Mobilā versija
Brīdinājums -1.8°C
Ārija, Rigonda, Adrija, Adrians, Adriāna
Trešdiena, 22. februāris, 2017
31. janvāris, 2017
Drukāt

Anda Buševica: Varbūt ir vietā pārjautāt – ko īsti svinam Dziesmu svētku tradīcijā? (26)

dziesmu_deju_svetki

Iepriekšējo skolēnu Dziesmu svētku skandāls par masveida ģībšanas gadījumiem, dejotāji, kas paceļ balsis pirms simtgades deju svētkiem – tās ir kā ilgi gruzdējušas zemdegas, kas tik dažādās vietās izlaužas virspusē, ka varbūt tieši tāpēc ir tik grūti ieraudzīt kopainu. Manuprāt, sabiedrībā beidzot ir sākusies ilgi atliktā diskusija par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nākotni.

Iepriekšējos svētkos man kā žurnālistei bija iespēja veidot reportāžas no Mežaparka Lielās estrādes. Mani šokēja, cik maz bija piedomāts pie pašu svētku dalībnieku ērtībām. Skatītājs ir klients, viņam garantēta sēdvieta, bet kopkora dalībnieki starp uznācieniem vienkārši tiek palaisti “ganīties”. Bija vecākas sievas, kas aiz pārguruma goda tērpos bez ceremonijām likās garšļaukus uz melnas, skujām piebārstītas zemes. Koncertā visam jābūt smuki, mugursomas, segas līdzi ņemt aizliegts, ja nu kādu “Dziesmu svētku mētelīti” drīkst. Šajā tautā jau folklorizētajā ironiskajā apzīmējumā caurspīdīgajiem plēves apmetņiem iekodēts stāsts par gadu desmitiem ilgo nespēju uzcelt virs Mežaparka Lielās estrādes jelkādu pārsegu. To, ka dziedāt apstākļos, kad mutē līst ūdens straumes un goda tērps pārvēršas kankaros, nav gluži pašsaprotami, pierādīja 2015. gada Pasaules koru olimpiādes noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, kurā daļa koru dalību lietus dēļ atteica. Atceros ironisko attieksmi pret ārzemniekiem: mūsējie gan ir trenēti, ja kāds ģībst vai krīt, pārkārto tik rindas un dzied tālāk.

Varbūt ir vietā vēlreiz pārjautāt – ko īsti svinam Dziesmu svētku tradīcijā? Vispirms ASV, bet pagājušajā gadā arī latviski tulkots, iznācis lielisks amerikāņu-latviešu folklorista Gunta Šmidchena pētījums “Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā”. Taču arī pētnieks uzsver, ka dziesma kā politiskas pretošanās forma brīvā, nacionālā valstī jau ir vēsture. Diemžēl Dziesmu un deju svētku pašreizējo organizatoru komunikācija ar sabiedrību turpinās tajā pašā varoņgarā, itin kā mēģinot ko pierādīt pārējai pasaulei: Baltijas dziesmu svētki ir UNESCO kultūras mantojuma meistardarbs, svētki būs Latvijas simtgades centrālais pasākums u. c. Dziedātājs, dejotājs tik grandiozā plānā ir tikai skrūvīte, un tā arī ir attieksme, kuras vadzis tagad ir lūzis.

Nevar gluži teikt, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs nebūtu mudinājis uz diskusiju, pagājušā gada novembrī tika rīkota konference “Dziesmu un deju svētki rītdienai”, tās mērķis bija pārrunāt kopīgo un atšķirīgo trīs Baltijas valstu dziesmu svētku stratēģijā. Igaunijas un Lietuvas piemēri vienlaikus rādīja alternatīvus attīstības ceļus, piemēram, Igaunijā svētku organizēšana ir nevalstiskas organizācijas rokās, arī kopkoncerts, kā stāsta zinātāji, drīzāk atgādina milzu pikniku ar sadziedāšanās elementiem. Konferencē neaptverts palika jautājums par kādreizējo trimdas, tagad – Pasaules latviešu dziesmu svētku nākotni. 2015. gadā Briselē tika iedibināti no jauna Eiropas latviešu kultūras svētki. Būtu vietā pajautāt – kāpēc šie dziedātāji un dejotāji vēlas alternatīvu, kādēļ neatrod vietu pašreizējā Dziesmu svētku kustībā? Lietuva konferencē savukārt jūsmoja par Latvijā 2006. gadā pieņemto Dziesmu un deju svētku likumu, kas garantē šiem svētkiem valstisku nozīmīgumu. Šāds Latvijā dziedāšanai un dancošanai noteiktais “valstiskums”, no vienas puses, var likt ironiski pasmīnēt, no otras – valsts garantēts finansējums palīdz spēkus neizšķiest sīkumos, sasniegt augstākus rezultātus. Bet tieši šai apsvērumā – kur tad ir šie rezultāti? – jau arī aug kājas sabiedrībā patlaban saceltajai vētrai!

