Mobilā versija
-1.4°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
26. marts, 2014
Drukāt

Vienkārša jumta siltināšana ar minerālvati

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Bēniņi jāsiltina tik un tā, jo caur slikti siltinātu jumtu māja pazaudē 25 – 30% siltuma. Tāpēc šobrīd vairākums jaunu jumtu tiek siltināti tāpat kā vecie jumti kapitālā remonta laikā.  Šo soli apzinājušies arī Latvijas būvētāji. 2008. gadā jumtu siltināšanai pie mums izmantoja trīs reizes plānāku siltumizolācijas slāni nekā Zviedrijā, bet šodien šī starpība vairs nav tik jūtama. Tiesa, Latvijā jumtus, pēc normatīviem, siltina mazāk nekā Igaunijā un pat Lietuvā – tas nav saprātīgi, jo apkures izdevumi pieaug.

Visbiežāk siltināšanai izmanto mīksto minerālvati, ko Latvijā pārdod “Paroc” vai “Knauf Insulation”. Tradicionāli jumta pīrāga šķērsgriezums izskatās apmēram šādi: segums, gaisa spraugas šķērslatām, latām un elpojošas membrānas, kas nodrošina visa mitruma notecēšanu. Siltinājums sastāv no 150 mm biezas, vertikāli ievietotas ruļļu minerālvates kārtas, kas tiek piegriezta 2 – 3 cm platāka par attālumu starp spārēm. Tas tiek darīts tāpēc, lai minerālvate labi piekļautos visai spārei. Tālāk tiek horizontāli uzsistas 50 mm biezas koka (vai pieskrūvētas metāla) līstes, starp kurām līdzīgā veidā tiek iespiestas minerālvates loksnes. Sagatavoto virsmu nosedz ar tvaika izolāciju. Pie koka latām to stiprina ar skavām, pie metāla konstrukcijām – ar abpusēji līpošo lenti. Atliek tikai piestiprināt rīģipsi, un pamatīgi (200 mm) nosiltināta siena gatava.

Siltināmais materiāls ir lēts, tāpēc pie reizes var ieklāt pāris centimetrus biezāku slāni. Ja ir vēlme jumtu nosiltināt vēl pamatīgāk, atliek tikai 50 mm vietā uzlikt 100 mm siltinājumu. Siltinājums ir viegls, ekonomisks un nekādu lielu slodzi ne jumta konstrukcijām, ne kabatai neuzliek.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+