Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. oktobris, 2015
Drukāt

Viena izmēra uzvalks neder visiem

Foto - EK Audiovizuālais dienestsFoto - EK Audiovizuālais dienests

Eiropas Komisijas kaimiņattiecību politikas komisārs Johanness Hāns (no kreisās) diskusijā ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju Austrumu partnerības 5. neformālajā ministru dialogā Minskā šā gada jūnijā.

Nesen Rīgā un Briselē notika divas reprezentatīvas diskusijas par Eiropas Savienības kaimiņattiecību politiku, analizējot ES un Krievijas ietekmi uz Austrumu partnerības valstu politiku un ekonomiku.

 

Brisele balstījusi “nepareizo zirgu”

ES Austrumu partnerības projektu 2008. gadā ierosināja Polija un Zviedrija attiecību paplašināšanai ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Kopš tā laika notikuši vairāki ES un Austrumu partnerības valstu forumi, lai apspriestu sadarbības paplašināšanu ekonomikas, tirdzniecības un citās jomās. Diskusijās gan Rīgā, gan Briselē eksperti atzina, ka ES un Austrumu partnerības valstu attiecības un saimnieciskos sakarus aktīvi cenšas ietekmēt Krievija, par kuras politikas agresīvo raksturu liecina pērn veiktā Krimas apgabala aneksija un militārās aktivitātes Ukrainas austrumos, atbalstot prokrievisko separātistu bandas.

Paredzēts, ka nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā brīvās tirdzniecības līgums starp Ukrainu un ES, bet Ukrainai vēl jāveic milzu darbs korupcijas iznīdēšanā, saimniecisko reformu un tieslietu reformu īstenošanā. Ukrainas ekonomikas atveseļošana un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšana būtu labākā atbilde Krievijas vēlmei ievilināt Ukrainu Maskavas veidotajā Eirāzijas ekonomiskajā savienībā. ES amatpersonas atzina, ka dalībvalstīm ir dažādi uzskati par sankcijām pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju un agresiju Austrumukrainā.

Sadarbību ES dienvidu kaimiņattiecību ietvaros ar Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Palestīniešu teritorijām, Tunisiju un Sīriju ir iedragājis jau vairāk nekā četrus gadus ilgstošais pilsoņu karš Sīrijā, kur gājuši bojā simtiem tūkstošu cilvēku un miljoniem bijuši spiesti doties bēgļu gaitās, tajā skaitā uz Eiropas valstīm. Tika atzīmēts, ka kaimiņattiecību politikas ietvaros ES savulaik sniegusi četru miljardu eiro palīdzību Sīrijai, taču tagad valsts ir drupās. Savulaik 1,8 miljardi eiro tika izdoti ekonomiskās attīstības veicināšanai Ziemeļāfrikas valstīs, taču saimnieciskais efekts bijis niecīgs. Kopš 2011. gada ES palīdzībai bēgļiem atvēlēti 1,9 miljardi eiro, taču Brisele ilgi balstījusi “nepareizo zirgu” Ēģiptē, Lībijā un citviet.

 

Jāstiprina ES ārējās robežas

Diskusijas Briselē bija interesantas, bet tikšanās notika pēc tā dēvētajiem Četemhauza (Londonas Karaliskais starptautisko attiecību institūts) noteikumiem, kas ļauj dalībniekiem brīvi izmantot iegūto informāciju, taču neatklājot runātāja identitāti vai amatu. Diskusijās piedalījās augsta ranga ierēdņi no ES ārējās darbības dienesta un Austrumu un Dienvidu partnerības ģenerāldirektorātiem, kā arī nevalstisko organizāciju eksperti. Amatpersonas atzīmēja, ka ES kaimiņattiecību politiku ir dramatiski ietekmējis milzīgais bēgļu skaits, kas pēdējos mēnešos pārplūdina Eiropu. Vairākkārt atzīstot, ka jāstiprina ES ārējās robežas, tika arī atzīts, ka nedrīkst pārvērst par bēgļu nometni valstis, kas ir imigrantu straumes ceļā uz kāroto patvērumu Vācijā. Izskanēja bažas, ka ES valstu solidaritātes trūkums bēgļu uzņemšanā var novest pie jaunu aukstā kara mūru veidošanās. Jāpanāk stabilizācija, turklāt ievērojot katras valsts intereses. Tika atzīmēts, ka Grieķija, kurai ir otrais lielākais aizsardzības budžets ES, varētu izvietot vairāk karakuģu bēgļu kontrabandistu laivu pārtveršanai Egejas jūrā. Tika uzsvērts Turcijas kā ES stratēģiskā partnera svarīgums ekonomikas un tirdzniecības jomā, kā arī bēgļu izvietošanā. EK amatpersonas uzsvēra, ka bēgļu straume no stihiskas plūsmas ir jāpadara par kontrolējamu procesu. Amatpersonas atzina koordinācijas trūkumu ES vadības līmenī imigrācijas kontrolē.

 

Jālīdzsvaro vērtības ar interesēm

Kopumā vērtējot Austrumu partnerības politiku, ES amatpersonas to atzina par mazefektīvu. Pārāk ilgi pēc 2008. gada Austrumu partnerības plāns bija tehnisks process, kas norisinājās Briselē. Viens “uzvalks” jeb sadarbības modelis nevar tikt piemērots visām valstīm, sadarbība jāveido atbilstoši partnervalstu interesēm un vajadzībām, lai iegūtu abas puses. Tas bija viens no svarīgākajiem atzinumiem, kas izskanēja saietā Briselē. Tika uzsvērta eiropeisko vērtību, standartu un principu uzturēšana, ES sniedzot palīdzību demokrātisko institūciju veidošanā, bet ne to uzspiešanā. Jāatrod līdzsvars starp Austrumu partnerības valstīm, kas grib iestāties ES un kas grib veidot attiecības atsevišķās jomās. Jāpalīdz veidot pilsonisko sabiedrību, kas aktīvāk jāiesaista ES procesos. ES jāveicina reāli soļi, jāizvairās no deklaratīviem paziņojumiem. Jācenšas līdzsvarot vērtības ar interesēm, piemēram, attiecībās ar Azerbaidžānu un Baltkrieviju.

Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā diskusijā Rīgā tika atzīmēts, ka korupcijas skandāls Moldovā, kas pagaidām ir vienīgā Austrumu partnerības valsts, kam izdevies panākt bezvīzu režīmu ar ES, novājinājis proeiropeiskā kursa atbalstītājus un destabilizējis politisko situāciju. Moldovas grūtības nekavējas izmantot Krievija, kas pretdarbojas arī Armēnijas sadarbībai ar ES. Armēnijas pārstāvis atzīmēja, ka Erevāna ieņem pragmatisku nostāju attiecībās ar ES un vēlas saņemt finanšu palīdzību, bet sabiedrība gribētu ES atbalstu cilvēktiesību aizsardzībā. Baltkrievijas pārstāvis izteicās, ka Krievija eksportē ne tikai naftu, bet arī korupcijas sistēmu. Baltkrievijas prezidents Lukašenko cenšas laipot pa vidusceļu starp ES un Krieviju, kaut gan Maskava tur Minsku ļoti īsā saitē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+