Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. oktobris, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Vienaldzība arī ir pakļaušanās (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ungāri piedalās referendumā par ES imigrantu kvotām

Visai neparasti, pat divdomīgi izrādījušies svētdien Ungārijā notikušā referenduma rezultāti. Uz jautājumu: “Vai jūs atļautu Eiropas Savienībai bez mūsu valsts parlamenta piekrišanas pieņemt lēmumus par tādu personu pārvietošanu uz Ungāriju, kas nav Ungārijas pilsoņi?” ar pārliecinošu “nē” atbildējuši 98,3% balsotāju, līdz ar to noraidot Briseles noteiktās bēgļu uzņemšanas kvotas. Tomēr saskaņā ar valsts likumdošanu referendumu nevar uzskatīt par notikušu. Neraugoties uz to, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns balsojumu bija nodēvējis par “liktenīgu” un “izšķirošu”, tajā piedalījās vien 43% balsstiesīgo pilsoņu.

Atklāti sakot, man ir grūti iedomāties situāciju, kurā pie tik izteikta, gandrīz 100% vienas sabiedrības daļas viedokļa vienlaikus ir tik daudz mājās palicēju, tik daudz vienaldzīgo. Ļoti iespējams, daudzi no viņiem simpatizē referenduma iznākumam, tomēr cilvēku kūtrums ir pārsteidzošs.

Viena no visvairāk apspriestajām tēmām pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā – Alvja Hermaņa izrāde Jaunajā Rīgas teātrī “Pakļaušanās”, kas veidota pēc Mišela Velbeka tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Medijos pat tiek uzdoti jautājumi – vai latvieši arī pakļautos un līdzīgi frančiem pieņemtu islāma civilizācijas solītos labumus? Uz to vienā no nesenām intervijām netieši atbildējis pats Hermanis, apgalvojot, ka “nekrologs Austrumeiropai rakstīšoties lēnāk nekā Rietumiem”.

Tātad “jā”, tikai “vēlāk”. Tomēr vismaz pagaidām Latviju nu nekādi neapdraud islāms un bēgļi. Tieši otrādi – pat tie nedaudzie, kas vispārējā Eiropas “sadalē” nonāk Latvijā, pie pirmās iespējas ņem kājas pār pleciem un pārceļas uz Rietumeiropu. Arī Ungārijas referendums liecina, ka vismaz politiski aktīvā ungāru tautas daļa vēlas dzīvot monoetniskā vienas kultūras telpā.

Patiesībā Velbeka vēstījums nav tik daudz par islāmu, cik par modernā cilvēka vēlmi pakļauties kaut kam stipram, vienkāršam un varenam. Iespējams, rakstniekam izdevies uztaustīt tēmu, kas nu jau ilgāku laiku virmo gaisā Rietumeiropā un ne tikai. Grāmata parāda mehānismu, kurā vienaldzība, apātija, garīgs “nogurums” gluži nemanot ved pie konformisma, kas patiesībā nozīmē to pašu pakļaušanos.

Neseno parlamenta vēlēšanu rezultāti Baltkrievijā un Krievijā, kurās pārliecinoši uzvarēja Lukašenko un Putina kursa atbalstītāji, visai uzskatāmi liecina par gatavību pakļauties autoritāriem režīmiem, ja vien tie sola stabilitāti un prognozējamību. Un, līdzīgi Ungārijai, arī šajās valstīs valda politiska apātija, par ko liecina zemā balsotāju aktivitāte. Turklāt gan Baltkrievijā, gan Krievijā vienaldzība un pakļaušanās gājusi roku rokā ar pieticību – “labāk zīle rokā nekā mednis kokā”.

Vēl viens piemērs – partija “Alternatīva Vācijai”, kas pēdējā laikā gūst aizvien lielākus panākumus un rada nopietnas galvassāpes kanclerei Angelai Merkelei. Arī šis politiskais spēks patiesībā aicina pakļauties – tikai nevis reliģijai vai autoritārai varai, bet ātriem, vienkāršiem un bieži vien primitīviem risinājumiem. Bet vismaz līdzšinējā Eiropas vēsture liecina, ka šādi solījumi un tiem sekojošie darbi ne ar ko labu nebeidzas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Muļķi palika mājās.

  2. Rusofilais Juris Lorencs ignorē faktu, ka šo referendumu aicināja boikotēt opozīcija, līdz ar to loģiski, ka trūka kvoruma un “pret” balsotāji palika mājās.

    • pats lielākais ienaidnieks esi pats sev Atbildēt

      Pēc Latvijas likumiem būtu ieskaitīts, jo ne jau visi 100% piedalījās iepriekšējās vēlēšanās, bet ar kādi 60%. Dažās valstīs tieši šo zemo aktivitāšu dēļ apdomā iespēju ar likumu piespiest visus pilsoņus piedalīties vēlēšanās un likumos – jo tā būtu demokrātiskā tautas gribas izpausme.

      Mēs varam interpretēt rezultātus atbilstoši vējam, kuŗš izdomā pūst vienā vai otrā ausī, bet referendums notika un ungāru tauta pateica savu lēmumu – un fakts ir tāds, ka Orbānam ir dots tautas atbalsts tajā darbā ko viņš dara.

      Tas ka opozīcija izdomāja palikt mājās, diez vai nozīmē, ka viņi visi ir par bēgļiem – nevienkāršosim tās lietas tik triviāli. Un nevajag domāt, ka mājās palika tikai opozīcija – tāpat kā Latvijas referendumā tauta var nodomāt, ka lielākā daļa aizies un nobalsos tāpat un tāpēc var necensties izbrīvēt laiku, lai nobalsotu.

      Nezinu kā jums, bet man jau no PSRS laikiem riebjas šādas aģitācijas – un nav svarīgi vai par vai pret ES, jo rezultātā tiek p!stas cilvēku smadzenes tā it kā paši nav spējīgi domāt. Pasaule nav menbalta un ne vienmēr ir iespējama izvēle starp labu un sliktu, bet nereti izvēle ir tikai starp ļaunumiem, lai izvēlētos mazāko.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+