Latvijā
Sabiedrība

Latvijas azartspēļu bizness atgriežas “trekno gadu” līmenī 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

Latvijā ir gandrīz 9000 azartspēļu automātu, un vidēji katrs no tiem strādā ar 22 000 eiro lielu apgrozījumu gadā. Azartspēļu nozares kopējais apgrozījums, ko līdz ar spēļu automātiem veido arī totalizators, bingo, kazino spēļu galdi un azartspēles internetā, pagājušogad bija 261 miljons eiro, nozares uzņēmumu peļņa sasniedza 64 miljonus eiro. Salīdzinājumam: “Lattelecom” apgrozījums pērn bija 196 miljoni eiro, peļņa 41 miljons, bet “Latvijas dzelzceļam” attiecīgie rādītāji bija 180 un 23 miljoni eiro. Par azartspēļu popularitāti liecina arī tas, ka Latvijas desmit lielāko darba devēju sarakstā iekļuvis uzņēmums “Evolution Gaming”, kam ir ap 3000 darbinieku. Šis uzņēmums gan pārsvarā ir orientēts uz ārzemju tirgu, nodrošinot personālu un resursus, lai cilvēki varētu spēlēt azartspēles internetā.

Viltīgā atkarība

Azartspēļu nozare lielā mērā ir valsts ekonomikas stāvokļa spogulis: tā kā azartspēļu biznesa kopējais apgrozījums jau gandrīz ir atgriezies “trekno gadu” līmenī, cilvēkiem acīmredzot ir “lieka” nauda, ko viņi ir gatavi nospēlēt. Problēmas rodas gadījumā, ja spēlmanis ir ieslīdzis atkarībā un nospēlē naudu, ko nevar atļauties. Ar šādiem cilvēkiem bieži nākas saskarties Dāvidam Sīlim, kurš ir resocializācijas centra “Lediņi” vadītājs. Viņš mēģina palīdzēt cilvēkiem, kas iznākuši no ieslodzījuma, mēģina atbrīvoties no alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarības.

“Pie mums bija nonācis jauns vīrietis, kuram azartspēles izpostījušas visu dzīvi. Kādreiz bija normāls lauku puisis, strādāja meža darbos, bet tad sāka staigāt uz spēļu zālēm, kur nospēlēja visu naudu. Viss beidzās ar to, ka dabūja desmit gadus cietumā par laupīšanām. Un tādu piemēru ir daudz,” stāsta Sīlis. Viņš norāda, ka azartspēļu atkarība ir kā melnais caurums, ko nekad nevar piepildīt, jo spēļu zālē īsā brīdī iespējams nospēlēt pat lielu algu. Taču kārdinājums ar lielā laimesta palīdzību tikt pie vieglas un ātras naudas ir ļoti liels.

“Azartspēļu atkarība ir ļoti viltīga; no malas to uzreiz nevar ieraudzīt. Ja cilvēks ir aizrāvies ar pārmērīgu alkohola lietošanu, tas drīz vien būs manāms, kaut vai smaka. Savukārt azartspēļu atkarību var ilgi slēpt, bet kad tā nāk gaismā, tad parasti jau ir par vēlu, jo cilvēks vairs nav spējīgs apstāties, viņš ir nospēlējis pilnīgi visu,” spriež Sīlis.

Pēc viņa domām, azartspēles kaitē ne tikai konkrētiem cilvēkiem, bet arī visai ekonomikai. “Piemēram, spēļu zāles palīdz uzturēt nedabīgi augstas nekustamā īpašuma cenas Rīgā un citās pilsētās, jo neviens bizness nevar atļauties tik lielu nomas maksu, kā gatavi maksāt azartspēļu uzņēmumu īpašnieki. Tajā vietā varētu ierīkot kādu veikalu vai citu normālu biznesu, bet viņiem nav pa kabatai tāda nomas maksa, ko ar mieru maksāt azartspēļu “elles”. Ja pastaigā pa Čaka ielas rajonu Rīgā, tad redzams, ka gandrīz katrai spēļu zālei līdzās ir lombards, kur spēlmaņi var ieķīlāt atnestās mantas.” Sīlis secina, ka līdzīga aina paveras arī daudzās Latvijas mazpilsētās, jo tagad teju katrā miestā ir atrodamas ir trīs lietas: lielveikals, lombards un spēļu zāle.


