Latvijā
Sabiedrība

9. maijs: Vieniem svinības, citiem sēras 16


Pie Okupācijas muzeja uz protesta akciju pulcējās ap 50 represēto un viņu domubiedru. Pasākuma dalībnieki turēja Latvijas karogus ar sēru noformējumu un plakātus, kuros pausts nosodījums gan komunismam, gan nacismam.
Pie Okupācijas muzeja uz protesta akciju pulcējās ap 50 represēto un viņu domubiedru. Pasākuma dalībnieki turēja Latvijas karogus ar sēru noformējumu un plakātus, kuros pausts nosodījums gan komunismam, gan nacismam.
Foto – Karīna Miezāja

Vairāki tūkstoši cilvēku vakar apmeklēja 9. maija svinības pie tā sauktā “uzvaras pieminekļa”. Kopumā pasākums noritēja pēc jau ierastā scenārija – ar eksaltēti emocionālām runām, ziedu nolikšanu, dziesmām par karu un iestiprināšanos pie uzkodu kioskiem.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis 9. maija rītā atzina, ka policijas galvenais uzdevums esot nepieļaut fiziskas konfrontācijas. Par iesaistītajiem spēkiem policijas vadība parasti nerunā, bet noprotams, ka šoreiz drošībnieki gatavojušies īpaši nopietni, ņemot vērā priekšvēlēšanu perioda nokaitēto gaisotni.

Tradicionāli 9. maija svinības sākās ar oficiālo ziedu nolikšanu pie “uzvaras pieminekļa”. Ziedu nolicēju kolonnas priekšgalā gāja Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un kāda medaļām bagāta veterāne. Viņiem sekoja “Saskaņas” Saeimas frakcijas, Rīgas domes un Jūrmalas pašvaldības deputāti, kā arī Krievijas un dažādu Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu diplomāti. Pēc tam ziedus nolika veterāni un pasākuma viesi, kuru vidū varēja manīt arī dažādu radikālo organizāciju pārstāvjus, piemēram, Josifu Korenu.

Uz ziedu nolikšanu bija ieradušies arī 9. maija svinēšanas pretinieki – četri nacionāli noskaņoti vīrieši ar plakātiem, uz kuriem bija rakstīts Kārļa Marksa citāts: “Nezināt valsts valodu, kurā dzīvo, var ciemiņš, idiots vai okupants, kurš uzspiež savu valodu.” Atšķirībā no 1. maija krievu skolu aizstāvju gājiena šoreiz valsts varas pārstāvji bija gatavi – katru plakāta turētāju aplenca vairāki policisti, ļaujot viņiem turpināt paust savu viedokli un nepieļaujot fiziskus uzbrukumus.

Ar šiem plakātiem protestētāji apmēram 10 minūtes stāvēja blakus ziedu nolikšanas vietai, bet tad pēc pasākuma rīkotāju pieprasījuma Rīgas Pašvaldības policija aizveda trīs no viņiem no pasākuma teritorijas un ļāva turpināt protestēšanu ārpus Uzvaras parka. Savukārt ceturtais protestētājs – Ainis Sproģis – tika aizvests uz pārrunām ar Valsts policijas darbiniekiem. Pēc aptuveni stundu ilgas sarunas policija nolēma viņu aizturēt par nepakļaušanos un nogādāt iecirknī paskaidrojuma sniegšanai. Pēcpusdienā viņš atbrīvots.

Tikmēr Uzvaras parkā pasākums noritēja salīdzinoši mierīgi. Līdz pieciem pēcpusdienā policija bija aizturējusi deviņus cilvēkus – lielākoties par atrašanos alkohola reibumā, vienu arī par narkotisko vielu lietošanu, vēl kādu par dzīvesvietas nedeklarēšanu un sīko huligānismu (necenzētu lamāšanos).

Kā ierasts, dienas pirmajā pusē “uzvaras pieminekli” apmeklēja galvenokārt gados vecāki cilvēki, skolas vecuma jaunieši un citi pievienojās vēlāk. Viņu vidū arī 16 gadus vecais Aleksejs, kurš mācoties kādā no Rīgas krievu skolām. Jaunietis stāstīja, ka ieradies šeit, lai godinātu nacisma sagrāvi. Jautāts, vai skolā māca arī par padomju represijām, kas sekoja šai “uzvarai”, viņš atbildēja, ka zinot par tām, bet neuzskata, ka šie notikumi būtu jāsaista ar Otrā pasaules kara beigām.

Zīmīgi, ka vakar pasākumā pie “uzvaras pieminekļa” dziesmas un runas pārsvarā skanēja tikai krievu valodā. Uzrunas, dalībnieku pieteikšana, paziņojumi skanēja galvenokārt tikai krieviski. Jāpiebilst, ka citus gadus 9. maija pasākumā Rīgā tulkojums valsts valodā bija nodrošināts vairāk.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēcpusdienā vairāki tūkstoši pulcējās uz tā saukto “Nemirstīgo pulka” gājienu – šī ir tikai nesen Putina Krievijā iedibināta tradīcija, kas tiek aktīvi “eksportēta” uz Rietumiem, un Latvijā tai netrūkst piekritēju. Daudzi soļotāji bija tērpušies Otrā pasaules kara sarkanarmiešu kostīmos, lielai daļai pie apģērba bija piespraustas Georga lentītes. Padomju simbolika atklāti vicināta netika, bet to varēja manīt, piemēram, uz nozīmītēm un tamlīdzīgiem aksesuāriem. Kāda jūrnieku kostīmos tērpta vīriešu grupa pie pieminekļa novietoja vainagu, kurā ziedi izkārtoti padomju simbolikas – piecstaru zvaigznes, sirpja un āmura – formā.

Toties pie Okupācijas muzeja uz protesta akciju pulcējās ap 50 represēto un viņu domubiedru. To vidū arī organizācijas “Tēvijas sargi” biedri, Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas politiķi. Pasākuma dalībnieki turēja Latvijas karogus ar sēru noformējumu un plakātus, kuros pausts nosodījums gan komunismam, gan nacismam. Pasākuma laikā tika dalīts manifests, kurā secināts, ka krieviski runājošo integrācija nav devusi rezultātu, ko pierāda ar katru gadu pieaugošais 9. maija svinētāju pulks un protesti pret mācībām valsts valodā. Pie Okupācijas muzeja teiktajās runās uzsvērts, ka 9. maijs ir nevis “uzvaras diena”, bet otras okupācijas sākums.

LA.lv