Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. septembris, 2014
Drukāt

Vienkāršā un ķimerīgā kūpināšana
. Ciemos rojenieka Mitenberga simtgadīgajās mājās (5)

Foto - Valerijs MiņkovsFoto - Valerijs Miņkovs

Oskara Mitenberga karstā zivju kūpinātava jūras krastā.

Rojenieks Oskars Mitenbergs ir bijušais kapteinis, jūrā gājis divdesmit piecus gadus. Ko lai tagad dara krastā dzīvojošs zvejnieks četrās paaudzēs, kad kuģi sagriezti lūžņos?

Mitenbergu dzimtas mājai ir gandrīz 100 gadu, tā stāv pašā jūras krastā. Atver sētas vārtiņus un priecājies par sāļo ūdeņu plašumu, kaiju klaigām un bākas mirgošanu mola galā vakaros un naktīs! Taču dzīvei ar skaistumu un romantiku vien ir par maz, vajag arī pelnīt naudu. Pirms pāris gadiem bijušais kapteinis nolēma pievērsties zivju kūpināšanai. Šo prasmi Oskars apguva vēl tolaik, kad vasarā zvejas lieguma laikā jūrā nevarēja iet. Viņš noformēja visus vajadzīgos dokumentus, lai varētu strādāt kā mājražotājs, un 2012. gadā jūnijā Rojas centrā, nelielā namiņā, kur kādreiz atradusies aptieka, atvēra veikalu “Dižbute”. Vasarā, kamēr daudz pircēju, tirdzniecība gāja raiti, bet ziemā klājās smagi.

Vairāk ne vienmēr ir labāk


Šovasar Rojas pašvaldība, piesaistot Eiropas Savienības naudu, labiekārtoja vietējo tirdziņu. Apkārt akurāti bruģētajam tirgus laukumiņam uzbūvēti pieci tirdzniecības kioski, kas atgādina zvejas laivu pusītes. Vienā no tiem saimnieko Oskars Mitenbergs. Par kioska nomu jāmaksā aptuveni 30 eiro mēnesī, vēl jāpierēķina elektrība, ko patērē lielais ledusskapis.

Pirms pāris gadiem ģimene kala plānus par tirdzniecības paplašināšanu, taču tad saprata, ka vairāk ne vienmēr ir labāk. Veikalā allaž jābūt precei, lai pircējiem ir ko izvēlēties. Jāievēro arī darba laiks, kas ziemā nereti pārvēršas par nīkšanu. Tirdziņā nekāda darba laika nav: kad zivis nokūpinātas, var atnākt un pārdot. Oskara tālruņa numurs visiem zināms, un, kā viņš pats saka, telefons vienmēr ir karsts.

Mājražotājs savu produkciju var tirgot arī mājās. Oskars Mitenbergs ir Rojas tūrisma biedrības biedrs, sadarbojas ar tūrisma firmām, un ceļotāji autobusos piebrauc pie mājām, lai nopirktu svaigi kūpinātas zivtiņas un apskatītos, kā tā manta top.

Šīsvasaras beigās Oskars aprēķinājis, ka veikala slēgšana bijusi pat ekonomiski izdevīga.

Karstā un aukstā kūpināšana


Abas kūpinātavas – karstā un aukstā – būvētas no koka un izskatās ļoti vienkāršas. Karsto veido no priedes dēļiem sanaglota liela kaste, kuras viducī kurina uguni. Virsū uzliek vairākas metāla restes (tās ņemtas no vecajām saldētavām) un uz tām kārto zivis. Lai varētu strādāt jebkuros laika apstākļos, kūpinātavai uzbūvēta plaša nojume. Kurina ar mitru alkšņa malku, virsū uzberot mitras skaidas, lai ir vairāk dūmu. Malku nevar likt par daudz, citādi nosvils.

