Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. augusts, 2015
Drukāt

Vienā no “Latvenergo” amatpersonu kukuļošanas lietām prokurors apsūdzētajiem prasa reālus cietumsodus (1)

Foto- LETAFoto- LETA

"Latvenergo" bijušais viceprezidents Aigars Meļko (no kreisās), bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma "Energy Consulting" vadītājs Andrejs Livanovičs

Vienā no “Latvenergo” amatpersonu kukuļošanas krimināllietām prokurors Māris Leja apsūdzētajiem – “Latvenergo” bijušajam viceprezidentam Aigaram Meļko, bijušajam uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma “Energy Consulting” vadītājam Andrejam Livanovičam – prasa piespriest reālus cietumsodus.

Ceturtdien Leja sāka un pabeidza teikt savu debašu runu tiesā, lūdzot apsūdzētajam Meļko piespriest piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu. Cvetkovam valsts apsūdzības uzturētājs lūdza piespriest piecu gadu reālu cietumsodu, arī nosakot aizliegumu četrus gadus ieņemt attiecīgus amatus, savukārt Livanovičam prokurors lūdza piespriest piecu gadu brīvības atņemšanu bez papildu sodiem.

Tāpat Leja lūdza tiesu piedzīt 480 600 eiro solidāri no Meļko un Cvetkova, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret Livanoviča uzņēmumu “Energy Consulting” 608 000 eiro apmērā. Vēl valsts apsūdzības uzturētājs lūdza izdalīt materiālus pret liecinieku, SIA “Alstom Latvia” toreizējo amatpersonu Juri Lāci par nepatiesu liecību sniegšanu.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.oktobrī prokurors šajā lietā nolasīja apsūdzību. Apsūdzētie savu vainu neatzina.
Saskaņā ar apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Kukulis dots par to, lai “Latvenergo” rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma “Alstom Power Sweden AB” piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Prokuratūras skatījumā kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no “Latvenergo” amatpersonu puses tiktu izrādīta labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un pieņemti šim uzņēmumam izdevīgi lēmumi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs – par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Sniedzot liecības šajā lietā, 2013.gada novembrī bijušais “Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons apgalvoja, ka, slēdzot līgumus ar starptautiskās enerģētikas kompānijas “Alstom” Zviedrijas atzaru, nav tikuši pārkāpti līgumu noslēgšanas kritēriji. Tāpat Miķelsons toreiz nemācēja atbildēt, kāpēc Zviedrijas “Alstom” bija vajadzīgs Livanoviča uzņēmums “Energy Consulting”, ja reiz tam ir pārstāvis Latvijā – “Alstom Latvia”. Savukārt, jautāts par konsultāciju līgumu starp abiem uzņēmumiem, Miķelsons tiesai liecināja, ka par līgumu esot uzzinājis pēc sava aresta.

Prokurors šodien savā debašu runā norādīja, ka krimināllietā ir vairāki pierādījumi, ka noslēgtais konsultācijas līgums bija vismaz daļēji fiktīvs, un arī atsevišķas liecības, kā arī elektroniskā pasta vēstules pierādījušas, ka reāli konsultācijas nemaz nenotika.

Leja debašu runā ļoti lielā mērā pievērsās pie apsūdzētā Livanoviča atrastas tabulas vērtējumam, kas ir viens no galvenajiem apsūdzības pierādījumiem – tā esot tabula par konsultācijas līgumā saņemtās naudas tālāko izlietojumu. Saskaņā ar tabulu tikai neliela atlīdzības daļa palika Livanoviča uzņēmuma “Energy Consulting” rīcībā, bet lielākā daļa naudas tika nodota personām, kas apzīmētas kā “GC” un “AM”. Saskaņā ar paša Livanoviča liecībām šī tabula bija sagatavota, lai gūtu priekšstatu par naudas plūsmu projektā “Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija”.

Livanovičs savās liecībās bija noliedzis, ka “Energy Consulting” saņemtā nauda par konsultācijām konkrētajam projektam bija domāta nodošanai “Latvenergo” amatpersonām un darbiniekiem, tāpat arī norādot, ka ar “AM” nav bijis domāts Meļko. Leja savā debašu runā deklamēja, ka Livanovičs bija sniedzis savstarpēji izslēdzošas liecības dažādos izmeklēšanas posmos. Livanoviča neatbildēto jautājumu loks esot bijis tāds, ko nevarētu neatcerēties, it sevišķi attiecībā uz būtiskiem jautājumiem. Pēc prokurora paustā, apsūdzētā daļēja klusēšana bijusi tāpēc, ka viņš nav spējis pamatot savu notikumu versiju.

Tāpat prokurors citēja sarunu starp Livanoviču un Cvetkovu, kurā abi apsūdzētie mēģina sarunāt tikšanos, lai nodotu aploksni, kā arī abi apspriež iespēju izmantot citus sazināšanās līdzekļus, lai viņus neviens nevarētu noklausīties, piemēram, “Skype”, kuru “vēl nevarot noklausīties”. Tomēr saskaņā ar Livanoviča liecību aploksnē bija nevis nauda, bet gan kādi dokumenti, kas saistīti ar mierizlīguma projektu.

Vēl prokurors savā debašu runā norādīja uz to, ka iepriekš minētā Lāča liecības tiesā bija nekonsekventas, savukārt tās, kas sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā, bija konsekventas, atgādinot, ka tiesā Lācis izteicās, ka pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības viņš atsauc. Leja izteicās, ka Lāča liecības, kas sniegtas tiesas sēdē, ir vērtējamas kritiski, it sevišķi daļā par to, ka viņš nav ticies ar Cvetkovu.

Kā ziņots, tā dēvēto “Latvenergo” amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp “Latvenergo” prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Stalažu.

2012.gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu “Latvenergo” realizētajos Pļaviņu HES un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi, un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau bijušās “Latvenergo” amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonu eiro (7,7 miljonu latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmuma amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 569 148 eiro (400 000 latu), kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. … So zombeto zirneklu tikli … turpina smacet Bezabrene visu, kas ir skaists, labs un dargs tikumigam cilvekam … !!!!

    … Pietiek, … janak 4. Atmodai … !

Draugiem Facebook Twitter Google+