Foto – Tatjana Komare

Aglonā atklās pretrunīgi vērtētu pieminekli Lietuvas karalim Mindaugam un karalienei Martai 16

Politiskais flirts ar Livonijas ordeni tomēr nebijis ilgs. Pēc 1260. gada 13. jūlija Durbes kaujas, kurā žemaiši ordeņbrāļus smagi sakāva, Mindaugs, atkal politikas dēļ, no kristietības atkrita (pēc citas versijas tomēr ne). 1262. gadā Lietuvas valdnieks iebruka ordeņa teritorijā Vidzemē, kur cerēja savienoties ar lielkņaza Aleksandra Ņevska karaspēku, kam arī vajadzēja piedalīties šajā akcijā. Krievi neieradās, un Mindaugs bijis sašutis, ka leti un līvi viņam pretojas. Tajā pašā gadā karaliene Marta nezināmos apstākļos nomira, bet 1263. gada 12. septembrī Mindaugu nogalināja sazvērestībā. To organizējuši lietuviešu dižciltīgie Tranaitis un Daumants. Pēc vienas no versijām, Daumants vēlējies atriebties Mindaugam par atņemto sievu, mirušās Martas 20 gadus jauno māsu Agnu.

Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā svētdien, 20. septembrī, saistībā ar 22. septembrī atzīmējamo Baltu vienības dienu tiks atklāts piemineklis 13. gadsimta Lietuvas karalim Mindaugam (1200 – 1263) un karalienei Martai, kura pēc leģendas bijusi latgaliete. Pasākums priecē organizētājus un vismaz daļu latgaliešu, bet vēsturniekos raisa neizpratni.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Ņemot vērā nepārbaudāmo apgalvojumu gūzmu, nesaskaņu ar loģiku un vēstures faktiem, LU Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis pieminekļa likšanu Aglonā atzīst par dīvainu: “Būtībā tas rada jaunu pseidovēsturi, kuras piekopšana šobrīd Eiropā ir modē. Tas jāuztver vai nu kā biznesa projekts, vai arī saistībā ar Latgales identitātes meklējumiem, ar vēlmi būt nedaudz atšķirīgiem no pārējās Latvijas – lūk, mums bija karaliene! Bet arī īstā vēsture mums taču bija pietiekami laba un latgaliešiem būtu ar ko lepoties. Ir reāli vadoņi, kam celt pieminekļus.”

Leģenda par Mindaugu

Kāpēc kaimiņvalsts valdnieka piemineklim jāslejas Aglonā, un kas gan bija Marta, ko hronikās sauc par Mortu? Pēc Lietuvā populārās leģendas lietuviešu cilšu zemju apvienotājs dižkunigaitis Mindaugs nolūkojis Madelānu pilskunga meitu, ciemodamies tolaik visai ievērojamajā latgaļu novada centrā pie Aglonas. Mindauga pirmā sieva jau bija mirusi. Precības, iespējams, notika 13. gadsimta 40. gados, jo 1246. gadā abiem piedzimis dēls Ruklis un vēl pēc diviem gadiem – Rupeiķis. Varbūt bijuši vēl citi. Arī Martai Mindaugs nebija pirmais vīrs – pirms tam viņa apprecināta ar leišu kunigaiti Vismantu. Kur palicis Vismants, vēsture klusē. 1251. gadā Mindaugs politisku apsvērumu dēļ nolēma kristīties. Romas pāvests Inocents IV pasludināja, ka Lietuva tagad atrodas Sv. Pētera aizgādnībā, un piešķīra Livonijas ordeņa mestram Andreasam no Felves tiesības kronēt Mindaugu kā pilntiesīgu, kristīgajā Eiropā atzītu Lietuvas karali. Kroņus valdniekam un viņa dzīvesbiedrei Martai izgatavojuši Rīgas zeltkaļi. Kronēšana notika 1253. gada 6. jūlijā Vorutas vai Viļņas pilī.

Politiskais flirts ar Livonijas ordeni tomēr nebijis ilgs. Pēc 1260. gada 13. jūlija Durbes kaujas, kurā žemaiši ordeņbrāļus smagi sakāva, Mindaugs, atkal politikas dēļ, no kristietības atkrita (pēc citas versijas tomēr ne). 1262. gadā Lietuvas valdnieks iebruka ordeņa teritorijā Vidzemē, kur cerēja savienoties ar lielkņaza Aleksandra Ņevska karaspēku, kam arī vajadzēja piedalīties šajā akcijā. Krievi neieradās, un Mindaugs bijis sašutis, ka leti un līvi viņam pretojas. Tajā pašā gadā karaliene Marta nezināmos apstākļos nomira, bet 1263. gada 12. septembrī Mindaugu nogalināja sazvērestībā. To organizējuši lietuviešu dižciltīgie Tranaitis un Daumants. Pēc vienas no versijām, Daumants vēlējies atriebties Mindaugam par atņemto sievu, mirušās Martas 20 gadus jauno māsu Agnu.