Oskars zina: lai zivtiņas būtu garšīgas, vajadzīgs laiks. Piemēram, ja laša vēderiņus grib nokūpināt divdesmit minūtēs, tā ir tikai tāda tauku iztecināšana. Jo lēnāk dara, jo garšīgāk sanāk. Viņš izmanto dažādas zivis – skumbrijas, lašus, butes, brekšus, asarus, vimbas, lucīšus, reņģes, brētliņas. Skumbriju kūpina pusotras līdz divas stundas, lasi – divas stundas, bet butes, kurām ir biezāka āda, – pat piecas stundas. Zivis pērk no vietējiem zvejniekiem un vairumtirdzniecības bāzēs. Oskars stāsta, ka nav vajadzības visu laiku stāvēt klāt, zivis jāapskata un malka jāpieliek ik pēc 20–30 minūtēm. Vienā reizē karstajā kūpinātavā var nokūpināt līdz 90 kg bušu, kas savērtas uz virbiem jeb iesmiņiem.

Aukstās kūpinātavas koka namiņš uzbūvēts uzkalniņā un atgādina skapi. Tajā ir trīs plaukti restītēm. Nelielajā krāsniņā, kas uzmūrēta no ķieģeļiem un vecām krāsns durtiņām, var ielikt pāris lielu malkas pagaļu. No krāsns uz namiņu slīpi augšup iet divas metāla caurules, pa kurām plūst dūmi. Aukstā kūpināšana ir ilgs process, jo prasa 24 stundas. Ik pēc divām vai divarpus, vai trim stundām krāsniņā jāieliek mitra alkšņa malka un jāuzber mitras skaidas. Aukstajā kūpinātavā kūpina skumbrijas un lašus. Vienā reizē tajā var likt 40 kg zivju.

RECEPTES


Kūpināto zivju receptes ir vienkāršas, tomēr katram saimniekam tās izdodas citādas.

Auksti kūpināta skumbrija ar ķiplokiem. Garšo līdzīgi slavenajai Rojas delikatesei. Skumbriju iztīra, pārgriež muguru, uzber sāli, uzliek plāni sagrieztas ķiploka ripiņas. Kūpina 24 stundas.

Karsti kūpināta skumbrija. Oskars to gatavo trijos veidos – ar pipariem, ar ķiplokiem un ar dillēm un majonēzi. Zivis iztīra, pārgriež muguru, uzber garšvielas un piedevas. Skumbrijas kūpina 1,5–2 stundas. Garšīga ir arī karsti kūpināta skumbrija ar rīvētu sieru.

No karsti kūpinātas skumbrijas (bez piedevām) gatavo arī zivju rullīšus. Skumbrijas fileju apziež ar majonēzi un sarullē. Lai būtu interesantāk, vidū var ielikt, piemēram, marinētu gurķīti.

Pircējiem ļoti garšo reņģes tomātu marinādē. Tā ir ekonomiska un mājās viegli pagatavojama recepte. Svaigas reņģes iztīra, nogriež galvas, spuras un astes, izņem mugurkaulu un asakas, uzkaisa sāli. Reņģu filejas apcep olā un miltos. Gatavo marinādi – sagriež sīpolus un sarkano papriku, uz rupjas rīves sarīvē burkānus, visu uz pannas apcep. Pieliek tomātu mērci (jebkuru, ko var nopirkt burciņās) un uzkarsē. Ja vēlas, var pievienot arī konservētu saldo kukurūzu. Trauciņos kārtām liek ceptas reņģes un tomātu marinādi. Var ēst uzreiz, taču zivis ir garšīgākas, ja tām vismaz pusi dienas ļauj ievilkties.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Ceru, ka tās nav makroflex putas tās aukstās kūpinātavas dūmu trubu ievadā.

  2. … un ja vēl sanāk tādas, kā kādreiz mans fāters kūpināja, tad, lai veicas darbos… paldies par padomiem…

  3. Kādreiz baudījām svaigi kūpinātas zivis, bet tagad lielveikalos ir tādas sakaltušas, sačervelējušās, pārsaldētas un negribas pirkt. Rīgas tirgū ir nedaudz labākas, bet ne vienmēr svaigas. Bagātus lomus un pircējus ar lielu apetīti visiem Kurzemes draugiem!

  4. Mmmm, sagribējās…

Draugiem Facebook Twitter Google+