Skolas meklē netradicionālus risinājumus tālākai attīstībai 0
Ko darīt, ja vienā pilsētā ir gan pustukša profesionālā skola, gan nepiepildīta vidusskola? Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) saka: šādām skolām nāksies apvienoties un piedāvāt dažādas izglītības programmas.
Tādā gadījumā pašvaldībai profesionālā skola jāpārņem no valsts paspārnes, kaut valsts turpina finansēt profesionālo izglītības programmu īstenošanu. Kamēr citas pašvaldības vēl tikai domā, kā sakārtot izglītības iestāžu tīklu, Dobelē jau trešo gadu darbojas Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, kas izveidota, apvienojot divas pilsētā esošas skolas. Klāt pievienota arī 12 kilometru attālumā esošā Apguldes arodvidusskola. Šobrīd apvienotā vidusskola ar 480 audzēkņiem ir otra lielākā skola Dobelē.
Gribēja naudu, dabūja skolu
Pirms vairākiem gadiem toreizējās Dobeles Amatniecības skolas direktore Ināra Tumaščika sāka sarunas ar IZM amatpersonām par iespējām iegūt finansējumu jaunas skolas ēkas celšanai, jo skola darbojās padomju armijas atstātajās štāba telpās, kas bija šauras un nepiemērotas. Ministrijā ieteikts domāt par apvienošanos ar kādu citu skolu. Tika nolemts, ka apvienotā skola turpinās darbu Dobeles 2. vidusskolas telpās. “Nebija izvēles. Ir lietas, kam jāpiekrīt, un jāvirzās tālāk. Kaut arī apvienošanās nebija viegla, bijām ieguvēji: ieguvām telpas darbam,” teic direktore.
Protams, ne jau visi dobelnieki atbalstīja skolu apvienošanos. Sāpīga tā bija skolu tehniskajiem darbiniekiem, kuru štata vietu skaits samazinājās. Tāpat cits darbs bija jāmeklē pedagogiem, kuri 2. vidusskolā bija strādājuši jaunākajās klasēs. Apvienotajā skolā var sākt mācīties tikai no 7. klases neklātienē un no 10. klases klātienē. “Tie bija labi un spēcīgi skolotāji, kuri ar visām savām klasēm aizgāja uz citām pilsētas skolām,” saka direktora vietniece Baiba Zaremba. Apvienotajā skolā vispārizglītojošos priekšmetus vieni un tie paši skolotāji māca gan vispārizglītojošo, gan profesionālo programmu audzēkņiem.
Piekrītot apvienoties, skola un pašvaldības pārstāvji paļāvās, ka 2. vidusskolas ēkas pielāgošanai profesionālās skolas vajadzībām varēs izmantot Eiropas Reģionālā fonda līdzekļus. Skola izturēja konkursu, tika pie naudas, sākās remonti. Taču tad valdība nolēma finansējumu atņemt un pārdalīt no jauna. Otrreiz dobelnieki pie ERAF naudas netika. Tāpēc ēka gan ir modernizēta, iepirkts jauns mācību aprīkojums, taču neizdevās uzcelt piebūves, kur bija plānotas telpas profesionālajai apmācībai, un dienesta viesnīca. Par pašvaldības piešķirto finansējumu izdevās atjaunot gandrīz sagruvušas garāžas, kur tagad mācās topošie automehāniķi. Taču mācību virtuvi un nodarbību telpas topošajiem frizieriem nācās “iespiest” skolas ēkā. Tā kā skolā Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansēta projekta ietvaros profesiju apgūst arī, piemēram, bezdarbnieki un kopā ir daudzas izglītojamo grupas, plānot telpu noslogojumu saspiestības dēļ ir diezgan sarežģīti. Jaunas dienesta viesnīcas būvei meklēs finansējumu nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā. IZM amatpersonas gan iesaka nākotnē visām novadu centru skolām veidot vienu kopmītni, ko varētu izmantot visu skolu audzēkņi.
Tālmācība bez maksas
Neraugoties uz vilšanos, I. Tumaščika atzīst, ka “tagad esam atspērušies”. Pēc apvienošanās pieaudzis piedāvāto izglītības programmu skaits, piemēram, nu apmāca arī topošos datorspeciālistus. Kamēr Rīgā veidojas privātskolas, kas piedāvā tālmācību par maksu, Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā skolā vidusskolas kursu tālmācībā var apgūt bez maksas. Pērn vidusskolas diplomu saņēma 12 tālmācībā skolotie, šogad absolventu godā varētu nonākt jau 18 skolēni. Daļa mācās, esot ārzemēs, un atbrauc tikai nokārtot centralizētos eksāmenus. Skolēnu vidū ir arī jau strādājoši pieauguši cilvēki, kuri sapratuši, ka bez vidējās izglītības nevar iztikt. Lai varētu apmācīt skolēnus tālmācībā, izveidota īpaša datorsistēma. Katrā mācību priekšmetā ir elektroniski mācību materiāli, ko skolēns var izmantot sev ērtā laikā un vietā.
