Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. augusts, 2016
Drukāt

“Vienam nav viegli,” Sirmais Rio palicis bez trenera un draudzenes (2)

EPA/LETAEPA/LETA

Šķēpmešana ir ļoti tehnisks sporta veids, bet pēdējais kvalifikācijas metiens aizgāja pārāk augstu, pēc neiekļūšanas Riodežaneiro olimpisko spēļu finālā atzina Latvijas šķēpmetējs Zigismunds Sirmais. Tikmēr Rolandam Štrobinderam pie augstvērtīgāka rezultāta traucējusi tikt elkoņa trauma.

Trešdien aizvadītajā kvalifikācijā šī gada Eiropas čempions Sirmais ar rezultātu 80,65 metri ieņēma 14.vietu un no fināla atpalika par vairāk nekā 1,30 metriem, bet Štrobinders ar 77,73 metru tālu metienu ierindojās 28.pozīcijā 36 šķēpmetēju vidū.

“Pietrūka metrs. Protams, ka neesmu apmierināts, jo tēmēju uz finālu, bet tāds ir sports. Šodien gluži vienkārši tehniski neizdevās metiens,” pēc sacensībām atzina Sirmais. “Pirmais metiens bija stresains, otrajā jau četrus metrus pieliku un sajutu metienu, trešajā gāju uz 83-84 metriem, tomēr šķēps aizlidoja par augstu. Ar trijiem metieniem neizdevās.”
“Neko darīt, šis ir ļoti tehnisks sporta veids. Pēdējais metiens kopumā bija labs, jo uz to nedaudz savācos,” pauda atlēts.

Sirmais sacensībās bija viens, jo viņa somu treneris Kimmo Kinnunens nedevās uz Riodežaneiro. Tāpat tur nebija viņa draudzene Līna Mūze, kura šķēpmešanā izpildīja olimpisko normatīvu, tomēr Eiropas čempionātā guva smagu traumu.
“Protams, ka vienam nav viegli, padomājiet paši. Treniņos gan viss noritēja normāli – filmējām metienus un sūtījām trenerim, kurš veica analīzi,” stāstīja sportists, atzīstot, ka par tālāko sadarbību ar treneri pagaidām vēl nav runāts.

Sirmais pauda, ka viņam nepatīk mest vakaros, jo jūtas neomulīgi mākslīgā apgaismojuma dēļ. “Man labāk patīk dienas gaismā.”
Pirms katra sava metiena Sirmais centās uzkurināt līdzjutējus, tomēr īsti atbalstu nesaņēma.
“Ļoti daudzi sūdzas par līdzjutējiem. Cerēju, ka viņi uzsitīs ritmiņu, jo man patīk, ja nedaudz uzkurina, tad kļūstu agresīvāks,” pauda sportists. “Niknums iekšā bija, tomēr tehniski neizdevās metieni. Nedaudz trūka sportiskā veiksme.”

Tikmēr Štrobinders atzina, ka katrā metienā jutis elkoņa traumu, pat neskatoties uz pretsāpju līdzekļiem.
“Varēja labāk. Pat ar traumu varēju aizmest 81-82 metrus, tomēr šoreiz nebija lemts,” teica sportists. “Mēģinu saudzēt elkoni un metu tā, lai nesāpētu, tomēr, ja to darītu tehniski pareizi, tieši nesāpētu. Patraucēja trauma un tehniskais izpildījums. Ja būtu vēl divi metieni, iespējams, būtu izdevies sasniegt divpadsmitnieku, bet tagad nesajutu šķēpu. Cik šodien varēju, tik izdarīju.”

Štrobinders stāstīja, ka traumu sajutis jūlija beigās notikušā Latvijas čempionāta laikā un pēc tam elkonī konstatēta plīsusi cīpsla. Šī iemesla dēļ viņš treniņos nav varējis pilnvērtīgi mest, jo tad netika lietotas pretsāpju zāles. “Tagad izspriedīsim, ko darīt. Sezonas sākumā savukārt bija trijās vietās sarauts kājas muskulis.”
Sirmais jūlija sākumā notikušajā Eiropas čempionātā šķēpu raidīja 86,66 metru tālumā, kļūstot par kontinenta čempionu.

Līdz tam Sirmā lielākie panākumi bija uzvaras Eiropas U-20 un Eiropas U-23 čempionātos, kā arī divas bronzas medaļas Pasaules studentu spēlēs.
Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu – vispirms “Ventspils šķēpos” izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās nākamajās sacensībās viņš bija tālāks par 80 metriem.
Štrobinders olimpisko spēļu normatīvu izpildīja pērn “Rīgas kausu” sacensībās, kad šķēpu raidīja 83,37 metru tālumā un uzrādīja jaunu personisko rekordu. Janvārī viņš tika atzīts par pērnā gada Latvijas labāko vieglatlētu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. kā viens komentā teica, kārtejais stāsts par to kā mešanas brīdī olas trauceja, oeniezejās kreisā un nebija kas pakasa. tik daudz par sportistu kam visi vainigi tik ne pats.
    kaut nevar noliegt-mums uz katru sportistu līdz 4 liekēži aizbrauca, un uz 2 šķēpmetejiem tur butu 8 cilvēkiem jābut kas gan rociņu parur, gan olas pakasa, bet pat ar trenneri pa netu jāsazinās, neviena nav. tā jau ar tūrismu nodarbojaties, vai nu tiešām grūti 2 stundas kaut sacensibu brīdī atrauties no meitenēm un ar sportistu sacensibās pabūt? pārejā laikā varat turpināt dzert meitas mīlet un uzdzivot uz nebēdu. jums tik pāris stundas vajag būt kā cilvēkiem pienākas un darit savu darbu

Draugiem Facebook Twitter Google+