×
Mobilā versija
Brīdinājums +22°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Trešdiena, 15. augusts, 2018
24. maijs, 2018
Drukāt

Ārvalstu studenti Latvijā: Vieniem – “peļņas maize”, otriem – kebabu cepēji (10)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Saeima ceturtdien lems par izmaiņām Imigrācijas likumā. Daļu priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), kurš vēlas ierobežot ārvalstu studentu ieplūšanu Latvijā. Deputāta priekšlikumus pēc viņa raksta “Ārvalstu studenti – kebabu cepēji” portālā “Delfi.lv” daļa sabiedrības kritizēja sociālajos tīklos un arī atbildīgā komisija tos lielākoties noraidījusi, nesaskatot ārvalstu studentos draudus valsts drošībai. Tikmēr Drošības policijas (DP) pārskatā par pērn paveikto cita starpā teikts: “Joprojām pastāv riski, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli tendētas personas.” Turklāt arī daži pašu augstskolu pārstāvji, iebilstot pret J. Dombravas dažiem izteikumiem (piemēram, norādi par ārvalstnieku netradicionālo apģērbu), tomēr atzīst, ka lielākai stingrībai un kontrolei šajā jomā būtu jābūt.

Viens no būtiskākajiem ierobežojumiem, ko likumā vēlētos iekļaut J. Dombrava, – Latvijā vienlaikus nevajadzētu uzturēties vairāk kā 3500 studentiem no tā sauktajām trešajām valstīm, proti, valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ).

Taču Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo priekšlikumu noraidījusi. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) apgalvo – šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka ES regulas neļaujot noteikt kvotas ārvalstu studentu uzņemšanai.

Tikmēr J. Dombrava spriež, ka nav pareizi, ka “izglītības iestādes peļņas nolūkos var piesaistīt neierobežotu ārvalstu studentu skaitu, nerēķinoties ar drošības iestāžu kapacitāti pārbaudīt pieteikumus, kaut arī daudzi trešo valstu valstspiederīgie studenti nāk no valstīm, kurās ir augsts terorisma līmenis, kā arī nerēķinoties ar ārzemnieku ietekmi uz Latvijas kultūrvidi”. Kopš 2012. gada trešo valstu valstspiederīgo studentu un apmaiņas studentu skaits Latvijā ir pieaudzis piecas reizes: no 696 līdz 3397.

Drošības policijas (DP) pārstāvis “Latvijas Avīzei” gan noliedza, ka tai nepietiktu kapacitātes potenciālo studentu pārbaudei. Ik gadu pieaugot to uzturēšanās atļauju prasītāju skaits, kuru personības DP pārbauda padziļināti. Piemēram, 2013. gadā pārbaudītas 317 personas, 2016. gadā – jau 562, bet pērn – 660. Tomēr tikai neliela daļa šo personu ir studētgribētāji. Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Ģirts Pommers: DP veic pārbaudi tikai tiem studentiem, kuri ir paaugstinātā terorisma riska valstu pilsoņi. 2017. gadā no šīm valstīm ieceļoja tikai 207 studenti. Cik bieži ir gadījumi, kad potenciālajiem studentiem liedz uzturēšanās atļaujas, DP neatklāj. Savukārt Ģ. Pommers apgalvo, ka šāda informācija netiek apkopota.

Augstskolu pārstāvji toties stāsta, ka ir bijuši daži gadījumi, kad studētgribētājs neatbrauc, netiek ielaists Latvijā. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA; šajā privātajā augstskolā studē procentuāli visvairāk ārvalstnieku) administratīvā darba prorektors Aivars Stanke­vičs pat atklāj, ka “ir diezgan liels potenciālo studentu atbirums, jo viņi netiek caur migrācijas iestādēm”.

DP atzīst: studenti ir viena no riska grupām, kam dienests pievērš pastiprinātu uzmanību. “Nav izslēdzama iespējamība, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var mēģināt ieceļot arī radikāli tendētas personas,” norāda DP pārstāvis. Diemžēl DP secinājusi, ka ne visas augstākās izglītības iestādes Latvijā pietiekami atbildīgi izvērtē potenciālos studentus.