Audzina jaunos policistus
IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule savulaik izteikusies: nākotnē vispārizglītojošo vidusskolu audzēkņiem jādod iespēja līdztekus vidusskolas kursam apgūt kādu profesiju. I. Tumaščika gan atzīst: ja jaunietis līdztekus vispārējam kursam apgūtu arī profesiju un to censtos paveikt trīs gadu laikā, viņam būtu ļoti liela slodze. Parasti profesionālās izglītības programmas, kurās apgūst arī vidusskolas kursu, apgūst četrus gadus.
Taču Dobelē jau otro gadu vidusskolēniem ir iespēja apgūt ievirzi policista darbā. Ideja piedāvāt šādu izglītības programmu radās tāpēc, ka valstī trūkst policijas darbinieku un Zemgales reģionā tobrīd nebija nevienas skolas, kur apmācītu jaunos policistus. Gūstot atbalstu Valsts policijā un Valsts policijas koledžā, panākts, ka izglītības programmas absolvents var strādāt par kārtībnieku, ja turpina izglītošanos Valsts policijas koledžā, kurā policijas darba ievirzi apguvušos uzņem bez iestājeksāmeniem.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies
Šo Raiņa teicienu Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā skola nu izvēlējusies par savu saukli. Nākotnē iecerēts profesionālo izglītību piedāvāt arī tiem, kuri neklātienē apgūst pamatizglītības kursu. Patlaban viņi mācās tikai divas dienas nedēļā.
Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā skolā atzīst: kaut pamazām, tomēr profesionālās izglītības prestižs aug. Tas notiek gan tāpēc, ka daudzas skolas tiek modernizētas, gan tāpēc, ka šo skolu audzēkņiem, pateicoties ESF ieguldījumam, pieauga stipendijas. Arī mācības kļūst aizvien interesantākas. Piemēram, Dobeles topošajiem profesionāļiem ir iespēja doties praksē uz ārzemēm.
Apvienotas vispārējās un profesionālās skolas patlaban izveidotas arī Zaļeniekos un Bebrenē.
IZM pārstāve E. Papule norāda: IZM atbalsta profesionālo un vispārējo skolu apvienošanu tikai tur, kur tās veidojas dabiski. IZM uzstāj uz to, ka jāturpina sakārtot skolu tīkls un tas notiks, ne tikai apvienojot vispārējās skolas ar profesionālajām. Visstraujākās pārmaiņas gaidāmas arodskolās, kurās ir mazāk par 300 audzēkņiem. Šā mācību gada sākumā Latvijā bija 12 šādas skolas. Divas no tām – Limbažu un Laidzes profesionālās vidusskolas – tiks pārveidotas par Rīgas Valsts tehnikuma filiālēm. Taču IZM nomērķējusi arī uz lielākām skolām. Piemēram, nesen izveidoto Viduslatgales profesionālo vidusskolu tagad vēlas atkal sadalīt: daļu šīs skolas pievienot Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumam, bet daļu sadalīt starp pašvaldībām, kur atrodas skolas ēkas.
Tieši profesionālā izglītība pēdējo gadu laikā piedzīvojusi vislielākās pārmaiņas: 2010./2011. mācību gadā IZM pakļautībā bija 54 profesionālās skolas, bet tagad palikušas vien 37.
Viedokļi
Kā vērtējat skološanos apvienotajā mācību iestādē?
Elza Mirdza Lucaus: “Kad te sāku mācīties, vēl nebija iespējas līdz ar vispārējo vidējo izglītību apgūt arī kādu profesiju. Taču uzskatu, ka tā būtu lieliska iespēja. Kad abas skolas apvienoja, dzīve kļuva interesantāka.”
Mārtiņš Jānis Lācgalvis: “Mācos ēdināšanas pakalpojumu speciālistu programmā. Nākotnē plānoju atvērt savu sporta bāru, jo skolā apgūstam arī vadīšanas prasmes. Pluss ir arī tas, ka var saņemt nelielu stipendiju. Man tomēr šķiet, ka pareizāk ir katram mācīties savā skolā, nevis visiem kopā. Jo tādu skolu kā mūsējā varētu būt sarežģītāk vadīt.”
