Vieni ārstēs Latvijā, citi – aizbrauks 6
Vakar Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā uz savu izlaidumu pulcējās Medicīnas fakultātes absolventi – ārsti, medicīnas māsas, farmaceiti un radiogrāferi jeb speciālisti, kuri veic diagnostiskās radioloģijas izmeklējumus ar jaunākās paaudzes digitālajām diagnostikas iekārtām. Pavisam 336 absolventu godināšana turpināsies arī 30. jūnijā. Ar izcilību no augstskolas atvadās četri absolventi – trīs farmaceites un viena medicīnas māsa, bet par veiksmīgu zinātnisko darbu LU rektora Mārča Auziņa atzinības raksti pasniegti 41 fakultātes beidzējam.
No 187 medicīnas māsām, kas ieguva bakalaura grādu, lielākā daļa jau strādā dažādās ārstniecības iestādēs, tāpat kā farmācijas bakalaura un maģistra studiju programmu absolventi. Taču 40 studenti, kas saņēma ārsta diplomu, turpinās izglītoties rezidentūrā. Diemžēl ne jau visiem būs iespēja to darīt par valsts naudu, jo no 250 ārstiem, kas beidz ne tikai LU Medicīnas fakultāti, bet arī Rīgas Stradiņa universitāti, paredzētas 170 valsts apmaksātās rezidentu vietas, tāpēc uz tām būs konkurss. Ne vienmēr absolventu vēlmes specializēties kādā konkrētā medicīnas jomā sakrīt ar Veselības ministrijas (VM) piedāvātajām iespējām. Ministrija vākusi informāciju gan no mediķu profesionālajām asociācijām, gan arī ārstniecības iestādēm – galvenokārt lielajām klīnikām un reģionālajām slimnīcām, daudz mazāku uzmanību pievēršot speciālistu deficītam ambulatorajās iestādēs ārpus Rīgas. Ministrija visvairāk valsts apmaksāto rezidentu vietu – 28 – paredzējusi ģimenes ārstiem, 17 – iekšķīgo slimību speciālistiem, 15 – ķirurgiem un neatliekamās medicīnas ārstiem, 14 – anesteziologiem, kā arī citiem speciālistiem, tiesa, daudz mazākā skaitā. Piemēram, dermatovenerologiem tiks piedāvāta tikai viena vieta, uz kuru pretendē vairāki absolventi.
Tie, kas neiekļūs rezidentūrā par valsts budžeta līdzekļiem, droši vien dosies uz ārzemēm, jo tur ar ārsta grādu vien var dabūt darbu un pamazām strādājot kvalificēties par speciālistu atbilstoši attiecīgās valsts prasībām. Turklāt – saņemot daudzreiz lielāku algu par mūsu kvalificēto ārstu algām, pastāstīja LU rezidentūras attīstības programmas vadītāja Anda Požarnova.
Savukārt Rīgas Austrumu slimnīcas galvenā speciāliste onkoloģijā un rezidentūras jautājumos Dace Baltiņa uzskata, ka Veselības ministrijai ir jāizvērtē, vai Latvijā netiek sagatavots pārāk daudz ārstu un rezidentu, kā arī daudz precīzāk jāplāno nepieciešamo speciālistu skaits. “Ja uz 240 absolventiem, kas šogad iegūst ārsta diplomu, ir tikai 170 valsts apmaksātas rezidentu vietas, tad skaidrs, ka jāsāk domāt, vai studentu nav par daudz,” sacīja D. Baltiņa.
Māszinību profesionālo bakalaura grādu bija iespējams iegūt par Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem. Vēl nav zināms, vai šī iespēja būs arī turpmākajos gados, jo, kā informēja VM preses sekretārs Oskars Šneiders, patlaban ministrija precizē, kā tiks tērēta nauda jaunajā ES fondu plānošanas periodā.
LU Medicīnas fakultātes dekāne profesore Ingrīda Rumba-Rozenfelde: “Šogad atjaunotā Medicīnas fakultāte atzīmēs 15 gadu jubileju, bet jau septembrī Latvijas lielākā universitāte svinēs 95. gadadienu. Jau 15 gadus fakultāte apvieno labākos un progresīvākos Latvijas medicīnas un farmācijas nozares pētniekus un praktiķus, kā arī piesaista starptautiskus ekspertus, lai nodrošinātu konkurētspējīgu izglītību gan latviešu, gan angļu valodā.”
