Vienā klasē divas audzinātājas! 11
Rīgas Valda Zālīša sākumskolā nu jau trešo mācību gadu daļā klašu strādā nevis viena, kā ierasts, bet gan divas klases audzinātājas. Pagaidām pie divām audzinātājām tikuši visi skolas pirmklasnieki, visi otrklasnieki un divu 3. klašu skolēni.
Ideja par šādu novitāti klašu audzināšanā radās skolas direktorei Elitai Rīterei. Viņa stāsta: “Viena no 21. gadsimtā svarīgām prasmēm ir spēja efektīvi sadarboties, ko skolotājiem jāprot iemācīt. Taču skolotājs lielākoties ieiet klasē viens un strādā viens. Ja skolotājs ikdienā pats nesadarbojas ar kolēģiem, kā lai viņš spētu iemācīt sadarboties? Es nevaru citam iemācīt to, kam pats neticu. Secināju, ka ir svarīgi, lai arī skolotājs ikdienā sadarbotos un saprastu, kuras ir viņa stiprās puses un kas sadarbības prasmē pašam jāuzlabo.”
Pirms ķerties pie idejas īstenošanas un sākt veidot klašu audzinātāju komandas, direktore aptaujāja vecākus un pedagoģijas speciālistus, lai uzzinātu citu domas, vai vērts šādu ideju īstenot. Vērtējumi bija pārsvarā pozitīvi. Secināts arī, ka nevar tikai izveidot skolotāju komandas, ir jāsniedz arī viņiem atbalsts, sākot darbu jaunos apstākļos. Tāpēc tika nolemts, ka nepieciešams projekts, jānoformulē tā mērķis. Projektam vajadzīgs arī tā vadītājs, un par to kļuva šobrīd 4. klases skolotāja Iveta Kojāne.
Izkāpa no komforta zonas
“Ļoti lepojos ar to, ka skolā atradās skolotāji, kuri bija gatavi izkāpt no komforta zonas un sākt strādāt pavisam jaunos apstākļos. Domāju, ka bija situācijas, kad tas bija grūti, taču ir svarīgi, lai skolotājs būtu vērsts uz izaugsmi, lai plānotu savu attīstību. Tikai tad viņš spēs to iemācīt arī skolēniem,” teic E. Rītere. Projektā iesaistītās skolotājas regulāri tiekas, lai apspriestos, kā viņām klājas, ar kādām grūtībām saskaras. Tas nav viegli, jo nākas analizēt sevi gan kā cilvēku, gan kā darbinieku. Strādāt pārī nozīmē arī, ka kolēģis kolēģi vēro un var arī pateikt, ko rīcībā un attieksmē vajadzētu mainīt. Tas ir ne pārāk patīkami, taču ļoti noderīgi attīstībai. “Skolotāji vislabāk var mācīties viens no otra tad, kad abi kolēģi ir vienā situācijā,” ir pārliecināta E. Rītere.
Sākumskolā klases audzinātājs parasti māca arī lielāko daļu mācību priekšmetu. Vai šajā modelī skolotāji stundas vada divatā? E. Rītere skaidro, ka lielākoties skolotājas klasē kopā ir tikai starpbrīdī, taču dažkārt otrs pedagogs vēro kolēģa stundas: ne tikai skolotāja darbu, bet arī skolēna interesi un reakciju. Taču katrs klases audzinātājs vada vismaz kādu stundu audzināmajai klasei – cits māca angļu valodu, cits – sociālās zinības un ētiku. Klases stundas abas audzinātājas vada kopā.
Strādāšana pārī sevišķi noderīga jaunajiem skolotājiem, jo var mācīties no pieredzējušā kolēģa. V. Zālīša sākumskolā klasē ir pat 34 skolēni. Ja jāved bērni uz koncertu vai kādu citu pasākumu ārpus skolas, skolotājam vienmēr jāmeklē vēl kāds, kas pavadīs klasi, jo tik liela bērnu grupa jāpavada diviem cilvēkiem. Nu bērnus pavada abas audzinātājas. Viņām ir arī kopīgs e-pasts un telefons klasē un vismaz ar vienu no pedagoģēm vecāki vienmēr var sazināties.
