×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.4°C
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
Pirmdiena, 23. jūlijs, 2018
22. marts, 2018
Drukāt

Apsaimniekotājs liek maksāt par citiem īpašniekiem piederošas zemes apkopšanu (5)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Nama vecākais Ilmārs Kundziņš rāda Valsts zemes dienesta izdotu zemes robežu plānu, kurā melns uz balta redzams, ka nama izmantošanai iemērītā un nepieciešamā zemes platība ir 1310 kvadrātmetri.

Rīgā Ropažu ielas 21. nama iedzīvotāji nav mierā ar apsaimniekotāja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” pieprasīto apsaimniekošanas maksu par vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetriem zemes, kas nama izmantošanai, viņuprāt, nav nepieciešama un kas pieder kopīpašumā diviem pilnīgi svešiem ar namu nesaistītiem cilvēkiem. Nama iedzīvotāji nesaprot, kāpēc viņiem jāmaksā par citiem īpašniekiem piederošas zemes apkopšanu.

 

Kuri plāni ir īstie?

“Namam piegriezti klāt lieki 1006 kvadrātmetri, kuri mums nama izmantošanai nemaz nav vajadzīgi. Bet par tiem kopš pagājušā gada apsaimniekošanas rēķini iedzīvotājiem palielinājušies par 10 līdz 12 eiro mēnesī,” apgalvo nama vecākais un diplomēts mērnieks Ilmārs Kundziņš. “Kad pērn par to pieprasīju paskaidrojumus “Rīgas namu pārvaldniekam”, uzņēmuma toreizējais valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis man atbildēja, ka, pēc zemesgrāmatas datiem, mūsu nams esot sasaistīts ar diviem zemes gabaliem 2316 kvadrātmetru kopplatībā. Bet 2006. gadā Valsts zemes dienestā sagatavotajā zemes robežu plānā namam iemērītā un privatizācijai nodotā platība ir tikai 1310 kvadrātmetri. Kuri plāni tad ir īstie, tā arī nav skaidrs.”

Uz jautājumu, kāpēc namam nepieciešamās zemes platībā iekļauti šie 1006 kvadrātmetri, Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Rasma Freimane atsaucas uz pirms divdesmit gadiem apstiprināto kārtību, kā privatizējamiem daudzdzīvokļu namiem nosaka tiem nepieciešamo zemes gabalu platību. Pēc tās starp namiem izveidotie bērnu rotaļu, sporta, atpūtas laukumi, autostāvvietas, piebraucamie ceļi ietilpst nama vai vairāku namu koplietošanas platībā. Savukārt apsaimniekošanai nepieciešamās teritorijas platības noteikšanā ņem vērā apbūves blīvumu atbilstoši namu stāvu skaitam.

Balstoties uz šo kārtību, pirms divdesmit gadiem Valsts zemes dienesta Rīgas pilsētas nodaļas zvērināts mērnieks arī bija izgatavojis zemes robežu plānu 2316 kvadrātmetru kopplatībā, šī Ropažu ielas nama izmantošanai pieķerot klāt jau pieminētos 1006 kvadrātmetrus no diviem citiem īpašniekiem piederoša zemes gabala. Pēc tam tos kā nama izmantošanai piesaistītus reģistrēja Valsts zemes dienestā un zemesgrāmatā.

“Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis Krists Leiškalns uzskata, ka apsaimniekotājam pašlaik neesot tiesiska pamata samazināt namam piesaistītās un apsaimniekojamās teritorijas platību, tādējādi samazinot apsaimniekošanas rēķinus iedzīvotājiem.

“Dzīvojamajam namam funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu veido ne tikai tā zemes daļa 1310 kvadrātmetru platībā, kas agrāk bija pašvaldības, bet tagad ir nama iedzīvotāju īpašumā, bet arī daļa no diviem privātīpašniekiem piederošas zemes 1006 kvadrātmetru platībā,” viņš saka.

 

Zemei divi robežu plāni un divas zemesgrāmatas

Lai pirms divdesmit gadiem Valsts zemes dienestā un Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā ievārītā putra būtu vēl biezāka, namam piesaistītā zeme 2316 kvadrātmetru kopplatībā tagad reģistrēta divās zemesgrāmatās. Balstoties uz tām, 2016. gadā pēc “Rīgas namu pārvaldnieka” pasūtījuma mērniecības uzņēmums “Metrum” noteicis sanitārās kopšanas platību dzīvojamām mājām. No Ropažu ielas nama 26 dzīvokļiem 15 dzīvokļu īpašnieki, kuri jau paguvuši privatizēt pašvaldības zemi pēc privatizācijai nodotās platības 1310 kvadrātmetru apmērā, tagad dzīvo neziņā, kāds īsti ir viņu privatizētajiem dzīvokļiem piesaistītās domājamās daļas apmērs. Tāpat iedzīvotājiem nav skaidrs, vai namam piesaistītie 1006 kvadrātmetri būs jāizpērk no diviem šīs zemes kop-īpašniekiem, ja Saeimā tomēr pieņemtu dalīto īpašumu izbeigšanas likumu, vai tā būs no viņiem piespiedu kārtā jānomā, maksājot 5% no zemes kadastrālās vērtības. Pašlaik nama iedzīvotāji par nomu nemaksā. Bet, ja zemes īpašnieki to pieprasīs, tad tā būs jāmaksā papildus apsaimniekotāja jau pieprasītajai maksai par zemes kopšanu.

