Lasi visu rakstu: Vienīgā mājvieta – zem izsoles āmura 6
Piektdien notika izsole, kurā rīdziniecei Kristīnei piederošais divistabu dzīvoklis tika pārdots. Kristīnei un viņas abiem bērniem – studentei Sanitai un dēlam Tomam – tā ir vienīgā dzīvesvieta, taču tas nav bijis par šķērsli rīkot izsoli. Kāpēc tā noticis ?
Nopērk lielāku dzīvokli
Ģimene mita divistabu dzīvoklī Rīgā, Vairoga ielā. Paaugoties abiem bērniem, vecākiem likās tikai normāli iegādāties lielāku dzīvokli, “lai dēlam ir sava istaba, meitai – sava, vecākiem guļamistaba un vēl viena kopīga istaba, kas toreiz nešķita nekāda greznība”. Meitai tolaik bija deviņi gadi, dēlam astoņi gadi. 2007. gada sākumā Kristīnes vīrs nolēma ņemt kredītu, lai tiktu pie četristabu dzīvokļa Rīgā, kurš bijis arī jāizremontē. Abiem bijis tam laikam labi apmaksāts darbs – Kristīne strādāja apdrošināšanas jomā, bet vīram piederēja privātfirma, kas darbojās celtniecības nozarē. Ar abu ienākumiem pieticis, lai vienotos ar “SEB banku” par 150 tūkstošu eiro kredīta saņemšanu. Kredīts izsniegts Kristīnes vīram, bet viņa pati bija galvotāja, kā ķīla kalpojis jau pieminētais divistabu dzīvoklis un ieķīlāts arī četristabu dzīvoklis. Faktiski kredīts tika ņemts pašā krīzes priekšvakarā. Kā sarunā ar “LA” tagad atzīst Kristīne, jau pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka “labi nebūs”. Kredīta ņemšanas brīdī gan 800 latu šķita laba alga, arī ikdienas izdevumi par pārtiku, komunālajiem maksājumiem bija mazāki nekā pašlaik.
Pēc kāda laika Kristīne zaudēja darbu, jo viņas iepriekšējā darbavieta samazināja štatus ekonomiskās krīzes dēļ, bet vīram šī iemesla dēļ ienākumi samazinājās. Četristabu dzīvoklī ģimene nodzīvoja trīs gadus, bet 2010. gadā to bija spiesti pārdot, jo nespēja samaksāt rēķinus. Lieki teikt, ka dzīvokļa vērtība bija samazinājusies uz pusi un to varēja pārdot tikai par 60 tūkstošiem eiro. Ģimene atgriezās divistabu dzīvoklī. Pēc četristabu dzīvokļa pārdošanas banka piedāvāja daļu no pārdotā dzīvokļa summas saglabāt kā ikmēneša maksājumus. Pagāja vairāki gadi, taču Kristīnes un viņas vīra maksātspēja tādā līmenī, kāda tā bija, ņemot kredītu, nav atgriezusies.
2014. gadā banka vērsās tiesā ar prasību pret abiem par parāda dzēšanu. Vēl bija jāatmaksā 100 tūkstoši eiro. Tiesa apmierināja bankas prasību, un tad ģimenei nekas cits neatlika kā iesniegt savu maksātnespējas pieteikumu, ko tiesa arī apstiprināja 2015. gada 20. maijā. Tas nozīmē, ka uz maksātnespējas laiku var iesaldēt parāda atdošanu. Tajā laikā administratore arī piedāvājusi Kristīnei rakstīt iesniegumu, lai uz gadu banka atliek piedziņu pret dzīvokli.
Taču administratore nebija informējusi Kristīni, ka pastāv iespēja lūgt banku atstāt šo mājokli viņai uz diviem gadiem, kamēr viņa maksā no algas trešo daļu parāda dzēšanai. Tas nozīmē – banka ietur maksājumus, bet neatņem dzīvokli. Šādu kārtību paredz Maksātnespējas likuma 148. panta norma, kas nosaka noslēgt vienošanos ar nodrošināto kreditoru par parādnieka mājokļa saglabāšanu īpašumā.