Kopā drošāk
Agnese Sarkane un Anita Dāvida kopā audzina 2.b klasi. Iepriekšējā mācību gadā viņas piekrita audzināt pirmklasniekus tikai tāpēc, ka piedāvāts strādāt pārī. A. Dāvida stāsta: “Es tikko biju pārnākusi šurp no darba pamatskolā un vidusskolā. Sapratu, ka, strādājot kopā ar Agnesi, kuru pazinu jau pirms tam, man jaunā skolā un klasē būs daudz drošāk.” Abas skolotājas iepriekš pārrunājušas, kā strādās, kādi būs mērķi. “Man tagad ir cilvēks, kurš gan priecājas kopā ar mani, gan sniedz padomu un palīdz, ja ir grūti,” secina A. Dāvida. “Vecāki mūs uztver kā vienu veselu,” secina Agnese. Skolotājas atzīst, ka dažkārt nākas otrai kaut ko aizrādīt, bet tas nav pārmetuma, bet gan ieteikuma formā, piemēram, “Lūdzu, pakontrolē savu balss intonāciju!”, un līdz ar to nav iemesla apvainoties. Strādājot kopā, skolotājas mācās viena no otras: piemēram, Anita no Agneses – spēju saglabāt vismaz ārēji absolūtu mieru jebkurā stresa situācijā, bet Agnese no Anitas – dažādus metodiskus paņēmienus, kā interesantāk vadīt stundas.
Skolotājas viena otrai izstāsta, kādas problēmsituācijas klasē pamanījušas, ko skolēniem šajā sakarā teikušas. Tomēr, kaut abas ir līdzvērtīgas, viņas ir arī dažādas. No Agneses, kura māca ētiku un sociālās zinības, bērni vairāk saņem psiholoģisko atbalstu, bet no Anitas, kuras pārziņā ir lielākā daļa pārējo mācību priekšmetu – rīcības atbalstu, jo sevišķi, ja ir kādas problēmas mācībās. Skolotājas spriež: ja ir divas audzinātājas, arī bērni klasē jūtas drošāk, jo vismaz viena no viņām noteikti spēs palīdzēt, ja bērns saskarsies ar grūtībām. Tā kā arī bērnudārzos ir divas audzinātājas grupā, līdzīgu modeli redzot skolā, bērnam iedzīvošanās ir vieglāka. Turklāt bērni teikuši: mēs no skolotājām mācāmies, kā savā starpā runāt. Arī vecāki jūtas drošāk, ja bērnus audzina pat divas pedagoģes.
Bet kāda ir darba samaksa skolotājiem, kuri divatā audzina klasi? Vai katrs saņem pusi no klases audzinātājam paredzētā atalgojuma? Direktore Elita Rītere atbild, ka pratusi sadalīt valsts piešķirto finansējumu skolotāju algām tā, lai katrai skolotājai maksātu pilnu atalgojumu. “Esmu pārliecināta, ka klases audzināšanai skolotājas patērē tikpat daudz laika kā tad, ja audzinātu klasi vienas pašas,” teic direktore. Tomēr jaunajā algošanas modelī būtu nepieciešams dot vairāk brīvības finansējuma sadalē tieši skolas vadībai, lai tā brīvāk varētu izlemt, kā organizēt darbu skolā. E. Rītere grasās divu audzinātāju modeli ieviest aizvien vairāk klasēs.
VIEDOKĻI
Kā vērtējat ideju par diviem audzinātājiem vienā klasē?
Ivars Forands, 2.b. klases skolēna tētis: “Mūsu klasē šis eksperiments izdodas ļoti labi, un ceru, ka abas skolotājas audzinās šo klasi līdz pat 6. klases izlaidumam. Bērnam tiek lielāka uzmanība un ir iespēja izvēlēties, kurai skolotājai izkratīt sirsniņu, ja kas sasāpējis. Laba ir arī komunikācija ar vecākiem. Turklāt mūsdienās skolotājiem jāaizpilda tik daudz papīru, ka, ja audzinātāja būtu tikai viena, viņai vajadzētu sekretāri. Starp abām skolotājām ir arī lieliska saskare.”
Modra Jansone, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta eksperte: “Valda Zālīša sākumskolas pieredze ir interesanta. Acīmredzot skolas vadība ir izvērtējusi klases audzinātāja darba pienākumus, vienojusies ar pedagogiem par konkrētu pienākumu veikšanu klasē un to sadali, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku atbalstu skolēniem. Pagaidām grūti komentēt, vai jaunais skolotāju algu modelis atvieglos skolu iespējas brīvāk ieviest jauninājumus darba organizēšanā.”