“Ar namam piesaistītajām zemes platībām un reģistriem ierēdņi ir visu salaiduši galīgā grīstē!” uzskata Ilmārs Kundziņš. “Šā jucekļa nebūtu, ja Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā būtu laikus pamanījuši šo aplamību, reģistrējot zemesgrāmatā tikai 1310 kvadrātmetrus atbilstoši 2006. gadā izgatavotajam zemes robežu plānam, nevis pirms divdesmit gadiem Valsts zemes dienestā izgatavoto, pieķerot klāt daļu no diviem citiem īpašniekiem piederoša zemes gabala,” viņš piebilst.

Pēc “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvja skaidrotā, vienīgais, ko pašlaik nama dzīvokļu īpašnieki varot darīt, – lūgt Rīgas pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas komisiju samazināt nama izmantošanai nepieciešamā zemes gabala platību. Bet, tā kā iedzīvotāji par to neesot vienojušies savā starpā, namam piesaistītā un apsaimniekojamā platība ir tā, kas oficiāli reģistrēta.

 

Līdz atrisinājumam jāgaida pusgads

“Tā nav tiesa, nama iedzīvotāju vārdā šādu lūgumu komisijai esam iesnieguši,” saka Ilmārs Kundziņš. “Komisijas priekšsēdētājas vietnieks N. Beinarovičs mums rakstiski atbildējis, ka namam nepieciešamā zemes gabala platību un robežas vērtēšot. Bet pagaidām nekāda lēmuma nav. Tā vietā no apsaimniekotāja saņemam rēķinus par divreiz lielākas zemes platības apsaimniekošanu.”

Uz jautājumu, kāpēc nav lēmuma, Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Rasma Freimane atbild, ka pašvaldība lēmumu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par pārskatīšanas ierosināšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vai tikai tie Jums nevajadzīgie zemes gabali nepieder Šlitkem ? Mēs Jūrmalnieki arī no viņa pretlikumiskajām darbībām ciešam un maksājam. Tikai pirms tiesāšanās visi zemes plāni ir pazuduši no būvvaldes. Lūk tā!

  2. Ilmārs 5 līmeņa profisionāls maģistrs mērniecībā un zemes ierīcībā Atbildēt

    Varu piebilst ,ka pirmoreiz mēs dzīvokļu īpašnieki balsojām pēc pikuma līguma saņemšanas ,jo divi 1006 m2 īpašnīeki skaidri pateica PSRS ir begusi eksistenci un mēs neko neiznomāsim,untad tapa otrs privatizācijas komisijas plāns ,ka Ropažu 21 nepieciešmi tikai 1310 m2 .Bet neuzrakstīja zemesgrāmatai ,lai dzēš iepriekšējo ierakstu .To izmantoja RNP un bez brīdinājuma ar 2017g 1 augustu izmainīja apsaimniekošanas tāmi ,kuru mēs dzīv. īpašnieki 2017 g 23 novembrī sapulcē ar balsojumu ATCĒLĀM un 24 novembrī es ar Nr1-20/38733 iesniedzu RNP Čaka ielā 42 ,bet atbilde mav vēl šodien es telefoniski atgādināju.

  3. Turklāt zemes īpašnieki dzīvojot Ropažu ielas 25. namā, kas veido vienotu pagalmu ar Ropažu ielu 21., 23. namu un Apes ielas 5. namu. Tad kāpēc šie nelaimīgie 1006 kvadrātmetri ir “pievienoti” tikai Ropažu ielai 21? Vēl šajā zemes pleķī 2017. gada beigās “Rīgas namu pārvaldnieks” steidzami un sasteigti atjaunoja soliņus pie bernu smilšu kastes, kā arī šūpolītēm pielika divus plastmasas krēsliņus, sak, lai redzētu, kas jāapsaimnieko. Pa smilšu kasti saimnieko un “piesaimnieko” ar savām kakām vietējie kaķi, lapas no kastaņām un krūmiem novāca 23. nama vecvecā sētniece, bet 21. mājas sētniece strādā divās vietās, knapi to vien izdara, kā aptīra apkārtni reizi pa 2-3 dienām, turklāt bieži ceļ augšā gulošos iedzīvotājus jau plkst. 5 no rīta, kad nemaz nedrīkst veikt apsaimniekošanas darbus. Sētnieces (viņai ir pazīšanās pie “priekšniecības” Juglas iecirknī) paskaidrojums – man te viss jādara agrāk, lai plkst. 6 būtu “Jaunajā Teikā”, kur esot vairāk darba un labāk maksājot. Toties bieži vien Ropažu ielā 21 kāpnes ir apledojušas, sniegs no ietvēm nenovākts, smiltis neviens nav sagādājis un pat nokļūšana līdz miskastēm nereti pārvēršas par brīvdabas slidotavas pārvarēšanu! Tāda, lūk, ir dzīve Ušakova patvaldībā.

  4. Zemesgrāmatā skaidri jābūt rakstītam kam pieder zeme. Šeit izskatās, ka RD zemi pamanījušies pārdot 2x.

  5. Interesantākais ir tas, ka par zemes apsaimniekošanu naudu paņem, bet reāli neko nedara – lapas netiek vāktas, sniegs netiek tīrīts. Arī ja kāds kretīns nometis atkritumus, tie netiek savākti. Par ko tad reāli tiek iekasēta nauda?
    Tas ir vienkārši veids, kā paņem vairāk naudas par mazākas teritorijas uzturēšanu, jo neviens nepiekritīs par 2x lielāku samaksu mazai teritorijai.

Draugiem Facebook Twitter Google+