Latvijā
Izglītība

Ārvalstu studenti Latvijā: Vieniem – “peļņas maize”, otriem – kebabu cepēji 10


Visvairāk ārvalstu studentu – 2036 – ir Rīgas Stradiņa universitātē, kur ārvalstnieki ir 23% no studējošajiem.
Visvairāk ārvalstu studentu – 2036 – ir Rīgas Stradiņa universitātē, kur ārvalstnieki ir 23% no studējošajiem.
Foto – Ieva Čīka/LETA

Saeima ceturtdien lems par izmaiņām Imigrācijas likumā. Daļu priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), kurš vēlas ierobežot ārvalstu studentu ieplūšanu Latvijā. Deputāta priekšlikumus pēc viņa raksta “Ārvalstu studenti – kebabu cepēji” portālā “Delfi.lv” daļa sabiedrības kritizēja sociālajos tīklos un arī atbildīgā komisija tos lielākoties noraidījusi, nesaskatot ārvalstu studentos draudus valsts drošībai. Tikmēr Drošības policijas (DP) pārskatā par pērn paveikto cita starpā teikts: “Joprojām pastāv riski, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli tendētas personas.” Turklāt arī daži pašu augstskolu pārstāvji, iebilstot pret J. Dombravas dažiem izteikumiem (piemēram, norādi par ārvalstnieku netradicionālo apģērbu), tomēr atzīst, ka lielākai stingrībai un kontrolei šajā jomā būtu jābūt.

Viens no būtiskākajiem ierobežojumiem, ko likumā vēlētos iekļaut J. Dombrava, – Latvijā vienlaikus nevajadzētu uzturēties vairāk kā 3500 studentiem no tā sauktajām trešajām valstīm, proti, valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ).

Taču Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo priekšlikumu noraidījusi. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) apgalvo – šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka ES regulas neļaujot noteikt kvotas ārvalstu studentu uzņemšanai.

Tikmēr J. Dombrava spriež, ka nav pareizi, ka “izglītības iestādes peļņas nolūkos var piesaistīt neierobežotu ārvalstu studentu skaitu, nerēķinoties ar drošības iestāžu kapacitāti pārbaudīt pieteikumus, kaut arī daudzi trešo valstu valstspiederīgie studenti nāk no valstīm, kurās ir augsts terorisma līmenis, kā arī nerēķinoties ar ārzemnieku ietekmi uz Latvijas kultūrvidi”. Kopš 2012. gada trešo valstu valstspiederīgo studentu un apmaiņas studentu skaits Latvijā ir pieaudzis piecas reizes: no 696 līdz 3397.

Drošības policijas (DP) pārstāvis “Latvijas Avīzei” gan noliedza, ka tai nepietiktu kapacitātes potenciālo studentu pārbaudei. Ik gadu pieaugot to uzturēšanās atļauju prasītāju skaits, kuru personības DP pārbauda padziļināti. Piemēram, 2013. gadā pārbaudītas 317 personas, 2016. gadā – jau 562, bet pērn – 660. Tomēr tikai neliela daļa šo personu ir studētgribētāji. Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Ģirts Pommers: DP veic pārbaudi tikai tiem studentiem, kuri ir paaugstinātā terorisma riska valstu pilsoņi. 2017. gadā no šīm valstīm ieceļoja tikai 207 studenti. Cik bieži ir gadījumi, kad potenciālajiem studentiem liedz uzturēšanās atļaujas, DP neatklāj. Savukārt Ģ. Pommers apgalvo, ka šāda informācija netiek apkopota.

Augstskolu pārstāvji toties stāsta, ka ir bijuši daži gadījumi, kad studētgribētājs neatbrauc, netiek ielaists Latvijā. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA; šajā privātajā augstskolā studē procentuāli visvairāk ārvalstnieku) administratīvā darba prorektors Aivars Stanke­vičs pat atklāj, ka “ir diezgan liels potenciālo studentu atbirums, jo viņi netiek caur migrācijas iestādēm”.

