Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
18. septembris, 2015
Drukāt

Aglonā atklās pretrunīgi vērtētu pieminekli Lietuvas karalim Mindaugam un karalienei Martai (15)

Foto - Tatjana KomareFoto - Tatjana Komare
Uzziņa

Piemineklis Mindaugam un Martai

Pieminekļa atklāšanas ceremonija Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā svētdien, 20. septembrī, sāksies ar svinīgo dievkalpojumu Aglonas bazilikā, un misi noturēs apustuliskais sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps V. E. Pedro Lopess Kintana, kā arī Latvijas un Lietuvas bīskapi. Sekos pieminekļa atklāšana un iesvētīšana, Latvijas un Lietuvas valdības pārstāvju uzrunas. Uz ceremoniju aicināta kultūras ministre Dace Melbārde un viņas Lietuvas kolēģis, Saeimas deputāti.

Bronzā lietais Mindaugs ir trīs metrus augsts, karaliene Marta sēž un ir nedaudz zemāka. Līdzās karaļpārim attēlots mazs zēns – princis.

Pieminekļa ideja nākusi no Lietuvas un tāpat līdzekļi piemineklim ar kopīgajām izmaksām apmēram 140 tūkstoši eiro savākti pārsvarā Lietuvā, taču ir arī ziedotāji no Latvijas. Piemēram, Rēzeknes pilsētas dome šogad pēc biedrības "Latgalieši" lūguma piešķīra 2000 eiro.

Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā svētdien, 20. septembrī, saistībā ar 22. septembrī atzīmējamo Baltu vienības dienu tiks atklāts piemineklis 13. gadsimta Lietuvas karalim Mindaugam (1200 – 1263) un karalienei Martai, kura pēc leģendas bijusi latgaliete. Pasākums priecē organizētājus un vismaz daļu latgaliešu, bet vēsturniekos raisa neizpratni.

Ņemot vērā nepārbaudāmo apgalvojumu gūzmu, nesaskaņu ar loģiku un vēstures faktiem, LU Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis pieminekļa likšanu Aglonā atzīst par dīvainu: “Būtībā tas rada jaunu pseidovēsturi, kuras piekopšana šobrīd Eiropā ir modē. Tas jāuztver vai nu kā biznesa projekts, vai arī saistībā ar Latgales identitātes meklējumiem, ar vēlmi būt nedaudz atšķirīgiem no pārējās Latvijas – lūk, mums bija karaliene! Bet arī īstā vēsture mums taču bija pietiekami laba un latgaliešiem būtu ar ko lepoties. Ir reāli vadoņi, kam celt pieminekļus.”

Leģenda par Mindaugu

Kāpēc kaimiņvalsts valdnieka piemineklim jāslejas Aglonā, un kas gan bija Marta, ko hronikās sauc par Mortu? Pēc Lietuvā populārās leģendas lietuviešu cilšu zemju apvienotājs dižkunigaitis Mindaugs nolūkojis Madelānu pilskunga meitu, ciemodamies tolaik visai ievērojamajā latgaļu novada centrā pie Aglonas. Mindauga pirmā sieva jau bija mirusi. Precības, iespējams, notika 13. gadsimta 40. gados, jo 1246. gadā abiem piedzimis dēls Ruklis un vēl pēc diviem gadiem – Rupeiķis. Varbūt bijuši vēl citi. Arī Martai Mindaugs nebija pirmais vīrs – pirms tam viņa apprecināta ar leišu kunigaiti Vismantu. Kur palicis Vismants, vēsture klusē. 1251. gadā Mindaugs politisku apsvērumu dēļ nolēma kristīties. Romas pāvests Inocents IV pasludināja, ka Lietuva tagad atrodas Sv. Pētera aizgādnībā, un piešķīra Livonijas ordeņa mestram Andreasam no Felves tiesības kronēt Mindaugu kā pilntiesīgu, kristīgajā Eiropā atzītu Lietuvas karali. Kroņus valdniekam un viņa dzīvesbiedrei Martai izgatavojuši Rīgas zeltkaļi. Kronēšana notika 1253. gada 6. jūlijā Vorutas vai Viļņas pilī.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. cik daudz metāla ! 100% bronza!

  2. Herodots Dioniss Odisejs Atbildēt

    Pirmā Ziemassvētku eglīte nav Rīgā, Ludza nav minēta 1177. g. un Mindauga Marta, bet ja arī bija, tad tikai Livonijas vasaļa meita.
    Toties šos stāstus var pārdot.

