Viena no retajām un grūti atklājamajām slimībām – akromegālija 0
Katru gadu februāra pēdējā dienā tiek atzīmēta Starptautiskā Reto slimību diena, kad ar dažādu kampaņu un informatīvo materiālu palīdzību iedzīvotāji tiek informēti par retajām slimībām, to simptomiem un ārstēšanas metodēm. Par retām slimībām tiek uzskatītas tās, ar kurām slimo neliels skaits cilvēku – mazāk nekā pieci no 10 000 iedzīvotājiem. Viena no šādām slimībām ir akromegālija. Tā ir reta un grūti diagnosticējama slimība, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona veidošanās, izraisot neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu, kā arī vielmaiņas traucējumus.
Saslimstību ar akromegāliju var konstatēt pēc vairākām pazīmēm. Pacientam ilgākā laika posmā palielinās deguns, lūpas un mēle; kļūst rupjāki sejas vaibsti un tādējādi cilvēks var izskatīties vecāks kā viņš ir; āda ir izteikti biezāka; ir izvirzīts un palielināts apakšžoklis, par ko liecina nepareizs zobu sakodiens; palielinās pirkstu, plaukstu un pēdu izmērs un tās pastāvīgi svīst, neatkarīgi no tā, vai ir uztraukums, auksts vai silts laiks. Ja ir saslimstība ar akromegāliju, tad balss tembrs paliek izteikti rupjāks un vīrišķīgāks, bieži vien runājot pa telefonu, ir grūti noteikt, zvana vīrietis vai sieviete. Pacientam ir novērojama skaļa un intensīva krākšana, kuras laikā ir pauzes elpošanā un parādās smakšanas sajūta. Paralēli šīm pazīmēm, slimības progresēšanas gadījumā, iespējams, ir novērojamas arī galvassāpes, menstruālā cikla traucējumi un sāpes locītavās.
Visbiežāk pašiem un cilvēkiem, ar kuriem sastopas ikdienā, izmaiņas kolēģa, drauga vai ģimenes locekļa izskatā ir grūtāk pamanīt, jo tās notiek vairāku gadu garumā, tāpēc apkārt esošie pie tām pierod un neuzskata par kaut ko neparastu. Pastāv uzskats, ka akromegālijas pacienti ar laiku vairs nav līdzīgi saviem tuviniekiem, bet kļūst līdzīgi cits citam. Ja pēdējā laikā ir novērotas kādas no šīm pazīmēm, tad nekavējoties ir jādodas pie sava ģimenes ārsta vai speciālista – endokrinologa, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus un pārbaudīs veselības stāvokli.
Kā norāda endokrinologi, svarīgi ir saprast, ka akromegālija ir ārstējama slimība. Regulāri lietojot zāles, veicot regulāru izmeklēšanu, dzīves kvalitāte uzlabojas – plaukstas nesvīst, locītavas nesāp, āda kļūst mīkstāka, galvas sāpes izzūd. Turklāt savlaicīgi nosakot akromegālijas diagnozi un uzsākot ārstēšanu, pacientam ir aizkavēti sirds un asinsvadu sistēmas bojājumi, ir mazāks sirds nepietiekamības risks, mazāka sirds kambaru palielināšanās, zemāks asinsspiediens.
Akromegālijas ārstēšanai ir iespējamas dažādas metodes – injekcijas, tablešu terapija, staru terapija, kā arī neiroķirurģija – kura no tām tiek izmantota, to nosaka speciālists, vadoties pēc pacienta veselības stāvokļa. Ārstēšanas terapijas galvenais mērķis ir augšanas hormona STH un insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-1) normalizēšana asinīs, lai novērstu akromegālijas izraisītās komplikācijas un samazinātu paaugstinātās mirstības riskus.
Lai arī precīzu datu par Latviju nav, aplēses liecina, ka mūsu valstī varētu būt 100 – 300 akromegālijas slimnieku, kuri pakļauti augstam mirstības riskam. Pēc endokrinologu datiem šobrīd uzskaitē ir 90 – 100 akromegālijas pacienti, kas nozīmē, ka, lai arī atpazīto pacientu skaits pieaug, tas tāpat ir būtiski mazāks kā neatpazīto pacientu skaits.
Neārstēta akromegālija samazina dzīvildzi apmēram par 10 gadiem un palielina mirstību 2,5 reizes. Priekšlaicīga mirstība ar akromegāliju ir par 30% lielāka nekā pacientiem tajā pašā vecuma grupā bez šīs slimības. Savlaicīgi atklājot un ārstējot to, lielākā daļa simptomu var mazināties