Arī DP darba ikgadējā pārskatā teikts: pārbaudāmo ārzemnieku vidū dominē četras kategorijas – tūristi, studenti, darba ņēmēji un uzņēmumu amatpersonas. “Studiju iespējas Latvijas augstākajās mācību iestādēs bija viens no galvenajiem iemesliem, kas pamudināja Latvijā ieceļot personas no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni. Minētais nodrošinātu šādām personām arī iespēju brīvi pārvietoties citu Šengenas zonas valstu teritorijās, tāpēc rūpīga šo personu pārbaude ir svarīgs priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet kopējās Eiropas drošības nodrošināšanai,” atzinusi DP.

 

Dažu privāto augstskolu pārstāvji neslēpj, ka ārvalstnieki ir “mūsu maize”, jo vietējo studentu kļūst aizvien mazāk. Foto – Ieva Čīka/LETA

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. to Sarma 24. maijs, 2018 12:44 Atbildēt

    Tavs komentārs ir dziļi pretīgs, vai vēl nepietiek, ka te krievveidīgo ir gandrīz tikpat, cik vietējo latviešu, bet nē, vēl vajag vilkt iekšā mazattīstītus mususlmaņveidīgos, lai tik vairāk haosa Latvijā, lai beigās latvieši paliktu nospiedošā mazākumā?! Laikam jau atdodies tiem pusdzīvniekiem, skaties vien, ka tik tev nesanāk tā kā tai piegulētājai, kuru šie dzīvniekveidīgie izmeta pa astotā stāva logu!

  2. Ja augstskolai nav studentu, tad tā vienkārši jāslēdz un nav ko te vilkt iekšā visādas čurkas peļņas nolūkos! Rīgas ielās arvien vairāk mērkaķveidīgo, kuri skaļi, izaicinoši un vienkārši pretīgi uzvedās! Un latvietim jāsaprot, ka šito dzīvniekveidīgo apspļaudītie “kebabi” nav jāpērk un jāēd, bet jāatbalsta vietējās kafeinīcas, bistro u.c. vietas, kur var ieturēt maltīti.

  3. Ja augstskolai nav studentu, tad tā vienkārši jāslēdz un nav ko te vilkt iekšā visādas čurkas peļņas nolūkos! Rīgas ielās arvien vairāk mērkaķveidīgo, kuri skaļi, izaicinoši un vienkārši pretīgi uzvedās! Un latvietim jāsaprot, ka šito dzīvniekveidīgo apspļaudītie “kebabi” nav jāpērk un jāēd, bet jāatbalsta vietējās kafeinīcas, bistro u.c. vietas, kur var ieturēt maltīti.

  4. mērķis ir iepludināt kebabu cepējus, nevis ievērot ES prasības . Atbildēt

    Lai tās “trūcīgās” augstskolas, kurām naudas knapi pietiek rektoru un supergudro(ārvalstu) pasniedzēju algām, nodibina filiāles tajās vietās, no kurienes tie super zinātkārie studenti ierodas Latvijā !
    Būs kārtība ar drošību, neatšķaidīs Eiropas civilizāciju ar citas mentalitātes subjektiem u. t. t.

  5. Nav nācies redzēt sadzērušos ārzemju studentus, kurus te min rasisti. Toties lielu skaitu okupantu, masveida rusifikācijas rezultātā iebraukušos un viņu pēcteču gan.

  6. Vietējajiem jauniešiem paliek dzīve dārgāka, ceļas īres cenas.
    Kopumā paliek neomulīgi uz ielas. Melnie bļaustās un agresīvi uzvedas sabiedriskajā transportā.

  7. Ja ārzemju students strādā Latvijā un par šo naudu apmaksā studijas Latvijā, tad tas nav augstākās izglītības eksports, uz ko visi cer un slavina. Eksports nozīme, ka nauda no pārējās pasaules (“ārpuses”) ieplūst valstī.

  8. Nav arī izslēgts, ka radikāļi, uzdodoties par Latvijas patriotiem, iekļūst Saeimā un ar stulbu likumu ierosinājumiem grauj Latvijas valsti no iekšienes.

  9. Varbūt jāpārskata vajadzība pēc tādām tādām augstskolām, kuras zināšanu vietā var tirgot tikai uzturēšanās atļaujas?

  10. Dažkārt šādi studenti maksā studiju naudu 2 daļās – Latvijā un citas valsts bankas kontā , kuru var izņemt augstskolas pārstāvis atrodoties tajā valstī. Tāpat daži studējošie samaksā studiju maksu, iegūst uzturēšanās atļauju, bet studijas neapmeklē – strādā vai ceļo pa Eiropu.

Draugiem Facebook Twitter Google+