus. Vēl priecīgāki kļūst,
kad var padauzīties kopā ar viņiem.Foto - Marta Purmale Gan Gvido, gan Kārlis un viņa mamma ir patīkami pārsteigti, ieraugot palātā koši ģērbtos klaunus. Vēl priecīgāki kļūst, kad var padauzīties kopā ar viņiem.

Klauns, kura ieraudzīšanai nevajag pirkt biļeti. Diemžēl, lai viņu satiktu, jānokļūst slimnīcā. Dakteris Klauns. Ko šis personāžs īsti dara klīnikā, kā uzmundrina bērnus un palīdz mediķiem? 36,6°C nolemj veikt eksperimentu – pavadīt dienu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā kopā ar Dakteri Klaunu, pareizāk sakot – ar atraktīvu klaunu pārīti.

Vispirms atklāšu noslēpumu. Bērnībā vēlējos būt klauns. Tāds, kas smīdina un iepriecina. Pirmoreiz izdzirdot, ka arī Latvijā būs dakteri klauni, gluži vai palēcos aiz prieka. Atcerējos amerikāņu filmu Plāksteris Adamss ar Robinu Viljamsu galvenajā lomā, kā viņš izveidoja sarkanu degunu no klizmas baloniņa, sasmīdinot bērnus slimnīcas palātā…

Pie sarkanās porolona bumbiņas gan tieku, tomēr atstāju to kabatā. Drīz saprotu, ka ar ārējo atribūtu vien nepietiek, lai radītu prieku sasirgušajiem. Dakteri klauni apgūst bērnu psiholoģiju, aktiermeistarības pamatus, plastikas un pantomīmas mākslu, vingrina psiholoģisko noturību un balsi. Notiek arī mācības medicīnas jomā. Rīgas un Ventspils slimnīcā jau gadu strādā 14 klauni. Šovasar viņiem talkā nāks vēl 20 smaidīgie dakterīši, viņi priecēs bērnus arī Cēsīs un Valmierā.

Foto – Marta Purmale
Gan Gvido, gan Kārlis un viņa mamma ir patīkami pārsteigti,
ieraugot palātā koši ģērbtos klaunus. Vēl priecīgāki kļūst,
kad var padauzīties kopā ar viņiem.

IEKAROJAM GAITEŅUS
Lūk, viņi nāk – koši ģērbti, jocīgās tupelēs. Sarkanais deguntiņš kā luksofora acs ļauj pamanīt jau pa gabalu. Sievišķo būtni sauc klauns Miki, sprogaino puisi – klauns Tato. Īstajos vārdos Tatjana un Igors. Kamēr domāju, ar ko labāk sākt, dakteri klauni jau kaut kur dodas. Vestibilā brēc mazulīte. Mamma un tētis blakus, bet viņa aizgūtnēm raud. Klauni nemetas vis klāt, kā iedomājos, bet sāk dīvaini uzvesties. Plivina rokas un kājas, grozās, uzkrītoši lūkojas cauri stiklotajām ārdurvīm. Uz raudošo knīpu vispār neskatās. Taču, tiklīdz mazā sāk kaut kur tipināt, arī klauni it kā nevilšus turp pārvietojas, turpinot jokainās izdarības. Pēc mirkļa raudas apklust. Redzu, bērns ar skatienu uzmanīgi seko neparastajiem ļaudīm. “Tagad varam iet,” piepeši saka Tato.

Gājiens pa slimnīcu ir visai savdabīgs. Ik pa brīdim klauni kaut kur pazūd. Ieskrien kādā gaitenī, nozib, virpuļo, aiztraucas. Vien dzirdu, kā trinkšķ ukulele, maza ģitāra ar četrām stīgām, ko spēlē klaunīte Miki. Pamanu puisīti, kurš visu laiku fotografē klaunus ar mobilo telefonu. Tā nopietni, ar misijas apziņu. Gaiteņa vidū iztuntuļo meitēns. Klauni klāt, metas tupus. Mazā arī pietupstas. Klauni atguļas zemē, visādi tirinās. Miki skandina kādu meldiņu. Bērns sāk līksmi dejot. Pienāk vēl viens sīcis, omulīgi grozās. Vecāki smaida. Ejam tālāk.Pēc tam klauns Tato saka – bija sajūta, ka mazie uztvēra klaunus kā bērnus, tādus diezgan neveiklus mazuļus. “It kā bijām vienā smilškastē ar viņiem.”

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+