DP atzīst: studenti ir viena no riska grupām, kam dienests pievērš pastiprinātu uzmanību. “Nav izslēdzama iespējamība, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var mēģināt ieceļot arī radikāli tendētas personas,” norāda DP pārstāvis. Diemžēl DP secinājusi, ka ne visas augstākās izglītības iestādes Latvijā pietiekami atbildīgi izvērtē potenciālos studentus.

Arī DP darba ikgadējā pārskatā teikts: pārbaudāmo ārzemnieku vidū dominē četras kategorijas – tūristi, studenti, darba ņēmēji un uzņēmumu amatpersonas. “Studiju iespējas Latvijas augstākajās mācību iestādēs bija viens no galvenajiem iemesliem, kas pamudināja Latvijā ieceļot personas no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni. Minētais nodrošinātu šādām personām arī iespēju brīvi pārvietoties citu Šengenas zonas valstu teritorijās, tāpēc rūpīga šo personu pārbaude ir svarīgs priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet kopējās Eiropas drošības nodrošināšanai,” atzinusi DP.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ārvalstnieki – privāto augstskolu “maize”

Taču ārvalstu studenti arī bez ļauniem nodomiem mūsu augstskolas var izmantot kā ērtu tiltu iekļūšanai Eiropā. Cik daudz ir tādu studentu no trešajām valstīm, kuri tā vietā, lai studētu un pēc izglītības iegūšanas atgrieztos mājās, pazūd ES plašumos, nav precīzi zināms, jo ne PMLP, ne DP šādus datus nesniedza. Savukārt A. Latkovskis sakās zinām, ka “tādu nav daudz”. Līdzīgi teic arī aptaujāto augstskolu pārstāvji.

Toties J. Dombrava rosinājis atņemt uzturēšanās atļaujas tiem studentiem no trešajām valstīm, kuri divos gados nespēj pabeigt vienu studiju kursu vai kuri maina studiju programmu vai izglītības iestādi. Tāpat, lai saglabātu uzturēšanās atļauju, kopējais studiju laiks drīkst būt par vienu gadu ilgāks nekā studiju programmā noteiktais gadu skaits. Arī šis priekšlikums noraidīts. Komisijas atbalstītās izmaiņas likumā paredz, ka studentam var atņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja nav pietiekama progresa mācībās, taču, kas ir pietiekams progress, vismaz pagaidām likumprojektā nav formulēts. A. Latkovskis sola, ka uz trešo lasījumu tiks izstrādāts priekšlikums, kā definēt progresu.

Tikmēr jau tagad Saeimā atbalstu guvis ierosinājums noteikt, ka vēl divus gadus pēc studiju pabeigšanas ārvalstnieks varēs palikt Latvijā, lai stažētos vai izietu praksi.

Vēlmi ierobežot ārvalstu studentu ieplūšanu neatbalsta arī augstskolas, kurām pēdējo gadu laikā strauji izdevies pieaudzēt šādu studentu skaitu. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks Igors Tipāns stāsta, ka ārvalstu studentiem noteiktas gana augstas prasības: viņiem jākārto iestājeksāmeni, obligāti jāapmeklē lekcijas utt. I. Tipāns gan atzīst: visas augstskolas pret ārvalstniekiem nav tik stingras, un valstij būtu jāgādā, lai visas augstskolas izvirzītu prasības un tās arī tiktu ievērotas.

Likums jau tagad prasa augstskolām, lai tās ziņotu PMLP par studentu, kurš vairs nestudē. Tad PMLP savukārt lemj par termiņ­uzturēšanās atļaujas atņemšanu. RTU pieredzē ir daži gadījumi, kad atļaujas atņemtas. I. Tipāns nenoliedz, ka daļai te studējošo ārvalstnieku ir mērķis ja ne pastāvīgi dzīvot Eiropā, tad veidot ilgstošus biznesa kontaktus ar ES valstīm. Taču tieši tas esot iemesls, kāpēc viņi centīsies neiekulties nepatikšanās un nelegāli pa Eiropu neklīdīšot.

