Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. septembris, 2016
Drukāt

Lasi visu rakstu: Vienīgā mājvieta – zem izsoles āmura (6)

Foto - Gatis DieziņšFoto - Gatis Dieziņš

Piektdien notika izsole, kurā rīdziniecei Kristīnei piederošais divistabu dzīvoklis tika pārdots. Kristīnei un viņas abiem bērniem – studentei Sanitai un dēlam Tomam – tā ir vienīgā dzīvesvieta, taču tas nav bijis par šķērsli rīkot izsoli. Kāpēc tā noticis ?

Nopērk lielāku dzīvokli

Ģimene mita divistabu dzīvoklī Rīgā, Vairoga ielā. Paaugoties abiem bērniem, vecākiem likās tikai normāli iegādāties lielāku dzīvokli, “lai dēlam ir sava istaba, meitai – sava, vecākiem guļamistaba un vēl viena kopīga istaba, kas toreiz nešķita nekāda greznība”. Meitai tolaik bija deviņi gadi, dēlam astoņi gadi. 2007. gada sākumā Kristīnes vīrs nolēma ņemt kredītu, lai tiktu pie četristabu dzīvokļa Rīgā, kurš bijis arī jāizremontē. Abiem bijis tam laikam labi apmaksāts darbs – Kristīne strādāja apdrošināšanas jomā, bet vīram piederēja privātfirma, kas darbojās celtniecības nozarē. Ar abu ienākumiem pieticis, lai vienotos ar “SEB banku” par 150 tūkstošu eiro kredīta saņemšanu. Kredīts izsniegts Kristīnes vīram, bet viņa pati bija galvotāja, kā ķīla kalpojis jau pieminētais div­istabu dzīvoklis un ieķīlāts arī četristabu dzīvoklis. Faktiski kredīts tika ņemts pašā krīzes priekšvakarā. Kā sarunā ar “LA” tagad atzīst Kristīne, jau pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka “labi nebūs”. Kredīta ņemšanas brīdī gan 800 latu šķita laba alga, arī ikdienas izdevumi par pārtiku, komunālajiem maksājumiem bija mazāki nekā pašlaik.

Pēc kāda laika Kristīne zaudēja darbu, jo viņas iepriekšējā darbavieta samazināja štatus ekonomiskās krīzes dēļ, bet vīram šī iemesla dēļ ienākumi samazinājās. Četristabu dzīvoklī ģimene nodzīvoja trīs gadus, bet 2010. gadā to bija spiesti pārdot, jo nespēja samaksāt rēķinus. Lieki teikt, ka dzīvokļa vērtība bija samazinājusies uz pusi un to varēja pārdot tikai par 60 tūkstošiem eiro. Ģimene atgriezās divistabu dzīvoklī. Pēc četristabu dzīvokļa pārdošanas banka piedāvāja daļu no pārdotā dzīvokļa summas saglabāt kā ikmēneša maksājumus. Pagāja vairāki gadi, taču Kristīnes un viņas vīra maksātspēja tādā līmenī, kāda tā bija, ņemot kredītu, nav atgriezusies.

2014. gadā banka vērsās tiesā ar prasību pret abiem par parāda dzēšanu. Vēl bija jāatmaksā 100 tūkstoši eiro. Tiesa apmierināja bankas prasību, un tad ģimenei nekas cits neatlika kā iesniegt savu maksātnespējas pieteikumu, ko tiesa arī apstiprināja 2015. gada 20. maijā. Tas nozīmē, ka uz maksātnespējas laiku var iesaldēt parāda atdošanu. Tajā laikā administratore arī piedāvājusi Kristīnei rakstīt iesniegumu, lai uz gadu banka atliek piedziņu pret dzīvokli.

Taču administratore nebija informējusi Kristīni, ka pastāv iespēja lūgt banku atstāt šo mājokli viņai uz diviem gadiem, kamēr viņa maksā no algas trešo daļu parāda dzēšanai. Tas nozīmē – banka ietur maksājumus, bet neatņem dzīvokli. Šādu kārtību paredz Maksātnespējas likuma 148. panta norma, kas nosaka noslēgt vienošanos ar nodrošināto kreditoru par parādnieka mājokļa saglabāšanu īpašumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. varbūt administratoram jāparedz alga, nevis atlīdzība no darījuma? tas varētu iet valsts nodevai vai kā:):) būtu mazāk šā’du ne/gadījumu

  2. varbūt administratoram jāparedza lga, nevis atlīdzība no darījuma? tas varētu iet valsts nodevai vai kā:):) būtu mazāk sā’du ne/gadījumu

  3. ”E-izsolēs” katru dienu nāk klāt par objektam ,sākot ar dažiem simtiem eiro līdz daudziem tūkstošiem.

  4. Nemocieties, nebojājiet nervus, brauciet no šīs valsts prom strādāt uz ārzemēm, šī valsts palīdzēs bankai jūs noēst…

  5. Nemocieties, nebojājiet nervus- brauciet kaut kur uz ārzemēm strādāt, mūsu valsts palīdzēs bankai jūs noēst…

  6. Var meklēt un piemeklēt pāridarītājus, bet, ņemt aizdevumu- 150000 gan nav prāta darbs, tas arī pierādās.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+