Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. marts, 2016
Drukāt

Vienā klasē divas audzinātājas! (11)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

2.b klases audzinātājas Agnese Sarkane (no kreisās) un Anita Dāvida, strādājot pārī, arī pašas apgūst jaunas prasmes.

Rīgas Valda Zālīša sākumskolā nu jau trešo mācību gadu daļā klašu strādā nevis viena, kā ierasts, bet gan divas klases audzinātājas. Pagaidām pie divām audzinātājām tikuši visi skolas pirmklasnieki, visi otrklasnieki un divu 3. klašu skolēni.

Ideja par šādu novitāti klašu audzināšanā radās skolas direktorei Elitai Rīterei. Viņa stāsta: “Viena no 21. gadsimtā svarīgām prasmēm ir spēja efektīvi sadarboties, ko skolotājiem jāprot iemācīt. Taču skolotājs lielākoties ieiet klasē viens un strādā viens. Ja skolotājs ikdienā pats nesadarbojas ar kolēģiem, kā lai viņš spētu iemācīt sadarboties? Es nevaru citam iemācīt to, kam pats neticu. Secināju, ka ir svarīgi, lai arī skolotājs ikdienā sadarbotos un saprastu, kuras ir viņa stiprās puses un kas sadarbības prasmē pašam jāuzlabo.”

Pirms ķerties pie idejas īstenošanas un sākt veidot klašu audzinātāju komandas, direktore aptaujāja vecākus un pedagoģijas speciālistus, lai uzzinātu citu domas, vai vērts šādu ideju īstenot. Vērtējumi bija pārsvarā pozitīvi. Secināts arī, ka nevar tikai izveidot skolotāju komandas, ir jāsniedz arī viņiem atbalsts, sākot darbu jaunos apstākļos. Tāpēc tika nolemts, ka nepieciešams projekts, jānoformulē tā mērķis. Projektam vajadzīgs arī tā vadītājs, un par to kļuva šobrīd 4. klases skolotāja Iveta Kojāne.

 

Izkāpa no komforta zonas

“Ļoti lepojos ar to, ka skolā atradās skolotāji, kuri bija gatavi izkāpt no komforta zonas un sākt strādāt pavisam jaunos apstākļos. Domāju, ka bija situācijas, kad tas bija grūti, taču ir svarīgi, lai skolotājs būtu vērsts uz izaugsmi, lai plānotu savu attīstību. Tikai tad viņš spēs to iemācīt arī skolēniem,” teic E. Rītere. Projektā iesaistītās skolotājas regulāri tiekas, lai apspriestos, kā viņām klājas, ar kādām grūtībām saskaras. Tas nav viegli, jo nākas analizēt sevi gan kā cilvēku, gan kā darbinieku. Strādāt pārī nozīmē arī, ka kolēģis kolēģi vēro un var arī pateikt, ko rīcībā un attieksmē vajadzētu mainīt. Tas ir ne pārāk patīkami, taču ļoti noderīgi attīstībai. “Skolotāji vislabāk var mācīties viens no otra tad, kad abi kolēģi ir vienā situācijā,” ir pārliecināta E. Rītere.

Sākumskolā klases audzinātājs parasti māca arī lielāko daļu mācību priekšmetu. Vai šajā modelī skolotāji stundas vada divatā? E. Rītere skaidro, ka lielākoties skolotājas klasē kopā ir tikai starpbrīdī, taču dažkārt otrs pedagogs vēro kolēģa stundas: ne tikai skolotāja darbu, bet arī skolēna interesi un reakciju. Taču katrs klases audzinātājs vada vismaz kādu stundu audzināmajai klasei – cits māca angļu valodu, cits – sociālās zinības un ētiku. Klases stundas abas audzinātājas vada kopā.

Strādāšana pārī sevišķi noderīga jaunajiem skolotājiem, jo var mācīties no pieredzējušā kolēģa. V. Zālīša sākumskolā klasē ir pat 34 skolēni. Ja jāved bērni uz koncertu vai kādu citu pasākumu ārpus skolas, skolotājam vienmēr jāmeklē vēl kāds, kas pavadīs klasi, jo tik liela bērnu grupa jāpavada diviem cilvēkiem. Nu bērnus pavada abas audzinātājas. Viņām ir arī kopīgs e-pasts un telefons klasē un vismaz ar vienu no pedagoģēm vecāki vienmēr var sazināties.

