Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. augusts, 2013
Drukāt

Vieni mācās amatus, citi pelna pensijai

Foto - LETAFoto - LETA

Vai vasaras atvaļinājumā no ārzemēm atbraukušie tuvinieki domā par atgriešanos Latvijā?


 

Ēvalds Bratka 
Valkā:
 “Manas māsas mazmeita, kas bija atbraukusi atvaļinājumā no Vācijas, netaisoties atgriezties, vismaz pagaidām. Īsti nezinu, kādā sfērā viņa strādā, bet izpeļņa ir labāka. Tiesa, par visu esot arī vairāk jāmaksā, bet ar to algu, ko saņem, iztiekot gluži labi. Vācijā apmetusies arī mana brālēna mazmeita, viņas vīrs strādā autoservisā, Latvijā bija šoferis. Ģimenītē jau piedzimis bērniņš. Viņi par mājās braukšanu nedomā, jo Latvijā ģimenēm ar bērniem klājas grūti.”

 

Ārija Lauva 
Siguldā:
 “Vecākais dēls ar sievu Anglijā strādā jau ceturto gadu, bet mazdēls aizceļojis uz Kanādu, Toronto. Par mazdēlu man tiešām prieks. Iemācījās spāņu valodu, labi runā arī krieviski. Dominikānā strādāja par gidu krievu tūristu grupām. Vecākais dēls ar sievu paliks Anglijā, kamēr nopelnīs pensiju. Latvijā ņemto kredītu jau sen nomaksājuši. Otrs dēls neilgu laiku pastrādāja Norvēģijā pie latviešu uzņēmējiem, bet pieredze bija bēdīga, tikpat kā neko nemaksāja, tikai izmantoja. Vislabāk strādāt pie vietējiem uzņēmējiem.”

 

Guntis Ranka 
Rīgā:
 “Ārzemēs ir mans mazdēls, viņš Latvijā pabeidza Rīgas 1. ģimnāziju, sāka studēt Tehniskajā universitātē, bet studiju programma īsti neatbilda viņa interesēm. Aizbrauca uz Angliju, iestājās Bredfordas universitātē, kur ar izcilību ieguva diplomu specialitātē, kas saistīta ar kibernētikas izmantošanu ražošanā. Studijām Anglijā ņēma kredītu, tagad tas jāatmaksā. Gribot arī kaut ko iekrāt, lai pēc tam uzsāktu savu biznesu. Latvijā atgriezīsies, kad būs nobriedis precēties, veidot ģimeni.”

 

Sarmīte Čekmarjova 
Stelpē:
 “Šobrīd visi manējie ir Latvijā. Mazdēls gadu pavadīja Anglijā, kopa parkus, ieguva lielisku praksi lielo koku sakopšanā, iemācījās kārtīgu amatu. Latvijā pēc meža tehnikuma beigšanas nekur darbā neņēma – vajadzīga pieredze. Tagad, atgriezies no ārzemēm, dabūja labu darbu. Savukārt mazmeita Itālijā apguva itāļu valodu, tagad to māca Latvijas bērniem, kā arī piestrādā par gidi, nesen tulkoja itāļu solistam Toto Kotuņjo. Žēl, ka pēc pieredzes jaunajiem cilvēkiem jābrauc uz svešām zemēm. Bet aizbraukt tikai peļņā vien un locīt muguru zemeņu laukos, to gan es neatzīstu. Nauda – tā ir nosacīta vērtība.”

 

Gaida Gailīte 
Apē:
 “No maniem 11 mazbērniem tikai viena mazmeita ir ārzemēs. Nelaime tā, ka no skolas sūtīja praksē gan uz Austriju, gan uz Angliju. Pēc tam aizbrauca peļņā vienreiz, otrreiz, tur labi maksā, tāpēc paliek. Aicinu atgriezties, novēlēju viņai māju un zemi. Ja grib, arī šeit var tomēr dabūt darbu, lai gan alga mazāka, bet esi starp savējiem.”

 

Aivars Auziņš 
Ventspilī:
 “Pazīstu ģimeni, kas jau ilgāku laiku strādā Anglijā. Vispirms aizbrauca abas meitas ar vīriem, tad arī māte. Strādā tur pie konveijera, bet vai tas ir normāli – meita ar augstāko izglītību šķiro kartupeļus? Sociālie labumi ir pārsteidzoši – veselības aprūpe bez maksas, mātei bija onkoloģiska operācija, viņai atbrauca pakaļ, aizveda, pēc slimnīcas atveda mājās. Arī zāles pensionāriem ar mazajām pensijām dod bez maksas. Bet es tik un tā neatbalstu darba meklēšanu ārpus Latvijas. Esmu pensijā, pēc profesijas virpotājs, bet protu visus darbus, kas saistīti ar metāla apstrādi. Tas, kurš kaut ko prot, visur var atrast darbu.”

 

Jānis Skriblis 
Tukumā:
 “Mana meita Austrijā apkopj pensionāri, lai gan savulaik beigusi agronomus. Latvijā darba vietu likvidēja, vietā piedāvāja amatu ar ļoti mazu izpeļņu. Tagad viņa paliks ārzemēs līdz pensijai. Tā būs divas trīs reizes lielāka par to, kādu saņemtu Latvijā. Pazīstu arī kādu ģimenīti, kas pēc vairākiem Anglijā pavadītiem gadiem nolēmuši atgriezties Latvijā. Svešumā viņi labi nopelnīja, bet nu meitiņai jāsāk iet skolā. Viņi teica: jābeidz mētāties pa pasauli, jābrauc mājās.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+