Pārejas periods

Azartspēļu un izložu likums paredz, ka pašvaldībai ir tiesības atteikt spēļu zāles atvēršanu, ja “azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu”. Taču tas attiecas tikai uz jaunām spēļu zālēm, nevis jau esošām, kas Rīgā un citās pilsētās darbojas teju uz katra stūra.

“Rīgas dome šo biznesu cenšas ierobežot jau vairāk nekā desmit gadu, jo kopš 2007.gada nav izsniegta neviena atļauja jaunas azartspēļu vietas atvēršanai. Vienīgais izņēmums ir kazino, kas atrodas viesnīcās,” stāsta Izložu un azartspēļu inspekcijas priekšniece Signe Birne. Rīgas pašvaldība spērusi vēl soli tālāk un nolēmusi, ka spēļu zālēm būtu jāpazūd no galvaspilsētas vēsturiskā centra. Šis lēmums attiecas uz vairāk nekā 40 spēļu zālēm Rīgas centrā, taču likumā ir noteikts arī piecu gadu pārejas periods, kura laikā azartspēļu uzņēmumiem jāizpilda prasības par zāļu slēgšanu. Birne skaidro, ka tik ilgs pārejas periods noteikts, jo azartspēļu organizēšana ir stingri regulēts bizness, un azartspēļu uzņēmumiem bija jāveic lielas investīcijas spēļu rīkošanas vietās, lai izpildītu visas likuma prasības.

Spēcīgs lobijs

Protams, ka azartspēļu uzņēmumi nav mierā ar spēļu zāļu slēgšanu un gatavi arī gadiem ilgi tiesāties, lai aizstāvētu savu taisnību. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvji pauduši viedokli, ka pašvaldības lēmums par spēļu zāļu slēgšanu Rīgas centrā “grauj uzņēmējdarbības vidi”, jo attiecīgās nozares uzņēmēji vairs nevar paļauties uz investīciju aizsardzību, tiesisko paļāvību un biznesa plānošanu ilgtermiņā.

“Politiķu vēlme pārmērīgi regulēt un ierobežot azartspēļu nozari ir pastāvējusi vienmēr, jo īpaši spilgti tai izpaužoties Saeimas vai pašvaldību vēlēšanu gados. Būtiskākie notikumi, kas ietekmējuši nozari pēdējā gada laikā, ir nodokļu reforma un Rīgas domes lēmums slēgt visas spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā,” vēsta Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomniece Elīna Dobulāne.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais uzskata, ka pašvaldība no savas puses ir paveikusi visu, ko varēja izdarīt, lai ierobežotu azartspēļu biznesu galvaspilsētā. “Pašvaldība šo biznesu var ietekmēt tikai vienā veidā: pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanai konkrētā vietā. Nekādu citu ietekmes sviru mums nav, jo azartspēļu biznesu regulē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, kas ir Finanšu ministrijas paspārnē. Esam pieņēmuši noteikumus, kas paredz, ka azartspēles nevar rīkot Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, izņemot kazino, kas ierīkoti četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Taču likums paredz, ka azartspēļu firmām ir doti pieci gadi, lai aizvāktu savu biznesu no konkrētās vietas. Tas ir ļoti ilgs laiks, jo pati pašvaldība tiek ievēlēta tikai uz četru gadu termiņu,” norāda Turlais. “Skaidrs, ka šim biznesam ir ļoti spēcīgs lobijs Saeimā un valdībā: parādiet man vēl kādu citu biznesa nozari, kur pēc ierobežojumu pieņemšanas vecā kārtība paliek spēkā vēl piecus gadus! Es tādus piemērus nezinu. Varbūt vienīgi alkohola tirdzniecība, ar kuras ierobežošanu arī klājas ļoti grūti.”

Pārceļas uz internetu

Kā stāsta narkologs Jānis Strazdiņš, par azartspēļu lobija spēku viņš varējis pārliecināties laikā, kad bija Saeimas deputāts un strādāja pie Azartspēļu likuma. “Tolaik vēl bija dzīvs azartspēļu tīkla “Admirāļu klubs” īpašnieks Jānis Dāvis, kura juristi man klupa virsū un draudēja uzsūtīt virsū KNAB,” atceras Strazdiņš. Viņš atzīst, ka pašvaldībām ir grūti ietekmēt azartspēļu biznesu, jo firmas ir gatavas tiesāties par katras spēļu zāles slēgšanu. “Esmu bijis daudzās pasaules valstīs, bet nekur neesmu redzējis, ka spēļu zāles ir teju uz katra stūra, kā tas ir Rīgā.”