 

Kopā drošāk

Agnese Sarkane un Anita Dāvida kopā audzina 2.b klasi. Iepriekšējā mācību gadā viņas piekrita audzināt pirmklasniekus tikai tāpēc, ka piedāvāts strādāt pārī. A. Dāvida stāsta: “Es tikko biju pārnākusi šurp no darba pamatskolā un vidusskolā. Sapratu, ka, strādājot kopā ar Agnesi, kuru pazinu jau pirms tam, man jaunā skolā un klasē būs daudz drošāk.” Abas skolotājas iepriekš pārrunājušas, kā strādās, kādi būs mērķi. “Man tagad ir cilvēks, kurš gan priecājas kopā ar mani, gan sniedz padomu un palīdz, ja ir grūti,” secina A. Dāvida. “Vecāki mūs uztver kā vienu veselu,” secina Agnese. Skolotājas atzīst, ka dažkārt nākas otrai kaut ko aizrādīt, bet tas nav pārmetuma, bet gan ieteikuma formā, piemēram, “Lūdzu, pakontrolē savu balss intonāciju!”, un līdz ar to nav iemesla apvainoties. Strādājot kopā, skolotājas mācās viena no otras: piemēram, Anita no Agneses – spēju saglabāt vismaz ārēji absolūtu mieru jebkurā stresa situācijā, bet Agnese no Anitas – dažādus metodiskus paņēmienus, kā interesantāk vadīt stundas.

Skolotājas viena otrai izstāsta, kādas problēmsituācijas klasē pamanījušas, ko skolēniem šajā sakarā teikušas. Tomēr, kaut abas ir līdzvērtīgas, viņas ir arī dažādas. No Agneses, kura māca ētiku un sociālās zinības, bērni vairāk saņem psiholoģisko atbalstu, bet no Anitas, kuras pārziņā ir lielākā daļa pārējo mācību priekšmetu – rīcības atbalstu, jo sevišķi, ja ir kādas problēmas mācībās. Skolotājas spriež: ja ir divas audzinātājas, arī bērni klasē jūtas drošāk, jo vismaz viena no viņām noteikti spēs palīdzēt, ja bērns saskarsies ar grūtībām. Tā kā arī bērnudārzos ir divas audzinātājas grupā, līdzīgu modeli redzot skolā, bērnam iedzīvošanās ir vieglāka. Turklāt bērni teikuši: mēs no skolotājām mācāmies, kā savā starpā runāt. Arī vecāki jūtas drošāk, ja bērnus audzina pat divas pedagoģes.

Bet kāda ir darba samaksa skolotājiem, kuri divatā audzina klasi? Vai katrs saņem pusi no klases audzinātājam paredzētā atalgojuma? Direktore Elita Rītere atbild, ka pratusi sadalīt valsts piešķirto finansējumu skolotāju algām tā, lai katrai skolotājai maksātu pilnu atalgojumu. “Esmu pārliecināta, ka klases audzināšanai skolotājas patērē tikpat daudz laika kā tad, ja audzinātu klasi vienas pašas,” teic direktore. Tomēr jaunajā algošanas modelī būtu nepieciešams dot vairāk brīvības finansējuma sadalē tieši skolas vadībai, lai tā brīvāk varētu izlemt, kā organizēt darbu skolā. E. Rītere grasās divu audzinātāju modeli ieviest aizvien vairāk klasēs.

 

VIEDOKĻI

Kā vērtējat ideju par diviem audzinātājiem vienā klasē?

Ivars Forands, 2.b. klases skolēna tētis: “Mūsu klasē šis eksperiments izdodas ļoti labi, un ceru, ka abas skolotājas audzinās šo klasi līdz pat 6. klases izlaidumam. Bērnam tiek lielāka uzmanība un ir iespēja izvēlēties, kurai skolotājai izkratīt sirsniņu, ja kas sasāpējis. Laba ir arī komunikācija ar vecākiem. Turklāt mūsdienās skolotājiem jāaizpilda tik daudz papīru, ka, ja audzinātāja būtu tikai viena, viņai vajadzētu sekretāri. Starp abām skolotājām ir arī lieliska saskare.”

Modra Jansone, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta eksperte: “Valda Zālīša sākumskolas pieredze ir interesanta. Acīmredzot skolas vadība ir izvērtējusi klases audzinātāja darba pienākumus, vienojusies ar pedagogiem par konkrētu pienākumu veikšanu klasē un to sadali, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku atbalstu skolēniem. Pagaidām grūti komentēt, vai jaunais skolotāju algu modelis atvieglos skolu iespējas brīvāk ieviest jauninājumus darba organizēšanā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. zinātājai un maipuķītei Atbildēt

    Izskatās ka neko nezināt par konkrēto skolu un skolotājām. Konkrētās skolotājas ir izcils sadarbības paraugs, un visai reti ir kad klasē būtu abas vienlaicīgi. Skolotāju rotācija skolā galvenokārt notiek prasīgās direktores un jauno skolotāju biežās grūtniecības dēļ. Un tas nav slikti, ja viens no galvenajiem šīs skolas vecāku/bērnu mērķiem ir starts uz 1.ģimnāziju, kur nu tikt ar viduvējiem skolotājiem nekādi nesanāktu. Pārējās skolās disciplīna un mācību kvalitāte atspoguļojas vispārējās vājajās zināšanās, bezmorālē un bezkultūrā. Zālīši turās!