Pagājušajā otrdienā 29 deju apriņķu virsvadītāji pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka atbalsta XVI Deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskās grupas ieceres. Balodis ar olīvu zaru knābī vienmēr ir laba zīme, tas nozīmē, ka valsts simtgadē Dziesmu un deju svētku apokalipse vēl nenotiks. Taču ļoti gribētos, lai tas tiktu pamanīts – sabiedrībā ir sākusies diskusija! Būtu žēl, ja dejas pazinēju Ginta Baumaņa, Ernesta Spīča tik tiešām viedie argumenti tiktu paslaucīti zem paklāja svētku prestiža nesatricināmības vārdā.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. jau sevī iekļauj tos 100 gadus. Kā līdz simtgadei atnācām, kādas dejas atnesām. Ar katriem svētkiem pienesums tika papildināts. Kā var ignorēt dejas, kas gēnos.

  2. Esmu tautas deju dejotājs ar 25 gadu stāžu. Lasot kritiskās publikācijas un klausoties masu mēdijus pārņem sajūta, ka tuvākajā nākotnē dejosim tikai vecās “zelta fonda” dejas, dziedāsim vecās, klasiķu dziesmas un ka tas ir vienīgais pareizais veids, kā visai pasaulei demonstrēt savu latviskumu. Un turpinot turēt savu morālo stāju, brauksim ar “žiguļiem” un RAF, zvanīsim tikai ar stacionārajiem VEF telefoniem, klausīsimies pārraides tikai ar Radiotehnikas ražojumiem utt.
    Kurš no mums ir lielāks stagnāts, padomju laika piesaucējs un prpogandētājs? Vai tie ir mūžīgi neapmierinātie kritiķi, kuri paši savā jaunībā pie tā laika meistariem apguva tā laika repertuāru un pie tā arī apstājās? Vai tie ir cilvēki, kas domā jaunas formas un veidus, kā nodot jaunajai paaudzei mūsu laikametam atbilstošā un saprotamā veidā latvisko deju, dziesmu, kultūras mantojumu?
    Varbūt tieši vecās “zelta fonda” dejas un dziesmas vajag rādīt Arēnā? Tiem, kas grib redzēt un dzirdēt klasiķu darbus tiktu dota iespēja tos baudīt atkal. Daugavas stadionā ir jārāda jaunās, modernās tautas dejas horeogrāfijas un Meža parka estrādē ir jādzied jaunās kora dziesmas. Tas tikai pierāda, ka mēs kā tauta esam dzīvi un attīstamies garīgi un emocionāli.
    Varbūt pietiek kritizēt un pelt? Varbūt ir pienācis laiks savu enerģiju un idejas virzīt dziesmu un deju svētku atbalstam? Varbūt ir pienācis laiks pašiem piedalīties, lai rastu Latvijas 100 gades svētku sajūtu katrs sevī pats.
    Nobeigumā, visiem tiem, kas piesauc latvju tautas klasiķus, gribu atgādināt, ka Rainis jau vairāk kā pirms 100 gadiem teica: Pastāvēs kas pārvērtīsies.

  3. nav Latvijā nekas neinteresantāks par Dziesmu un deju svētkiem. Tie interesē tikai rīkotājus naudas noslaucējus . Muļķošanās ķīniešu gaumē par nodokļu naudu. Esmu piedalījusies vairākos, tagad par piemaksu ne piedalītos, ne pat arī skatītos.

  4. Esmu domājusi par to, kādēļ arī kora dziesmas ir tik sarežģītas, kādēļ tā ekspluatē dziedātājus un dejotājus??? Man tieši dēļ skatēm un nenormālajiem mēģinājumiem vairs negribas dziedāt korī!!!

  5. Guliet jūs 6 stundas naktī un pārējo laiku STĀVIET neēduši – un dziediet. Nabaga bērni, kuriem tur ir jābūt! Bērnam nepietiek ar to, ka tur 3x dienā kaut ko iedod apēst. Protams, arī laika apstākļi. Neviens jau neredz, ka tie bērni tur ir nosaluši stāvot uz vietas nezin cik stundas, bez izkustēšanās. Pati esmu stāvējusi tādā lielā cilvēku masā, kur vienkārši jūties kā gaļas mašīnā, un paliek nelabi, un bērni krīt. Tie, kam tas vajadzīgs,es gribētu viņus visus nostādīt tur nedēļu mēģinājumos un koncertā, bet savu bērnu gan negribētu tur laist mocīt. Jā, jā, tieši tā, mocīt, jo tās priekš bērna ir tiešām mocības.

  6. kāpēc Nacionālais kultūras centrs apmierinājās tikai ar vienu konkursa pieteikumu? Pie tam taču redzēja, ka “ierullējusies” komanda Māras zemi veido. Kāpēc neizsludināja vēlreiz, neiedrošināja, neuzrunāja citus? Citās nozarēs nezinu, vai pie vienīgā pretendenta apstātos?
    Cik daudz cilvēkiem nozīmē atpazīstamais, tā jau ir tā svētku būtība. Kā šai komandai varēja ienākt prātā atteikties no zelta fonda, prātam neaptverami.

  7. Cien. Skatītāja! Tas, ja kāds neiesniedza savas idejas konkursā, nenozīmē ka citi var taisīt šovu g.k. ar saviem izgudrojumiem. Pie tam pilnīgi jauniem, kas nav iegājis tautā. Šķiet, ka vairums deju ir jaunievedumi. Nu, jā – tematika tāda. Ko it kā nesalikšot no esošajām dejām. Visu cieņu abiem Jāņiem – viņi tiešām līdz šim ir daudz sevi pierādījuši. Bet nu diemžēl uzvedums par Latvijas 100-gadiem (lai gan reāli grib parādīt jau no kuriem tur vidusslaikiem) – tas tomēr būtu kā uzvedums, ko parādīt Arēnā. Daugavas stadionā – nu, kāpēc nevar dejot dejas no Zelta fonda līdz pat mūsdienu iemīļotajām?

    Un par konkursu – mēs neviens nezinām kādi bija noteikumi. Un neviens arī negaidīja, ka uzvarētāji tik ļoti centīsies izveidot ko jaunu, izvairoties no plašā deju klāsta.

  8. Nekā personīga, bet vai G. Baumanis un E. Spīčs iesniedza savus priekšlikumus 2018.gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta un Deju lieluzveduma māksliniecisko koncepciju konkursā? Paldies!

    • Kāpēc nevar dejot dejas no Zelta fonda?
      Tāpēc, ka tās dejas pārsvarā ir A grupai! Ko dejos F,E u.c. grupas. Varbūt gados jaunas D grupas varētu turēt līdzi!
      Bet Svētki taču ir visiem!

      • Nedomāju, ka E un F grupām dejas neatrastos.
        Vai arī, tas nav iemesls tam, ka arī A grupām jālec jauniestudējumus. Tie ir mūsu visu svētki. Visu. Tàpēc arī priecāties vajadzētu visiem. Vai arī tad msksājiet man par darbu, jo prieka tur nekāda. Mēs PELNAM viņiem naudu!

  9. Kā apnikuši šie Spīča pasūtītie raksteļi… nožēlojami.

  10. Pagājušajos svētkos vienmuļību līdz depresijai uzdzina perkusiju un bungotāju pārblīvētība.

  11. Dziesmu svētku lielkoncerti ir mežonīgi par garu. Programma varbūt pat sastādīta normāli, bet tādā gadījumā vienkārši nedrīkst katru otro dziesmu atkārtot. Nevajag to darīt, un viss.

  12. Bet, kas bija tie, kuri skolēnu svētku laikā apsauca tos, kas šausminājās, par bērnu ģībšanu? Vai tie nebija paši vecāki un kolektīvu vadītāji un dalībnieki, kuri apgalvoja, ka nekas briesmīgs nav noticis.? Vai ar pašu dalībnieku interesēm un vēlmi neatrunājās tie, kas skaidroja, kāpēc uz estrādes dalībnieku vairāk, kā atļauts? Nevajag krist galējībās un vajag atcerēties teicienu- baidieties no savām vēlmēm, tās var piepildīties. Mežaparka koncerts viennozīmīgi ir par garu. Melodisko dziesmu viennozīmīgi par maz un infrastruktūra nesakārtota, Taču nedomāju, ka piknika variants būtu kultūras mantojuma cienīgs. Un tikai “vieglo ” dziesmu dziedāšana arī diez vai labākais ceļš. Apbrīnas vērta ir tieši šī spēja lielā masā, daudzbalsīgi un a capella nodziedāt nešļāgerus. Par dejām. Ja atgriezties pie tautiskā un aiziet no šova, kur katrs ir tikai skrūvīte, tad- 1. var nonākt pie tā, ka deju daļa svētkos vispār ir padomju laiku ieviesums un pastāvošajā formātā jālikvidē principā. 2. Ja tagad viena daļa runā, ka dejas atgādinot pad. laika vingrotāju svētku repertuāru, tad tikpat labi varētu teikt, ka tās, ko saucam Zelta fondu ir tipisks socreālisma produkts un mūsdienām nepiemērots. Kas attiecas uz dalībnieku pārgurumu. Tas tāpēc, ka koncertu skaits ir liels. Ja samazināt koncertu skaitu, varu derēt, ka pretenzijas būs publikai. Tas, ka jāizskatās “smuki” un koncertam jānotiek jebkuros apstākļos, ir tāpēc, ka biļetes uz šiem koncertiem maksā mežonīgi un tās ir jāatstrādā. Iesaku sākumā samazināt koncertu skaitu un ilgumu un ieeju uztaisīt par brīvu. Lūk tie būs svētki. Bet ir aizdomas, ka tāda shēma nepatiks vēl lielākai cilvēku grupai kā pašreizējā.