Pēdējo gadu laikā azartspēles arvien vairāk pārceļas uz interneta vidi, kur tās iespējams spēlēt, neizejot no mājas. Interaktīvo spēļu apgrozījums Latvijā pērn sasniedza jau 28 miljonus eiro, salīdzinot ar diviem miljoniem eiro 2013. gadā. Spēļu biznesa nozares pētījums atklājis, ka piecu gadu laikā no 4% līdz 15% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri spēlējuši azartspēles tīmeklī. “Mainās paaudzes un tehnoloģijas, tādēļ azartspēles arvien vairāk tiek spēlētas internetā,” secina Izložu un azartspēļu inspekcijas vadītāja Birne. Tādēļ arī varas iestādēm vairāk jādomā, kā uzraudzīt un kontrolēt šo jomu.


Biznesa ēnas puse

Dāvids Sīlis uzskata, ka ar demokrātiskām metodēm azartspēļu biznesu īsti nav iespējams kontrolēt. “Ko nozīmē uzskats, ka valsts nevar radīt likumīgus šķēršļus “godīgam” biznesam? Tas ir līdzīgi kā gadījumā, ja es kā ģimenes tēvs ielaistu savā mājā uzpirksteņu spēlmaņus un ļautu viņiem netraucēti aptīrīt manus bērnus. Diemžēl šobrīd Latvijas valsts pret šo problēmu izturas kā bezatbildīgs tēvs, kurš pat ir priecīgs, ka nodokļu veidā saņem kādu summiņu par viņa bērnu aptīrīšanu.” Sīlis norāda, ka spēļu zālēm jau nevajag, lai katru zāli apmeklētu simtiem klientu dienā; pietiek, ja ir desmit atkarīgie, kas azartspēļu uzņēmumiem nodrošinās labus ieņēmumus un peļņu.

Birne nenoliedz, ka azartspēļu biznesam ir arī ēnas puse, jo daudziem cilvēkiem šīs spēles izraisa atkarību. “Pie mums nāk spēlētāji, kas raksta iesniegumu, lai viņi vairs nekad netiktu ielaisti kazino un spēļu zālēs.” Izložu un azartspēļu inspekcijā ir reģistrēti jau vairāk nekā 1200 šādu iesniegumu, kuru ievērošana gan pārsvarā ir uz azartspēļu rīkotāju sirdsapziņas.

“Uzņēmumi apzinās, ka pārmērīga azartspēļu spēlēšana var radīt atkarības riskus, un ļoti nopietni pieiet šim jautājumam,” apgalvo Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomniece Elīna Dobulāne. “Diemžēl atšķirībā no citām valstīm Latvijā valstiskā līmenī azartspēļu atkarīgo jautājums netiek risināts un netiek nodrošināta ne profilakse, ne ārstēšana. Ņemot vērā lielos nodokļu apjomus, ko valsts budžetā samaksā azartspēļu nozare, valstij vajadzētu spēt novirzīt līdzekļus atkarīgo ārstēšānai.”
Dāvids Sīlis spriež, ka Latvijā būtu pieņemams Lasvegasas vai Monako modelis, kur azartspēļu bizness koncentrēts vienā vietā, nevis izpleties pa visām pilsētām. “Es pats esmu bijis atkarīgais, un zinu, ka brīvā pieejamība ir ļoti liels kārdinājums. Piemēram, Zviedrijā alkoholu tirgo tikai īpašos veikalos, bet pie mums tas ir viegli nopērkams uz katra stūra. Ja nav nekādu šķēršļu, lai dabūtu pudeli, tad ir gandrīz neiespējami pārvarēt kārdinājumu. Tas pats attiecas uz azartspēļu atkarību. Ja visās malās ir spēļu zāles, kas tevi vilina ienākt un izmēģināt laimi, tad atkarīgam cilvēkam ir ārkārtīgi grūti pretoties šim impulsam.”

Uzziņa

Azartspēļu nozares ieņēmumi Latvijā (miljonos eiro, dati par 2017. gadu)

No azartspēļu automātiem: 196

No interkatīvām spēlēm: 28

No totalizatora: 2,4

No bingo: 0,28

 

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv