Foto – Līga Vasiļūna

Lai piecgadīgajai Karīnai kļūtu labāk, vajadzīga īpaša pārtika 0

Jau sesto gadu decembris pie mums nāk ar sirsnīgo labdarības akciju “Eņģeļi pār Latviju”, kuras laikā tiek vākti ziedojumi, lai palīdzētu bērniem, kuriem smagu iedzimtu slimību dēļ nepieciešama ilgstoša ārstniecība un rehabilitācija. Savus eņģeļus šogad gaidīs četri bērniņi, un, lai viņiem sniegtu palīdzību, nepieciešami 
39 992 lati (56 903,40 EUR).

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Pavisam līdz decembra sākumam pēc palīdzības vērsušies 188 bērnu vecāki, kuru slimajiem mazuļiem nepieciešamas operācijas, rehabilitācijas, ārstniecības kursi, speciālais medicīnas uzturs, medicīniski tehniskie līdzekļi un speciālās auklītes. 


Sabiedrības atbalsts nepieciešams arī Ainas Dundas piecgadīgajai meitiņai Karīnai. Viņa tiek barota caur zondi, un meitenītei vajadzīgs speciālais medicīniskais uzturs “Nutrini”, kura iegādei gadā nepieciešami 1512 lati (2151,39 EUR).

CITI ŠOBRĪD LASA

“Citu vietā man ir viegli kaut ko palūgt, bet, kad tas vajadzīgs pašas bērnam, tad ir ļoti grūti. Man nācās krietni saņemties, lai dotos uz labdarības organizāciju “Ziedot.lv” un pastāstītu par Karīnītes vajadzībām. Runājot visu laiku bira asaras. Tas ir mans pirmais palīgā sauciens,” stāsta Aina.

Karīna ir viņas vienīgais un ilgi gaidītais bērns. Meitiņa nāca pasaulē, kad Ainai jau bija četrdesmit gadu. Bērna iznēsāšanas laiks aizritēja bez sarežģījumiem, taču meitiņa pasteidzās piedzimt astotajā grūtniecības mēnesī. Tāpēc arī svars bija zem normas, mazulīte svēra tikai 2 kilogramus un 238 gramus. Dienu pēc piedzimšanas bērnam sākās krampji. Ārsti noteica diagnozi – migrējoša parciāla zīdaiņu epilepsija. Pirmos četrus dzīves gadus Karīnas ārstēšanai izmantoja pret-
epilepsijas medikamentus, taču tie izrādījās neefektīvi, un tagad jau gadu meitene tos vairs nesaņem. Ārsti nekādus brīnumus nesola. Sākumprognoze bija, ka bērns ilgāk par gadu nedzīvos.

“Es vēl aizvien ceru uz brīnumu. Neticu, ka Karīnīte ir garīgi nepilnvērtīga. Viņa mēģina komunicēt, liekas, ka grib ko sacīt, vienīgi citi to nevar saprast,” spriež Aina.

Karīna ir pilnībā kopjama, viņa pati nevar noturēt galviņu, nesēž, nestāv un barību uzņem ar zondes palīdzību. Aina ļoti cer, ka pēc laiciņa meitiņu varēs sākt barot ar karotīti, jo zonde, kas 24 stundas diennaktī stāv ievietota Karīnas nāsī, tomēr ir svešķermenis. Meitiņai arī tā nepatīkot, reizēm pat izdodoties to izraut laukā.

Todien, kad esam ieradušās pie Ainas un Karīnas, mazā ir visai nemierīga. Aina spriež, ka viņa sajūt svešus cilvēkus, varbūt baidās – atnākusi māsiņa, kura atkal durs pirkstiņā. “Kad man ir slikti, Karīnīte to uzreiz jūt. Ja jābrauc kārtējo reizi uz slimnīcu, tad es jau nedēļu pirms tam staigāju kā nervu kamols. Un ko tad slimnīcā var izdarīt, tikai vīrusus saķert. Ārsti vien kārtējo reizi secina – ar zālēm palīdzēt nevar. Savulaik jau izmēģināja visādus medikamentus, taču bez rezultātiem. Man pat šķiet, ka tagad, kopš tos vairs nelieto, situācija pa kripatiņu uzlabojusies. Taču bez krampju lēkmēm nepaiet ne diena, citreiz tie ir spēcīgāki, citreiz nedaudz vieglākā formā. Trīs reizes pēc krampjiem meitiņa ir nokļuvusi slimnīcas reanimācijā,” stāsta Aina.