RTU pārstāvis apgalvo, ka augstskola uzņem ārvalstniekus ne tik daudz peļņas dēļ, bet gan lai augstskolā veidotu starptautisku vidi. Tikmēr A. Stankevičs no ISMA neslēpj, ka ārvalstnieki ir “mūsu maize”, jo vietējo studentu kļūst aizvien mazāk. Tāpēc augstskola aktīvi darbojas, lai piesaistītu studentus no ārvalstīm. Arī ISMA studenti dažkārt ir sagādājuši nepatikšanas un izraidīti no valsts, taču tādi gadījumi esot “ļoti reti”. Viņš piebilst, ka čakli studenti ir no bijušajām padomju republikām – uzbeki, kazahi, bet ar pakistāniešiem un indiešiem gadoties problēmas.

 

Datu par nelegālu strādāšanu nav

Tā kā LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, pētot sabiedriskās ēdināšanas aizkulises, atklāja, ka ārvalstu studenti tiek iesaistīti nelegālā nodarbinātībā un strādā vairāk par ārvalstu studentiem atļautajām 20 stundām nedēļā, deputāts J. Dombrava arī rosina likumā izslēgt ārvalstu studentus no to ārvalstnieku skaita, kuri drīkst strādāt bez darba atļaujas.

Arī šis priekšlikums Saeimas atbildīgās komisijas atbalstu nav guvis. A. Latkovskis uzskata, ka nelegālā nodarbinātība nav Imigrācijas likuma jautājums, bet gan Valsts darba inspekcijas (VDI) un Valsts ieņēmumu dienesta atbildība. Taču, kā noprotams no VDI sniegtās informācijas, patiesībā ārvalstu studentus ir grūti pieķert nelegālā nodarbinātībā un oficiālu datu par šādiem pārkāpumiem nemaz nav. VDI neapkopo un neizdala datus par darba tiesību pārkāpumiem, kas saistīti tieši ar studentu nodarbinātību. Ja arī kāds pārkāpis nosacījumus par darba laiku, informācija par šo pārkāpumu tiek iekļauta vienotā statistikā ar datiem par pārstrādātām stundām un virsstundām citiem darbiniekiem. Turklāt, kā atzina inspekcijas pārstāve Megija Ekkerte, inspektori vairāk raugās, vai strādājošiem ārvalstniekiem ir darba atļauja, bet studentiem, kā zināms, to šobrīd nemaz nevajag.

 

Ārvalstu studenti Latvijā

2013. gadā ārvalstu studentu skaits Latvijā bija 5% procenti no visiem studējošajiem, 2017. gadā – jau 11%.

Visvairāk ārvalstu studentu – 2036 – ir Rīgas Stradiņa universitātē, kur ārvalstnieki ir 23% no visiem studējošajiem. Procentuāli visvairāk ārvalstnieku studē privātajā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā (ISMA), kur no 1355 studentiem 802 jeb 59% ir ārvalstnieki.

No visiem Latvijā studējošajiem ārvalstniekiem visvairāk – 1233 – ir indieši, seko studenti no Uzbekistānas (1116) un Vācijas (1047).

Visvairāk trešo valstu studentu ir Rīgas Tehniskajā universitātē, kur pērn mācījās 518 indieši un 174 uzbeki.

2018. gada 1. janvārī Latvija bija izsniegusi derīgas termiņuzturēšanās atļaujas 6381 studentam un apmaiņas studentiem. No tiem 2984 bija ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi, 3397 – trešo valstu valsts piederīgie.

Dati: Izglītības un zinātnes ministrijas pārskats par augstāko izglītību Latvijā; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

LA.lv