  13. Nevajag pārspīlēt LM un Melbārdes spēju izkāpt no padomju tradīcijas, kas sastāv tikai no ātrāk, vairāk, dārgāk. Attieksme pret pašdarbniekiem kā pret lopiem. Ka tik pagozēties tribīnē.

  14. Par pamatdziesmām un dejām Atbildēt

    Ir laicīgi, laicīgi, tūlīt jāsāk programmēt nākamos svētkus – no mūsu tautas un cittautu jaundziesmām, no vecklasiķu lieldziesmām un no tautasdziesmām, kuras vēl joprojām ir, paliek un paliks Dziesmu svētku pamatdziesmas. (I.Ziedonis pēc 1985.gada dziesmu svēkiem).

    Bet to pašu taču jāattiecina uz Deju svētkiem, ne tā?

    • Šādi Ziedońa vārdi Atbildēt

      ir atbildīga padomju funkcionāra vārdi

      • Vispirms Jums būtu tas raksts jāizlasa. Nevis kā funkcionārs, bet gan kā ierindas skatītājs, I.Z raksta – tūlīt pēc svētkiem. Bet paredzējis gan daudz ko – liekas, ka mūsdienās pietrūkst tāda vērīga vērotāja, kas domā un redz uz priekšu, kā meklēt un atrast svētku būtības kodolu.

    • Ko mēs redzam?
      Deju apriņķu vadītāju pazemošana, lai viņi tālāk iet un dara to pašu, ko ar viņiem. Mākslinieku augstprātība un nevēlēšanās ieklausīties sabiedrības pārstāvju vārdos. Ministrijas ierēdņu klusēšana. Tas viss vienā nedēļā.

      Pietrūkst mums tagad Ziedoņa, kas spētu pateikt vārdus tautas dziesmas un tautas dejas aizstāvībai.

  15. Pārāk maz melodiska prieka, bez kura dziedātājs taču nevar dzīvot. Dziesmu svētki kļūst mokoši gan dziedātājam, gan klausītājam, ja tos noslogo ar konstruktīviskām kantātēm, ar oratorijām, ar daudzām smagāmun pasmagām profesūriskām kompozīcijām.To visi redzēja, kā dziedātāji uzgavilēja, kad pa starpāmvarēja sirdi atveldzēt melodijā. Ai, tu zaļā līdaciņa ar A.Žilinska lirismu. Ieviņa ar J.Ozoliņa nu jau klasisko balādiskumu…..
    Vai tas nav par maz piecu stundu koncertā – tik vien melodiskuma kā šajos nepilnos desmit uzliesmojumos?…..
    Ir laicīgi, laicīgi, tūlīt jāsāk programmēt nākamos svētkus (I.Ziedonis pēc 1985.gada dziesmu svēkiem)

  16. Jāteic, ka svētku režija un repertuāra veidošana jo īpaši, būtu jādod daudz saprātīgāku un TAUTAS dziesmu un deju patiešām izprotpošiem un cienošiem režisoriem, diriģentiem un horeogrāfiem, nevis ambicioziem iznireļiem, kam par varas makti jāizrāda un jāpierāda sava “izcilība”. Šobrīd tā dīvaini- ja nebūtu tās iepriekšējās izgāšanās, varētu domāt, ka būs labi. Tomēr viss, kas notiek ap deju svētku repertuāra un koncerta veidošanu gan atgādina veco joku dziesmu “…bet citādi, ak cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā”…

    • Vai būs reiz miers? Kur mums ir tie deju speciālisti? Spīčs? Baumanis? Tad kāpēc nepieteicās konkursam? Gribētu gan redzēt kāds sašutums izceltos pēc viņu koncepcijas. Ļaujiet strādāt māksliniekiem un beidziet popularizēt tos pasūtījuma rakstus! Es gribu svētkus! Un dejošu – kaut teltī būtu jāguļ!

  17. Kā deju skolotājs var uzdrīkstēties paust savu pretēju viedokli, ja pastāv lojalitātes likums?
    Tagad tik nokar galvu un klusē, ja negribi zaudēt darbu.

Aktiera acis pasaka vairāk nekā vārdi. Baibai Indriksonei – 85 (1)Lai gan populārajai teātra un kino aktrisei Baibai Indriksonei 22. februārī jau paliks 85 gadi, viņa joprojām trijos teātros spēlē izrādēs un jūtas labi.
Draugiem Facebook Twitter Google+