    • Skumji viss tas ir… Mēģinājums uz āru izrādīties un kā tepiķis izklāties vecāku priekšā, kuri mēģina no saviem bērniem uztaisīt super cilvēkus. Visticamāk, ka tas ir ilgās padomju ”verdzības” sekas, kad visi bija vienādi, bet nu ir iespēja realizēt caur savām atvasēm visu, kas kādreiz nav bijis iespējams. Tiek audzināta kārtējā patērētāju paaudze, jo kad bērns saskaras ar kādu izaicinājumu, kas pašam ir jāatrisina, tad momentāli tiek zvanīts vecākiem, kuri pēc tam ar putām uz lūpām zvana skolas vadībai un strostē skolotājus… Nu un attiecīgi skolas vadība ”dod iekšā” pēc pilnas programmas skolotājam, jo mūsu skolā taču nāk ”TĀDI” bērni ar ”TĀDIEM” vecākiem. Cirks. Tā veidojas ”ekskluzivitāte”, ko paši mēģina izveidot un mākslīgi uzturēt… Fasāde jau smuka, tikai piepildījums…. un skolotāji tikai rotē un rotē, jautājums kāpēc :-)?

    • Zinām, zinām :-), tāpēc arī rakstām… Tad jau iznāk, ka direktore pieņem darbā desmitiem nekompetentu skolotāju :-)???, kā ar pašas direktores kompetenci?…. G.S. Gan jau, ka notiek drudžains darbs, lai izskaitļotu, kurš tad raksta :-D? Īlēnu maisā nenoslēpsi…

  2. Pilnīgi piekrītu Maipuķītei..skolotājiem pašiem ir ļoti grūti ar šādu modeli strādāt. Tāpat kā divām saimniecēm vienā virtuvē vai diviem šefpavāriem nav vietas, tāpat arī klasē. Katram ir savs piegājiens un savs raksturs. Mēs tak arī dzīvē varam izvēlēties ar ko draudzēties un ar ko ne. Riebjas visa šī ārišķīgā izrādīšanās, kur apakšā ir rūgtums, aizvainojums, pazemojums…Skolotājs šajā skolā nav nekas, tāpēc n – tie skolotāji dodas projām. Un ne jau prom no skolotāja profesijas, bet gan prom uz citām skolām, kur viņus ciena un nemēģina “dresēt” un “pāraudzināt”…

  3. Paprasiet Zālīšu skolotājām, ko viņas domā par šo ”modeli”. Protams ne vadības klātbūtnē un dzirdēsiet šī eksperimenta ”fenomenu” :-D. Ja skolā ir nenormāla kadru mainība, tad šis ”projekts” tikai vēl to palielina. Vecāki ar skolas vadību mēģina uztaisīt ”ekskluzīvu” skolu :-D, jautājums, par kādu cenu un kā jūtas ierindas skolotājs, kad no vienas puses tos presē vecāki ar nenormālām prasībām un no otras puses vadība.

  4. Šī nav jauna ideja. Savā laikā 90 gadu sākumā toreizējā Rīgas 1. kristīgā skolā, tagadējā Kristīgā vidusskolā (vai pamatskolā laikam jau), arī tā bija. Modelis bija veiksmīgs, bet atdūrās pret izmaksām.

  5. blonduma kalngals Atbildēt

    Ja divas vienlaicīgi runā, tad
    vieni bērni dzird vienu skolotāju,
    citi – otru,
    vēl citi – ne vienu, ne otru.
    Kamēr klausās vienu skolotāju,
    tikmēr nav dzirdēts, ko stāsta otra.
    Summas vietā iznāk starpība.
    .
    Pirmajās klasēs vispār vajadzētu
    strādāt pieredzējušām audzinātājām,
    nepārliecinātajām-bailīgajām var
    atstāt jau niķus apguvušajiem
    vecāko klašu audzēkņiem mācīt
    kam līdzinās a + b : c.
    Protams, ja šie gribēs zināt . 🙂
    “Sirsniņu izkratīšana” vairāk gan
    būtu vietā bērnudārzā …

  6. lai Modra Jansone pamēģina nostāvēt priekšā 34. skolniekiem, pirms sāk domāt par algu modeļiem… birokrātijas purvā nostigušajiem nekas cits, kā nauda nav prātā. Bet skolotājām lai izturība, pacietība un Mīlestība!

    • Nu man ir paveicies…es ari stradaju kopa ar kolegi…skolotaju palidzi….tikai zel-ne Latvija….kad mana meita saka iet skola …Rigas 7.vidusskola…klase bija 37 berni…skolotaja bija ap gadiem 40…kad vina staveja klases prieksa un stastija berniem stundas vielu…domaju ka klase vareja dzirdet ka musa lido….par skolotaju ir japiedzimst….bet jus te apstridat ka divata vares stradat….

Draugiem Facebook Twitter Google+