    • Tā varētu turpināt ar Robinu Hudu,karali Arturu,Žannu d Arku,Glika audžumeitu,kas kļuva par carieni un citiem vēsturiski leģendāriem tēliem,kuru eksistence ir stipri apšaubāma,bet kuri ceļ tautu nacionālo garu.Kas tur slikts,jo īpaši,ja piemineklis veltīts tautu vienotībai.Šodien apmeklēju pieminekļa atklāšanu ,skaisti!Arī piemineklis skaists un iederas šajā vietā.

  3. Kāpēc Mindauga sieva ir attēlota parandžā? Vai viņa bija pieņēmusi islāmu?

    • Tajos laikos daudzās tautās precētas sievietas apsedza galvu līdzīgi kā to šodien dara musulmaņi, ortodoksāli vecticībnieki. Ar vaļējiem matiem sievietes sākas taigāt salīdzinoši nesen, varbūt pēdējos 100- 150 gados.
      Mana sieva nav nedz musulmaniete, nedz vecticībniece un tāpat nēsā apsegtu galvu, tāpat kā es nēsāju cepuri un bārdu.

    • Vai tad gribēji, ka precēta sieva, bērna māte būt jaunavas vainagā?
      Pat šodien kāzās notiek mičošana. Sievas galvassega ir atkarīga no novada.

  4. Latgaļim karalīne, čyuļim – skaudeiba.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Sevišķi ļiela skaudeiba gan nav, jo toreizējie latgaļi un šodienas čangaļi nav vienas izcelsmes. Jūs ar poļu, vecticībnieku un baltkrievu rasolu esat radījuši jaunu fenomenu, kur katrs runā savā ”valodā” un jo šķībāk, jo tas pašiem skan lepnāk. Ja dažu reizi LV radio runā kāda latgaliešu dialekta zinātāja valodniece, prieks klausīties, bet kad tribīnē kāpj kāds deputāts, Kalnasātas vadeitōjs vai attāla pagasta pagastvecis un vēl trakāk, kāds jaunais biznesmenis, slēdz to kasti ārā!

      • Latgalieši ir seno latgaļu (Rītu, jeb Austrumu latviešu) pēcteči. Arī viena liela daļa vidzemnieku, daļa baltkrievu, ziemeļkrievu un lietuviešu ir cēlušies no senajiem latgaļiem.
        Jā, latgaliešu valoda ir cietusi gan no represijām (drukas aizlieguma, kaunināšanas…), gan no kaimiņu (Rietumu latviešu un krievu) valodu aktīvas ietekmes. Latgaļu bērni skolā nemācās savā Rītu latviešu (latgaļu) valodā, bet gan sen savu atšķirīgu attīstību ieguvušajā Rietumu (Vakaru) latviešu valodā. Šāda situācija nevar neietekmēt valodu.
        Latgaļu literārā valoda nav nostabilizēta, netiek pilnvērtīgi kopta un tas ir arī Tevis pieminētās latgaļu valodas dialektu pazinējas “nopelns”, lai ko viņa par šo domā.

      • Glupam putnam glupa dzīsme!

      • Valsts dibināšanas laikā de facto, bet 1920ajos arī de iure latgaliešu valodai Latgalē bija valsts valodas statuss. Bet tad čyuļi, sākot ar ulmani 1930ajos un turpinot čyuļu komunistiem 1950ajos gados aizliedza latgaliešu valodu un sistemātiski mēģināja iznīcināt, tajā skaitā izslēdzot no skolu programmām. Tādā veidā čyuļa pārmetums latgaliešam par valodas nemācēšanu ir nekas vairāk kā sava zemiskuma pasvītrošana.

    • Tādā veidā čyuļa pārmetums latgaliešam par valodas nemācēšanu ir nekas vairāk kā sava zemiskuma pasvītrošana.
      ————–
      Nu ne jau čiulis sāka kasīties un mētāt trolliskus komentārus 😀
      Būtu diezgan stulbi just skaudību par to, ka lūk nevis tieši no mana novada nāca vēsturisku teiksmu apvīts pusmitoloģisks tēls, bet no novada 100 km tālāk. Nezinu, vai par karali Arturu vietējie kasās, no kurienes viņš tieši nācis, bet man ir dziļi vienalga vai tas ir noticis Anglijas austrumos vai Rietumos, ir interesanti palasīt teikas, bet reāli diezgan skaidrs, ka tā par 95% ir izdoma un interesanta fantāzija. Te visdrīzāk tāpat, bet es tikai atbalstu, ka arī leģendu tēliem liek pieminekļus, jo tas stiprina gan patriotisko garu, gan ekonomiku tūrisma veidā 🙂

  5. Te pienāca Kinzulis- Atbildēt

    ir arī labi darbi un tie kaut kā atšķiras no valdības veiktajiem…

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+