Reklāma
Reklāma

Pavaicāju Ainai, vai viņai ar bērna aprūpi jātiek galā vienai vai arī ir kādi palīgi? Viņa pastāsta, ka visai pašaurajā trīsistabu dzīvoklītī mitinās septiņi cilvēki – Karīna, Aina, viņas mamma, māsa, māsas meita ar vīru un savu meitu. Reizēm, kad Ainai nākas kaut kur doties, mazo pieskata mamma. Dzīvoklis atrodas ceturtajā stāvā, bet Karīnas rati ir tik smagi, ka Aina tos nevar pacelt. Pēdējo reizi Karīna izvesta laukā pirms pāris mēnešiem, kad ciemos bija atbraucis Karīnas tētis.

“Mēs ar Karīnas tēti neesam precējušies. Viņš patlaban dzīvo pie saviem vecākiem Latgales laukos. Šobrīd ir bez darba, taču cenšas to atrast. Pie mums viņš nevar mitināties, tā jau šeit nav kur apgriezties. Es būtu ar mieru braukt dzīvot uz Karīnas tēta laukiem, taču tur operatīvi nav sasniedzama medicīniskā palīdzība, kas reizumis Karīnītei nepieciešama. Man nav piešķirts maznodrošinātās statuss, bet zinu, ka sociālajās mājās ir īpaša rinda uz dzīvokļiem, kas tiek piešķirti ģimenēm, kurās aug bērni invalīdi. Ja izdotos rast pajumti tādā namā un piedevām vēl 1. stāvā, tad es justos neatkarīga. Jādomā arī par to, ka Karīnīte aug lielāka, tagad viņa sver jau piecpadsmit kilogramus. Tāpēc nākotnē jo īpaši svarīgi, lai meitas tētis būtu līdzās, palīdzētu cilāt un vannot bērnu. Kurš svešs onkulis gan viņu nēsās,” spriež Aina.

Viņa pēc profesijas ir pārtikas tehnoloģe, taču kopš meitas piedzimšanas algotu darbu nestrādā, jo augu dienu un nakti jābūt līdzās mazajai. Naktīs guļot, bērns ik pēc divām stundām jāpagroza, lai nerastos izgulējumi. Finansiālajā ziņā Aina mēnesī var rēķināties ar 233 latiem, ko veido dažādie valsts pabalsti, piecdesmit latus mēnesī saņem no bērna tēva.


“Es nelūgtu palīdzību, ja vien spētu savilkt galus. Meitai jālieto medicīniskais uzturs “Nutrini”. Viena 200 gramu pudelīte maksā pāri latam, bet dienā Karīnai nepieciešamas trīs pudelītes. Augot lielākai, deva būs jāpalielina. Daudz līdzekļu aiziet pamperu iegādei. Ar drēbēm ir pavisam sarežģīti, Karīnītei der tikai pogājams, nevis pāri galvai velkams apģērbs, un tādu nav nemaz tik viegli atrast. Par sevi esmu pārstājusi domāt. No meitiņas cilāšanas sāp mugura, vajadzētu veikt kādas masāžas, bet nesanāk. Vajadzētu apmeklēt zobārstu, bet zinu, cik tas dārgi maksā. Priecājos, ka pie meitiņas nāk jaukā fizioterapeite Elīna, kuras pakalpojumi ir valsts apmaksāti. Lai arī pēc dabas esmu optimiste, bet visu laiku jau nesmaidu kā saulīte. Reizēm paraudu, padusmojos, taču pieņemu radušos situāciju un nelamāju likteni. Visvairāk gan man gribētos uzzināt, ko meitiņa domā savā galviņā,” atzīst Aina.

Projām ejot, Karīnai māju ar roku un saku – atā. Nezinu, jauši vai nejauši, bet viņa pakustina roku, lai arī uz mani neskatās.

Uzziņa


Pievienoties eņģeļu saimei un ziedot bērnu veselībai iespējams portālā “Ziedot.lv”, zvanot pa labdarības tālruni 90006383 (1 lats), kā arī ziedojumu kastītēs “Swedbank”, “Rimi” un “Supernetto”.

Noslēguma pasākums labestības maratonam “Eņģeļi pār Latviju” būs vērojams 15. decembrī tiešraidē kanālā LNT.